Ja vecāki zinātu, cik patiesībā liela jēga ir no grāmatu priekšā lasīšanas bērniem, viņi, iespējams, to darītu biežāk

Priekšā lasīšana uzlabo bērna nākotnes karjeras iespējas

“Ja pirmsskolas vecuma bērniem vecāki lasa priekšā, tas labvēlīgi ietekmē ne vien viņa interesi par lasīšanu, bet arī bērna kopējo intelektu, iztēli un spēju tekoši sarunāties. Kā norāda Austrālijas bērnu grāmatu autore, profesore Mema Foksa – tāda vienkārša nodarbe kā regulāra grāmatu priekšā lasīšana savam bērnam pat palielina viņa nodarbinātības izredzes turpmākajā dzīvē (1),” akcentē Inga Akmentiņa-Smildziņa.

Viņas veiktajā pētījumā "Vecāku izpratne par grāmatu priekšā lasīšanas nozīmi pirmsskolas vecuma bērniem” piedalījās pirmsskolas vecuma bērnu vecāki, padziļinātās intervijās stāstot, vai, kāpēc, kā un cik bieži bērniem ģimenē tiek lasīts priekšā. 

“Visi pētījuma dalībnieki priekšā lasīšanu vērtē pozitīvi un spēj nosaukt vairākus ievērojamus bērna ieguvumus no tās – gan šī brīža ieguvumus, gan nākotnes. Tomēr tikai retais to saistīja ar vislielāko ieguvumu, kas nopietni ietekmē tālākos mācību sasniegumus, un tā ir lasītprasme (2). Lasītprasme ir ļoti būtiska mūsu dzīves un arī labklājības sastāvdaļa – uz lasīšanas spēju un lasītā teksta izpratni balstās, piemēram, izglītības iespējas,” teic Inga Akmentiņa-Smildziņa, norādot, ka tieši ģimene tiek uzskatīta par visnozīmīgāko faktoru, kas ietekmē bērna lasītprasmi un vispār
visu izglītību kopumā (3).
 

Vāja lasītprasme nozīmē katastrofu

Veicināt lasītprasmi ir ļoti svarīgi – mūsdienu sabiedrība nav iedomājama bez labas lasītprasmes, jo informācija tiek gūta, izmantojot dažādus teksta formātus – interneta ziņu platformas, grāmatas, žurnālus u.c. Kā minēts Eiropas Komisijas izdotajā dokumentā “Lasītprasmes mācīšana Eiropā: konteksts, rīcībpolitika un prakse”, “Eiropas sabiedrībai vāja lasītprasme ir potenciāla katastrofa (4), jo mūsdienu sabiedrība ir balstīta uz zināšanu apguvi, kas pamatā balstīta uz dažādu tekstu izpratni un analīzi, tādējādi 

bērniem, kas nespēj pienācīgi izprast pat vienkāršu rakstītu tekstu, ne vien draud bezdarbs, bet arī netiek dota iespēja mācīties tālāk”.

Arī profesore Mema Foksa savos darbos norādījusi, ka bērniem, kuri dodas uz skolu bez jebkādas grāmatu, stāstu, dzejoļu vai skaitāmpantu pieredzes, ir vajadzīgi gadi, lai iemācītos lasīt, un daži to tā arī neiemācās vispār. Viņa saredz saistību arī starp lasīt neprasmi un nonākšanu ieslodzījumā – Foksa teic, ka 80% Austrālijas ieslodzīto ir lasītprasmes problēmas; tā kā lasītprasme attīsta arī iztēli, tad pēc profesores domām, jaunie likumpārkāpēji, kam lasītprasme nav attīstīta, bieži vien nespēj iedomāties savas rīcības sekas, jo viņiem trūkst iztēles (1).

Priekšā lasīšanu ar citām aktivitātēm nevar aizvietot! 

Inga Akmentiņa-Smildziņa savā pētījumā secinājusi, ka daļa vecāku uzskata: priekšā lasīšanas aktivitāte ir aizvietojama ar citām (2). “Protams, ir svarīgi kopā ar bērnu darīt daudz un dažādas lietas – kopā spēlēties, krāsot, zīmēt, gatavot ēst, pavadīt laiku rotaļlaukumā, dārzā utt. Tomēr, ja vērtē bērna ieguvumus nākotnes lasītprasmes kontekstā, vislielākā ietekme ir tieši no vecāku priekšā lasīšanas aktivitātēm bērna pirmsskolas vecumā,” teic pētījuma autore.

Lai veicinātu un attīstītu bērnu lasītprasmi, katrā attīstītā valstī, kas rūpējas par izglītību un tās kvalitāti, īpaša uzmanība tiek pievērsta lasītprasmes apguves veicināšanai (5). 

Iniciatīvu pamatā ir centieni rosināt lasīšanu kā interesantu un brīvprātīgu aktivitāti, un tās notiek dažādos veidos un līmeņos; to dalībnieki ir gan skolēni un skolotāji, gan bibliotēkas, gan arī vecāki. “Arī Latvijā notiek dažādi pasākumi lasītprasmes veicināšanai, tomēr pārāk maz ir tādu, kas vērstas uz pirmsskolas vecuma bērniem un ģimenēm,” uzskata Inga Akmentiņa-Smildziņa.

Ieguvumu uzskaitījums no priekšā lasīšanas 

Lasot priekšā bērniem, vecāki veic nozīmīgu ieguldījumu savu bērnu valodas, domāšanas, atmiņas un sociālo prasmju attīstībā. Priekšā lasīšana bērnam rada arī sajūtu, ka vecākam viņš ir svarīgs, ka vecāks viņu mīl.

“Ir izpētīts, ka bērniem, kuru vecāku izglītības līmenis ir zems, lasīšanā ir zemāki rezultāti. Taču rezultāti manāmi aug tiem bērniem, kuriem pirmsskolas vecumā vecāki lasa priekšā grāmatas (neatkarīgi no tā, kāda ir vecāku iegūtā izglītība) (6). Tātad, lai arī ir skaidra saistība starp vecāku izglītību un viņu vēlmi lasīt priekšā, ja vecākus neatkarīgi no viņu izglītības līmeņa motivēs bērniem lasīt priekšā, bērni viennozīmīgi būs ieguvēji. Tas tāpēc, ka bērna intelektuālā spēja nav noteikta dzimšanas brīdī: katram bērnam ir iespēja būt radošam, izdomas bagātam un gudram neatkarīgi no tā, kādā ģimenē viņi ir dzimuši (1),” rezumē vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” vadītāja. Viņa uzskaita dažādos bērna ieguvumus no priekšā lasīšanas:

• vārdu krājuma, valodas bagātināšana. Lasot priekšā, bērniem tiek paplašināts vārdu krājums, kas ir neatsverams ieguvums nākotnes izglītībā, karjerā un dzīvē kopumā,
• atvieglota lasīšanas apguve. Ja bērniem no agras bērnības regulāri lasa priekšā, apgūt lasīšanu viņiem parasti nav grūtību,
• iztēles, radošuma veicināšana,
• paplašina redzesloku, zināšanas,
• vecāka un bērna netraucēta kopā būšanas iespēja,
• emocionālās saiknes veidošana vecākam ar bērnu,
• izpratnes veidošanās, ka informāciju var iegūt dažādos veidos.

Izmantotā literatūra un avoti

1) Fox, M. (2002). The Power and the Story: How Reading Aloud to Children Will Change Their Lives Forever. Delivered at the biennial conference of the Hunter Children's Services Forum Conference, “Children, Families and Communities Growing Together”, 25th May 2002.
2) Akmentiņa-Smildziņa, I. (2021). Vecāku izpratne par grāmatu priekšā lasīšanas nozīmi pirmsskolas vecuma bērniem. Bakalaura darbs bakalaura grāda iegūšanai socioloģijā. Latvijas Universitāte. Pieejams: https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/56268
3) European Union (2012). EU High Level Group of Experts on Literacy. Available: https://eceuropa eu/assets/eac/education/policy/school/doc/literacy-report_en pdf
4) Teaching Reading in Europe: Contexts, Policies and Practices (2011). Brussels: Education, Audiovisual and Culture Executive Agency (p. 3).
5) Hegdal, A. (2020). Reading matters. Surveys and campaigns: How to keep and recover readers. International Publishers Association. Retrieved from: https://www.internationalpublishers.org/images/aa-content/ipa-reports/ State_of_Publishing_Reports_2020/Reading-Matters.pdf
6) Araújo, L., & Costa, P. (2011). Home Book Reading and Reading Achievement in EU Countries: the Progress in International Reading Literacy Study 2011 (PIRLS). Available: https://publications.jrc.ec.europa.eu/repository/handle/JRC98072

Vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv” skolēnu pavasara brīvlaikā atver Lasīšanas studiju

Lai vecinātu Latvijas bērnu lasītprasmi un grāmatu lasīšanu ģimenēs, vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv” gada ietvaros īstenos vairākas kampaņas un pasākumus, skaidrojot gan to, cik bieži un no kāda vecuma vecākiem būtu saviem bērniem priekšā jālasa grāmatas, gan to, cik nopietni lasītprasme ietekmē bērna nākotnes izglītību, karjeru un labklājību. 

Pasākumu sēriju organizācija sāk ar Lasīšanas studijas atklāšanu Rīgā (gaidāma arī reģionos), kas notiek ar Zviedrijas vēstniecības un Zviedrijas instiūta atbalstu. Vairāk par Lasīšanas studiju uzzini šeit.