Vai tas ir normāli, ja vecāks skūpsta savu bērnu uz lūpām?

Ar video, kurā redzams skūpstām savu pusaudzi meitu uz lūpām, Bekhems pats dalījies soctīklos. Video redzams, kā 12 gadu vecā meitene klāj tētim uz sejas kosmētiku, gatavojoties sievas un mammas Viktorijas Bekhemas modes skatei.

Video, kura beigās Deivids un Hārpere viens otru noskūpsta uz lūpām, kārtējo reizi izpelnījies interneta lietotāju kritiku. Taču Bekhems šajā mīļuma izpausmē nesaskata neko nosodāmu un turpina skūpstīt meitu uz lūpām visu acu priekšā.

Pēc Bekhema Instagram sekotāju domām, Hārpere jau ir pārāk pieaugusi, lai šādi skūpstītu tēvu. Daži pat aicināja Deivida sievu Viktoriju iejaukties. “Nē, es saprotu, ka tētis un meita mīl viens otru. Bet ir taču daudz veidu, kā parādīt savu mīlestību, un šis jau ir par daudz,” rakstīja kāds no kritiski noskaņotiem faniem.

No "pretīgi lasīt" līdz "lūpas ir intīma vieta"

Latvijas sabiedrībā gan domas dalās. “Mūsdienās viss ir tik ļoti seksualizēts, saskatījušies pieaugušo filmas un par katru sīkumu piekasās,” uzskata Aleksandrs.

“Fani ir slimi… Ja tēvs vairs nevar bučot savu meitu, tad tas vairs nav normāli…” sašutis ir Haralds. “Bet ne jau uz lūpām, kāpēc ne uz vaidziņa,” viņam oponē Kristīne.

“Pat pretīgi lasīt, nu gan problēma - tēvs dod buču savam bērnam! Kur vajag pievērst uzmanību, nekā, bet te…” dusmojas Mārīte.

“Kā kurā ģimenē un kultūrā ir pieņemts. Lūpas ir intīma vieta, vēl vairāk - citiem lūpas ir erogēna zona. Es neļauju nevienam bučot sevi uz lūpām, ne mammai, ne tētim, ne bērnam. Tikai vīram. Un savam dēlam mācu to pašu. Nekādiem radiem, draugiem, auklēm utt. nav uz lūpām jābučo viņu. Lūpas būs domātas iemīļotajai. Kā citi dara man vienalga, tā teikt - tas ir manas robežas,” savu viedokli pauž Jauns.lv lasītāja Alīna.

Psihoterapeits Utināns: šis fakts neko īpašu nenozīmē, tikai jautājums, vai tā nav nevajadzīga bērnu seksualizācija

Lūgti komentēt šo situāciju, Latvijas eksperti pauž – ja tā ir vienkārša buča, tad nav pamata to uzskatīt par pārkāpumu. Un vērš uzmanību, ka vecāku attieksme pret bērniem, tostarp skūpstu sniegšana, var atšķirties no kultūras, tradīcijām un indivīda.

“Pats par sevi šis fakts, manuprāt, neko īpašu nenozīmē,” Jauns.lv teic Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents Artūrs Utināns, komentējot Bekhema uzvedību, skūpstot savu meitu uz lūpām. Vienīgi jāņem vērā, ka sabiedrība jūtīgi uztver bērnu seksuālo izmantošanu, tāpēc ir jautājums, vai tā [bērnu skūpstīšana uz lūpām] nav nevajadzīga bērnu seksualizācija.”

Svarīgi, kā tētis izturas mājās

Utināns arī nedomā, ka šeit varētu būt problēmas higiēnas aspektā: “No higiēnas viedokļa es tur nekādas problēmas neredzu tāpēc, ka ģimenes locekļi citreiz, piemēram, arī ēd no viena šķīvja. Tāpat viņi saskūpstās. Tētis var skūpstīt mammu, un mamma var noskūpstīt meitu. Ja tur ir kādi mikrobi, tad tie nododas tāpat, bet parasti ģimenē izveidojas sava imunitāte.”

Deivids Bekhems skūpsta dēlu Bruklinu 2000./2001. gada sezonā. (Foto: Mirrorpix / Vida Press)

“Varbūt tā ir nevajadzīga [bērnu] seksualizācija vai vara? Es domāju, ka tas vairāk ir diskusijas jautājums. Ja tur nekā cita [slikta] nav, tad es neredzu tajā neko briesmīgu. Jautājums, kā tas ir mājās? Mājās tas var būt dažādi. Piemēram, mājās viņš varbūt meitu vispār neskūpsta, jo spēlē uz publiku, lai veidotu savu tēlu kā gādīgs tēvs. Bet varbūt viņš tiešām jūt maigumu.”

Vai vecāki var staigāt bērnu priekšā kaili?

Psihoterapeits norādī, ka cilvēku attieksme šajā jautājumā lielā mērā ir atkarīga no sabiedrības morāles. “Man nesen jautāja, vai vecāki var staigāt bērnu priekšā kaili. Tas ir līdzīgs jautājums.

Tas atšķiras dažādās kultūrās. Āfrikā un Polinēzijā staigā [vecāki kaili bērnu klātbūtnē], bet mūsu kultūrā vairāk pateiks, ka pretējā dzimuma bērnu klātbūtnē staigāt kailiem ir slikti.

Bērnībā likās, ka tas ir normāli, bet vēlāk domas var mainīties

Protams, bērns to internalizē. Viņam pieaugot, sāk likties, ka tētis vai mamma [kura viņa klātbūtnē staigāja kaila] kaut kā neadekvāti pret viņu izturējās. 

Bērnībā var likties, ka tas ir funny [no angļu valodas – smieklīgi, jautri], bet pēc tam bērns paaugas un sastopas ar to, ka visi saka: “Fui, fui, fui!” Tad viņam var likties: “Bāc! Varbūt tiešām tētis man kaut kā seksuāli uzmācās?

Fenomens, ko sauc par morālo paniku

Tas vairāk nāk ar sabiedrības attieksmi. Sabiedrībā ir fenomens, ko sauc par morālo paniku. Tā saceļ morālo paniku par niekiem.

Līdzīgi kā mums bija viedokļi par grāmatiņām, kur bērniem, skolēniem māca par seksualitāti – ka tas ir ārprāts. Tā drīzāk ir sabiedrības attieksmes morālā panika. Tā nav veselīga attieksme.”

Sabiedrībā var vienoties, ka lielākus bērnus nedrīkst skūpstīt uz lūpām

Iespējams, sabiedrībā varētu pieņemt normu (ja ne Kriminālkodeksa, tad morāles kodeksa līmenī), ka pretējā dzimuma bērnus no konkrēta vecuma nedrīkst skūpstīt uz lūpām un tas ir šausmīgs morāls pārkāpums.

“Ja visi pie tā pieturētos, tad  mēs teiktu, ka viņš [Bekhems] dara nepareizi, bet, tā kā sabiedrībā nav vienotu uzskatu – vieni to uzskata par dabisku un normālu, bet citi to uztver ar morālu nosodījumu, tad ir kā parasti – pastāv dažādi uzskati.”

Bērniem ļoti nepieciešami vecāku pieskārieni un glāsti

Speciālists piekrīt, ka parasti vecāki savus pirmsskolas vecuma bērnus skūpsta un dažādi mīļo, un viņiem ir ļoti vajadzīgas vecāku mīlestības fiziskas izpausmes. “Tas ir pilnīgi noteikti! Tā ir bērnu biosociāla vajadzība!

Ja tā nedara, tad bērniem veidojas noteikta veida psihopatoloģija.

Tikai šeit ir jautājums, vai skūpsta uz lūpām vai tikai uz vaidziņa? Tāds sīkums.

Liekas, ka skūpstīšana uz lūpām ir kaut kas erotiskāks, bet, ja skūpsta uz vaidziņa, tad tas notiek tā, kā parasti radinieku starpā.”

Viņš uzsver, ka bērniem pilnīgi noteikti vajadzīgi fiziski glāsti no abu dzimumu vecākiem. “Tiem bērniem, kuru vecāki maz fiziski kontaktējas ar viņiem maiguma veidā, veidojas zināmā mērā sensora deprivācija, citreiz sava ķermeņa nepieņemšana un nepatika pret savu ķermeni.”

Tāpat var veidoties arī nepatika pret partnera pieskārieniem, kad vēlāk veidojas partnerattiecības. Tas var novest arī pie konfliktiem romantiskās attiecībās.

Ja vecāki neizrāda bērniem savu mīlestību caur fiziskiem pieskārieniem (tostarp skūpstiem), tad bērniem var veidoties sajūta, ka tas ir kaut kas nedabisks.

Tādējādi var teikt, ka vecākiem vajadzētu bērnus regulāri samīļot.

Nevaram zināt, kādas ir Bekhema jūtas pret meitu

“Neviens jau Bekhema galvā nevar ielīst. Ja viņš jūt parastu maigumu pret savu meitu, tad tur viss ir kārtībā. Bet, ja viņš jūt kaut kādu seksuālu uzbudinājumu, tad nav kārtībā. Kā mēs to pateiksim?

Visādā ziņā es šaubos, vai Bekhems jūt seksuālu uzbudinājumu [skūpstot savu meitu uz lūpām]. Bez vajadzības ar tādiem terminiem nav jāmētājas, jo parasti vecāku (īpaši tad, ja viņi audzina bērnus kopš to dzimšanas brīža) smadzenēs veidojas incesta barjera un tas nenotiek,” Utināns sacīja.

“Centra Dardedze” psiholoģe Ustāne: buča uz lūpām var būt šīs ģimenes paradums, taču cilvēku mulsums ir saprotams

Savukārt “Centra Dardedze” psiholoģe Aiva Ustāne portālam Jauns.lv skaidro, ka buča, skūpsts, apskāviens un citas mīlestības un draudzības izpausmes ir daļa no katras kultūras tradīcijām, tāpēc to nevar vērtēt atrauti no konteksta – kas ir pieņemts konkrētajā sabiedrībā un arī ģimenē.

Bekhems ar dēliem Bruklinu, Romeo un Krūzu. (Foto: Shutterstock/ Vida Press)

“Par bērna seksuālu izmantošanu vai pakļaušanu pieaugušā seksualitātei varam runāt tad, ja skūpsta, pieskāriena vai citu darbību mērķis ir sniegt vai gūt seksuālu uzbudinājumu,

tāpēc vienkārši buču nav pamata uzskatīt par pārkāpumu.

Tajā pašā laikā ģimenes tradīcijas veido pieaugušie, un būtu labi veidot tās apzināti, līdz ar to vecākiem vajadzētu apdomāt, kāpēc viņi to dara un kādas sekas tas var radīt.”

Viņa turpina: “Šajā gadījumā [Bekhemu ģimenes situācijā] varam nojaust, ka buča uz lūpām ir daļa no konkrētās ģimenes paradumiem, kas mantota no iepriekšējās paaudzes.

Pats par sevi šis ieradums nebūtu vērtējams kā slikts, taču

kopumā sabiedrība skūpstu uz lūpām saista tieši ar romantiskām attiecībām, tāpēc saprotams ir arī cilvēku mulsums

par šādu mīļuma izpausmi starp tēvu un meitu.”

Vajag skaidras robežas, lai bērns uz lūpām nebučotu arī citus cilvēkus

Ustāne pauž: “Mūsu ieskatā, attiecībās ar bērniem labāk noteikt pēc iespējas skaidrākas un vienkāršākas robežas, kā mīlestību izpaužam ar bērniem un kā – ar savu partneri. Jo citādi bērns var pieņemt buču uz lūpām kā pašsaprotamu mīļuma demonstrāciju un vēlēties dot šādas bučas arī citiem cilvēkiem savā dzīvē – audzinātājām un citiem cilvēkiem dārziņā, skolā.

Līdz ar to šai gadījumā

bērnam būtu svarīgi skaidrot, kādas ir tradīcijas mūsu ģimenē un kādas – ārpus tās, citādi var veidoties mulsinošas situācijas.

Tāpat bērns var neviļus pakļaut sevi papildu riskiem, ja nu kāds bērna buču nolasa nepareizi un viņa intīmās ķermeņa robežas tiek pārkāptas vēl vairāk.

Tāpat ir svarīgi ņemt vērā paša bērna izjūtas – ja kādā brīdī bērns vai jau pusaudzis vairs negrib demonstrēt mīļumu šādā veidā, tad to noteikti vajadzētu respektēt. Arī no mīļuma izpausmēm bērns drīkst atteikties vai paust tās sev pieņemamā veidā.”

Psiholoģe Bārtule: vecākiem jāvēro, vai bērns izrāda nepatiku

Savukārt Bērnu un pusaudžu resursu centra Izglītības programmas vadītāja un klīniskā psiholoģe Elīna Bārtule portālam Jauns.lv atzīst: “ Īstenībā šo ir grūti komentēt, ņemot vērā, ka tās ir dažas bildes no konkrēta cilvēka ikdienas. Vecāku attieksme pret bērniem, tostarp skūpstu sniegšana, var atšķirties atkarībā no kultūras, tradīcijām un indivīda. Daudz vecāku uzskata skūpstus par dabisku un mīlošu žestu, kas veicina emocionālu saikni.

Tomēr ir svarīgi ņemt vērā bērnu vēlmes un robežas. Ja bērns izrāda nepatiku vai nevēlēšanos, vecākiem būtu jāievēro šie signāli un bērna robežas.

Pusaudžu gadījumā ir svarīgi respektēt bērna privātumu un individuālās vajadzības.

Daži pusaudži var justies ērti būt tuvās attiecībās ar vecākiem, bet citi var izrādīt lielāku neatkarību un nevēlēšanos saņemt skūpstus.

Svarīgi ir saprast un respektēt pusaudža vajadzības un komforta līmeni.”