Iemesli, kāpēc pret bērniem jāizturas kā pret maziem pieaugušajiem, un kā to darīt

Piemēram, arī mazs bērns var pats izvēlēties sev jaku veikalā. Jā, tas prasīs vairāk laika nekā parasti, taču tādējādi jūs ļausiet viņam saprast, ka cienāt viņu un viņa lēmumus.

Sarunājoties ar bērniem kā ar maziem pieaugušajiem, jūs dodat viņiem iespēju izpaust sevi un izmēģināt kaut ko jaunu, kas viņos veido stabilitāti un veicina pašapziņu.

Galvenais – nepacelt latiņu pārāk augstu. Bērns joprojām ir bērns, un viņš var būt neorganizēts, haotisks un pat ļoti ietiepīgs.

Vecāku uzdevums ir parādīt bērnam, ka jūs cienāt un atzīstat viņa individualitāti – viedokli, priekšrocības, domas un skatījumu. Jūs atzīstat viņa pieredzi, vajadzības un jūtas kā tikpat nozīmīgas un vērtīgas kā savējās. Tas veicina savstarpēju cieņu un stiprina attiecības ar bērnu.

5 ieguvumi, sarunājoties ar bērnu kā ar mazu pieaugušo

1. Cieņa

Kad izrādāt cieņu savam bērnam, tas māca viņam cienīt citus. Tas arī palīdz bērnam saprast, ka viņš pats ir cienīgs un var sagaidīt cieņu un savas vērtības apstiprinājumu arī no citiem cilvēkiem.

2. Empātija

Atzīstot bērna jūtas un ņemot vērā viņa vajadzības, jūs mācāt viņam līdzjūtību, iecietību un spēju saprast citus cilvēkus. Tā jūs palīdzat bērnam attiekties pret citiem (un sevi) saudzīgi un ar sapratni.

3. Tuvība

Kad izturaties pret savu bērnu kā pret mazu pieaugušo, jūs radāt vidi, kas veicina atklātu un cieņpilnu komunikāciju. Tas satuvina jūs, jo bērns jūtas ērti un droši. Viņam ir vieglāk dalīties ar savām bažām, domām un viedokļiem.

4. Pašpārliecība

Kad jūs ticat savam bērnam, viņš mācās ticēt pats sev. Apzinoties, ka viņa viedoklis tiek sadzirdēts un novērtēts, viņam kļūst vieglāk sasniegt izvirzītos mērķus.

5. Neatkarība

Ja ļaujat bērnam izdarīt izvēli un piedalīties lēmumu pieņemšanā, jūs veicināt viņa iniciatīvu un mācāt viņam, ka bērns spēj patstāvīgi tikt galā ar problēmām.

Kā iemācīties izturēties pret bērnu kā pret mazu pieaugušo

Cieniet viņa nepieciešamību pēc autonomijas. Ļaujiet bērnam pieņemt lēmumus, kas atbilst viņa vecumam un attīstības līmenim. Vai viņš pats var izvēlēties apģērbu dienai? Vai arī izlemt, ko ēst brokastīs? Un kā būtu ar filmas izvēli ģimenes vakaram? Autonomija ļauj bērnam dalīties tajā, kas viņam patīk un ko viņš vēlas. Veiciniet autonomiju, neatkarību, pašpārliecinātību un prasmi uzņemties atbildību par savām rīcībām.

Palīdziet bērnam saprast, ko viņš jūt, un izrādiet līdzjūtību. Bērniem bieži ir grūti atpazīt un izprast savas emocijas, tāpēc, nosaucot tās vārdā, jūs parādāt, ka viņu saprotat. Kad zināt, ko bērns jūt, jums ir vieglāk izrādīt līdzjūtību, atzīt viņa emocijas, normalizēt tās un piedāvāt atbalstu, ja tas nepieciešams.

Bērns ne tikai jutīs, ka viņu ciena, bet arī iemācīsies atpazīt savas emocijas un izteikt tās veselīgā un apstākļiem adaptīvā veidā.

Nosakiet robežas un cieniet tās. Esiet atvērti un skaidri definējiet teikto, kā arī ievērojiet savas noteiktās robežas un noteikumus. Tas palīdzēs bērnam saprast, ko jūs no viņa sagaidāt, vienlaikus ļaujot justies droši. Tāpat cieniet arī bērna robežas, piemēram, ja viņš vēlas pabūt viens vai izrāda vēlmi pēc ķermeņa autonomijas (negrib, lai viņu apskauj, bučo vai kutina). Tas iemācīs bērnam saprast citu cilvēku robežas un sagaidīt, ka arī citi cienīs viņa personīgo telpu.

Aktīvi klausieties. Dažreiz, būdami vecāki, mēs nejauši nenovērtējam bērnus, nepamanot to, kas viņiem šķiet svarīgi, un uzskatot to par niekiem. Jo vecāks kļūst bērns, jo vairāk un sarežģītāki kļūst viņa “nieki”. Lai novērstu situāciju, kur bērns atsakās dalīties ar jums par kaut ko nozīmīgu, kas notiek viņa dzīvē, no agrīna vecuma izmantojiet aktīvo klausīšanos. Tas nozīmē ne tikai dzirdēt, bet arī saprast, apstiprināt viņa jūtas un izrādīt interesi par viņa pieredzi.

Parādiet bērnam, ka jūs viņu klausāties un dzirdat, un ka jums ir svarīgi viss, ko viņš saka.

Iesaistiet bērnu lēmumu pieņemšanā. Ļaujiet viņam piedalīties ģimenes sanāksmēs, piemēram, izvēloties, kur doties brīvdienā vai ko darīt vakarā. Tas palīdz bērnam justies iesaistītam un piederīgam ģimenei. Tāpat tas māca viņam atbildību un palīdz attīstīt kritiskās domāšanas prasmes – galu galā viņam būs jāsniedz pamatoti argumenti, lai pārliecinātu jūs vēlreiz skatīties “Rotaļlietu stāstu” vai ”Ledus sirdi".