6 frāzes, kuras vajadzētu teikt biežāk, lai bērns izaugtu laimīgs

1. "Ja kas, esmu blakus"

Lai bērns izaugtu patstāvīgs, vecāki kādā brīdī cenšas viņa vietā neko nedarīt un izvairās no palīdzības sniegšanas. Tas, protams, ir svarīgi, lai bērns varētu izrādīt neatlaidību un pilnveidot savas prasmes, bet viņam joprojām ir jāzina, ka vajadzības gadījumā vecāki viņu nepametīs un atbalstīs. Lai bērns to zinātu, viņam ir svarīgi gana bieži dzirdēt savu mammu un tēti sakām: “Es esmu blakus.” Pat ja bērns jūs atgrūž ar vārdiem "Es to darīšu pats", sakiet viņam: "Es palīdzēšu, ja kaut kas notiks."

2. “Es tevi mīlu”

Mēs bieži izrādām mīlestību caur rūpēm, bet aizmirstam to pateikt vārdos. Neaizmirstiet ne tikai uzslavēt un pateikt, kas jums patīk savā bērnā, bet arī vienkārši atzīties mīlestībā. Tas viņam ļaus saprast, ka vecākiem viņš ir svarīgs, ka vecāki novērtē viņu kā cilvēku.

3. “Tev sanāks”

Ja bērnam neveicas, dariet viņam zināmu, ka veiksme ir tepat aiz stūra, tikai jāpieliek lielākas pūles vai jāmēģina citādi. Adekvāta pašcieņa un pārliecība par sevi veidojas, pateicoties tam, ka citi tev tic, un arī redzot konkrētus rezultātus. Koncentrējiet uzmanību uz lietām, kas sanākušas, lai bērna apziņā nostiprinātu šo veiksmīguma sajūtu un apziņu, ka viņam izdodas. 

4. “Es ar tevi lepojos” 

Ir viegli uzslavēt bērnu par kādiem sasniegumiem, piemēram, ja viņš saņēmis labas atzīmes vai izcīnījis medaļu kādās ārpusskolas aktivitātēs. Šī iemesla dēļ vecāki mēdz pieteikt savus bērnus daudzos pulciņos un paši apmeklēt visus bērnudārza un skolas rīkotos pasākumus, taču 

ir svarīgi slavēt savu bērnu un pateikt, ka vienkārši lepojaties ar viņu, nevis par konkrētiem nopelniem.

Biežāk skaļi novērtējiet bērna pozitīvās īpašības, lai viņam neveidotos izcilnieka sindroms, kas nozīmē vien to, ka bērna spējas tiek pamanītas un novērtētas vien tad, kad viņš atnes mājās labu atzīmi vai medālu. 

5. “Paldies, tu esi tāds malacis”

Mēs priecājamies par katru mazuļa soli un jaunu vārdu, bet, kad viņš kļūst vecāks, mēs pārstājam pamanīt, cik ļoti viņš cenšas paveikt lietas labi. Ne velti bērniem ar laiku zūd vēlme palīdzēt mājas darbos vai kādās citās lietās, kurās iepriekš labprāt piedalījies un par to pat saņēmis uzslavas. Parasti ar laiku viņa veikums tiek uztverts kā pašsaprotams, bērns nesaņem novērtējumu un tas atņem jebkādu vēlmi darīt. Tāpēc pat parasts “paldies” var būt zelta vērts.

6. “Piedod, man nebija taisnība”

Pieaugušajiem reizēm ir tik grūti atzīt, ka viņi kļūdās, jo baidās zaudēt autoritāti savu bērnu acīs un tāpēc pretojas līdz pēdējam. Bet kā iemācīt bērnam atzīt savas kļūdas un piekāpties, ja vecāki paši to nedara? Jā, arī taisnīguma sajūtu un kļūdu atzīšanu bērns iemācās.