Kāpēc grūti aiziet no vardarbīgām attiecībām? Skaidro psiholoģe

Kā vāveres ritenis

Visbiežāk vardarbība visbiežāk izpaužas kā augšupejoša spirāle, kas sastāv no pieaugošas spriedzes, vardarbības akta un “medusmēneša”, kad varmāka mēdz atvainoties, aplidot partneri, dāvināt ziedus un dāvanas, vest ceļojumā. 

Ar laiku tā kļūst biežāka un intensīvāka, savukārt “medusmēneša” periodi – īsāki, neizteiktāki. 

Jo ilgāk cilvēks ir vardarbīgās attiecībās, jo grūtāk no tām aiziet. Mazinās ticība sev, sabrūk cerības par labāku nākotni un nav iespējas dalīties ar uzticības personu par notiekošo, skaidro S. Ozoliņa.

Uzdod sev šos jautājumus!

Lai noteiktu, vai savās attiecības jūties nedroši vai varbūt kaut kas nav kārtībā līdzcilvēku attiecībās, klīniskā psiholoģe iesaka uzdot vairākus jautājumus.

1. Kā es jūtos partnera klātbūtnē? Vai es varu būt es pats un izteikt savu viedokli, vēlmes? Jo īpaši – ja tās nesaskan ar partnera viedokli vai vēlmēm?
2. Vai es atpazīstu sevi šajās attiecībās? Ir pieņemami un dabiski, ka attiecības mūs maina un veido. Bet, ja salīdzini sevi attiecību sākumā un tagad, vai pamani kādas izmaiņas, kas atstājušas negatīvu ietekmi? Vai iespējams to mainīt, ja vēlos?
3. Vai attiecībās man ir vieta sev un savam privātumam? Vai arī partneris sagaida, ka es atskaitīšos par visām personīgajām lietām un darbībām? Varbūt pat to, ka nodrošināšu piekļuvi saviem sociālo tīklu kontiem, bankas kontiem un e-pastam?

Izmēģini “drauga testu”

Psiholoģe arī iesaka veikt arī “drauga testu”. Pajautā sev – ja tu būtu situācijā, kad tavs tuvs draugs ir dalījies ar līdzīgu stāstu, vai tas tevi satrauktu? Tas palīdz paskatīties uz situāciju un sevi no citas perspektīvas. 

“Mums jāatceras, ka vardarbība nepāriet pati no sevis. Turpināt ticēt, ka otrs tāpat vien mainīsies, ir pārliecība bez jebkāda seguma," uzsver S. Ozoliņa.

Ko darīt?

Ja māc šaubas un ir redzamas vardarbības pazīmes, svarīgi par tām izstāstīt kādai uzticības personai – draugam, radiniekam vai speciālistam, kas var sniegt palīdzību arī anonīmi. 

Ja iespējams, psiholoģe iesaka palasīt papildu informāciju par šo tēmu. Taču tas jādara ar piesardzību un ņemot vērā, ka partneris var uzraudzīt pat šādas darbības.

Ja meklē palīdzību vai nepieciešams atbalsts, var vērsties šeit:

• ārkārtas gadījumā par vardarbību vajadzētu ziņot policijai, zvanot pa tālruni 110;
• informatīvā atbalsta tālrunis noziegumos cietušajiem 116006 – darbojas katru dienu no pulksten 12 līdz 22;
• uzticības tālruņi emocionāla un psiholoģiska atbalsta saņemšanai 116123, 67222922 vai 27722292 – darbojas visu diennakti;
• valsts nodrošināta juridiskā palīdzība pieejama, zvanot pa tālruni 80001801

Arī apkārtējiem der atcerēties, ka vardarbība ģimenē nav privāta lieta, bet noziegums. Līdzcilvēku klusēšana ir tā, kas palīdz varmākam turpināt ļaunprātīgo rīcību. "Ja mēs par to nerunājam, kļūstam par ļaundara sabiedroto un daļu problēmas,” saka S. Ozoliņa.

Vardarbības dažādās sejas

• Kontrolējoša uzvedība. Partneris cenšas uzraudzīt un ietekmēt, ar ko otrs partneris tiekas un sazinās. Tas var pieaugt pat līdz tādam līmenim, ka tiek izmantotas izsekošanas ierīces vai uzraudzītas izmantotās interneta vietnes.
• Emocionālā vardarbība. Pastāvīgi liek justies vainīgam, kritizē, pazemo, apvaino, manipulē.
• Spēcīga greizsirdība. Izsaka pastāvīgas nepamatotas apsūdzības par partnera uzvedību vai izskatu un darbībām. Ietekmē partnera rīcību, liek justies slikti, ja otrs neievēro norādījumus.
• Draudēšana. Draud partnerim vai tuviniekiem.
• Fiziskā vardarbība. Vardarbīga vai draudīga uzvedība. Piemēram, partneris dusmu uzplūdā atsit dūri pret sienu vai spilvenu, nevēršoties tieši pret tevi, tomēr iedvešot bailes.
• Seksuālā vardarbība. Piespiež partneri darīt lietas, kuras viņš nevēlas. Izsaka komentārus un kritiku par partnera ķermeni un izskatu vai seksuālo sniegumu.
• Finanšu kontrole. Centieni uzraudzīt partnera finanses. Var būt piekļuve otra partnera finansēm, var izlemt un ietekmēt, ko partneris pērk. Ietekmē karjeras izvēli, neļauj apmeklēt skolu vai darbu. Liek justies tā, it kā tas būtu paša partnera lēmums.

Uzziņai

• Latvijā visizplatītākie vardarbības veidi, ko piedzīvojuši cietušie, ir emocionālā (78%) un fiziskā (63%) vardarbība, kam seko ekonomiskā (29%) un seksuālā (10%) vardarbība. 
• Gandrīz katrs astotais iedzīvotājs, kurš piedzīvojis vardarbību ģimenē, norāda, ka tā ir piedzīvota atkārtoti. 
• Vairāk nekā katrs otrais iedzīvotājs atzīst, ka vardarbībai ģimenē ir tendence saasināties brīvdienās un īpaši ārējo faktoru, piemēram, sociāli ekonomisko pārmaiņu laikā, tai skaitā pieaugot spriedzei saistībā ar izdevumiem, komunālajiem maksājumiem un citu finanšu faktoru dēļ. 

Aptauja veikta, īstenojot uzņēmuma “IKEA” sociālās atbildības iniciatīvu “Pamani vardarbību”.