Partneru savstarpējo problēmu tops – latviešu psihoterapeites skatījumā

Dažkārt vecākiem šķiet: es ar savu problēmu visā pasaulē viens tāds. Nē. Daudzus vecākus un ģimenes piemeklē visdažādākās problēmas, taču galvenais ir: tās risināt un meklēt atbalstu. Psihoterapeite Marija Ābeltiņa atklāj problēmu topu ģimenes cilvēkiem, kas pēc palīdzības vēršas pie speciālistes.

• Vardarbība. Kad strādāju krīzes centrā “Skalbes”, kā arī vēl ilgu laiku pēc tam pie manis bieži nāca sievietes, kuras ir cietušas no vardarbības ģimenē. Tas ir viens no galvenajiem jautājumiem, ar kuru strādāju daudzus gadus. Vispirms jāapzinās, ka ģimenē kaut kas tāds notiek. Pēc tam – kā to risināt. Lai nenotiktu situācijas eskalācija, uzbrukums, slepkavība u.c. Starp citu, man ir bijis arī gadījums, kad pēc palīdzības nāk vīrietis, kurš cieš no vardarbīgas sievietes, – no ļoti kontrolējošas, pazemojošas attieksmes no sievas puses.
• Neuzticība. Kāds no partneriem otru ir krāpis vienu vai vairākas reizes, un šī piekrāptā puse nāk ar jautājumu, kā tālāk rīkoties, kā izdzīvot šo savu krīzi. Tāpat ir gadījumi, kad pie manis nāk tas, kurš krāpj, un saka: ko man darīt? Es negribu krāpt, bet tā sanāk – es kaut kā iekuļos un attopos, ka jau atkal ir bijusi dēka, taču gribu būt ar to cilvēku, ar kuru kopā esmu oficiāli. Katru reizi ir sarežģīti, unikāli pavērsieni, kā cilvēki lemj rīkoties tālāk, – iet uz pāra terapiju un risināt, un būt kopā. Vai paziņo, ka tomēr nav gatavs risināt problēmas, kas ir samilzušas šīs krāpšanas dēļ, tāpēc šķirsies.

• Šķiršanās krīzes. Cilvēki nāk, jo grib vēlreiz cita cilvēka klātbūtnē apdomāties, vai lēmums par šķiršanos ir sakarīgs, vai nav pieņemts emocijās. Varbūt jau vairākkārt ir notikusi šķiršanās un saiešana atkal kopā. Vai arī šķiršanās ir notikusi nupat, un cilvēks nāk, jo ir krīze, gribas saprast, kas attiecībās ir darīts nepareizi utt. Tā ir veselīga attieksme – saņemt atbalstu krīzes situācijā un vienlaikus saprast, kuri tad bija tie grābekļi? Vai gan tiešām šķiršanās nāca kā pirmais sniegs uz galvas?
• Brīvā laika pavadīšana. Spilgta problēma starp partneriem ir nesaskaņas par brīvā laika pavadīšanu – ko darām, nedarām, ar ko otrs nodarbojas brīvajā laikā, vai pavadām laiku kopā vai atsevišķi.
• Seksuālās problēmas. Filmās, kad ataino konsultācijas speciālista kabinetā, bieži rāda, ka tiek risināti tieši seksuālas dabas jautājumi. Jā, arī manā kabinetā tas ir viens no topa jautājumiem. Piemēram, vieni stāsta, ka seksuālo komunikāciju vēlas biežāk, citi – ka retāk. Vēl kādam ir iestājies cits vecumposms, kad cilvēks attopas: vairs nav tā, kā agrāk, vai tas normāli, ko tagad darīt?
• Bērnu audzināšana. Kā vienoties, ko bērnam ļaut, ko neļaut? Jo īpaši attiecībā uz ekrānierīcēm. Spēcīgi šī problēma iezīmējas ģimenēs, kur vienam no vecākiem darbs saistīts ar biežu būšanu pie datora vai arī vecāks aizraujas ar datorspēlēm. Tad rodas jautājums, kāds piemērs tiek rādīts bērnam, kāpēc bērns savā brīvajā laikā nevar spēlēt datorspēles, kā pateikt vīram, lai nespēlē bērna klātbūtnē, esmu teikusi, bet mani nedzird utt.