Viņi zina, ja jūs melojat – pārsteidzošas lietas, ko par pāru attiecībām uzreiz var pateikt psihoterapeiti

Ģimenes terapeiti – pat tie, kuri šajā jomā jau nostrādājuši vairākus gadu desmitus – jau pirmajā konsultācijā, protams, nezina visu pāra attiecību vēsturi. Tomēr ir dažas lietas, ko profesionāļi saprot jau gandrīz uzreiz. Jau otras puses nevēlēšanās skatīties tev acīs jau atklāj vairāk, nekā vārdi jebkad spētu pastāstīt, raksta huffingtonpost.com.

Pieredzējuši ģimenes terapeiti atklāj, ko par pāri un viņu attiecībām iespējams pateikt jau pirmās konsultācijas laikā. 

Viņi zina, kurā brīdī jūs melojat

„Bieži vien pirmās konsultācijas laikā pāri sliecas noklusēt, slēpt vai arī piepušķot dažādus faktus. Daudzi tā dara, jo baidās, ko par viņiem terapeits padomās, citi vienkārši nevēlas stāstīt patiesību, bet vēl citiem ir savs vērtējums par attiecīgām situācijā. Tomēr šī patiesības noklusēšana tāpat diezgan drīz nāk gaismā,” saka laulības un ģimenes terapeite Bekija Vetstouna. 

Viņi var pateikt, ja kāds trešais cilvēks ir vairāk nekā draugs (draudzene)

„Mēs varam noteikt, ja kāds no partneriem jau ir iemīlējies citā cilvēkā, kuru taisnojoties sava dzīvesbiedra priekšā sauc par „tikai draugu (draudzeni)”. Kas par to liecina? Šāds cilvēks savu tā saukto „draudzību” aktīvi aizstāvēs, pat tādā gadījumā, ja dzīvesbiedrs teiks, ka tā pamatīgi kaitē attiecībām. Mīlošs partneris nekad neriskētu, ka draudzības dēļ sāk ļodzīties viņa attiecību pamati,” saka Ņujorkā strādājoša psiholoģe Lorela Šteinberga.  

Viņi „lasa” un izvērtē jūsu ķermeņa valodu

„Pieredzējuši ģimenes terapeiti prot atšifrēt pāru uzvedību. Tas nozīmē, ka mēs spējam paraudzīties dziļāk un dzirdēt vairāk, nekā pāri mums paši pastāsta. Arī ķermeņa valoda var atklāt attiecībās valdošās problēmas. Ja pamanu, ka, piemēram, viens no partneriem biežāk pieskaras savai otrajai pusei, nemitīgi liecas uz viņa/viņas pusi vai žestikulē, pagriezies pret viņu, taču otrs partneris uz to reaģē, instinktīvi raujoties prom, izvairās no acu kontakta vai fiziskiem pieskārieniem, es saprotu, ka šajās attiecībās patiešām ir nopietnas problēmas. Tad - lai arī ko teiktu vārdi, ķermeņa valoda pastāsta daudz vairāk,” atklāj psihoterapeite Vikija Starka.

Viņi atpazīst, kurš attiecībās ir psiholoģiskais/emocionālais varmāka

„To ir ļoti vienkārši saprast, jo parasti psiholoģisko vai emocionālo vardarbību šis partneris terapijas laikā sāk lietot arī pret mani. Atšķirība ir vienīgi tā, ka es ar to cilvēku gadiem ilgi nedzīvoju kopā, mana pašapziņa nav satriekta drumslās un varmāka mani ar savu uzvedību neizbiedē. Šāds emocionālais varmāka uzreiz atslābst, kolīdz viņam skaidri norāda, ka pret mani viņa terors neiedarbosies – vai arī vienkārši parādot viņam kabineta durvis, ja cilvēks palīdzību tomēr nevēlas,” stāsta psiholoģe Stefānija Bīhlere.  

Viņi redz, ja jūs cenšaties

„Nupat pie manis uz konsultāciju ieradās pāris, un es abiem partneriem uzreiz lūdzu pastāstīt man un vienam otram, kāpēc viņi vispār nolēmuši vērsties pie psihoterapeita. Atbildēs es ļoti bieži izdzirdēju vēlēšanos, lai viņu partneris rīkotos citādi... Tad abiem partneriem vēlreiz lūdzu aprakstīt, ko tieši viņi dara, lai risinātu sava partnera nosauktās problēmas. Ja abi partneri uz šo jautājumu spēj sniegt kaut mazliet konkrētas atbildes, es uzskatu, ka pārim patiešām ir daudz iespēju atjaunot savas brūkošās attiecības,” ir pārliecināta psihoterapeite Elizabete Lamote.   

Viņi atpazīst, kuram attiecībās pieder galavārds

„Tas redzams jau no tā, ka valdonīgākais partneris sliecas atbildēt uz jautājumiem, kas nav domāti viņam, bet gan otrajai pusei. Un bieži vien šīs atbildes raksturo arī partnera attieksmi pret savu dzīvesbiedru/dzīvesbiedreni. Ja konsultācijas laikā, piemēram, pavaicāju sievietei: „Vai jūs bieži lietojat alkoholu?”, bet partneris jau steidz atbildēt: „Viņa lieto to tikpat daudz, cik visi citi” – tajā brīdī es saprotu, ka vīrietis varbūt cenšas meklēt attaisnojumus savas sievas uzvedībai arī citās dzīves situācijās. Nereti šāda uzvedība var liecināt arī par „tēva-bērna” attiecību modeli, kad viens partneris pārāk rūpējas par otru un viņu pieskata,”  uzskata psiholoģe Samanta Rodmena.    

Viņi zina, ja terapija jums bijusi vajadzīga jau agrāk 

„Zinātniskie pētījumi liecina, ka lielākā daļa pāru vēršas pie ģimenes terapeitiem tikai tad, ja attiecību problēmas jau ir krietni „ielaistas”, tas ir, apmēram sešus gadus pēc pirmajiem signāliem, ka tādas radušās. Un šie paši pētījumi arī atklāj, ka laulība visbiežāk izirst pēc 7 kopdzīves gadiem. Pāri pārāk ilgi dzīvo problemātiskās attiecībās un neko nedara lietas labā,” neslēpj ģimenes terapeits Zaks Britls.

Viņi redz, vai ir nopietns pamats pārim palikt kopā

„Esmu laulības un ģimenes terapeite, un, ja pie manis vēršas pāri ar attiecību sarežģījumiem, es vispirms cenšos noskaidrot, vai šajās attiecībās jebkad ir bijusi cieša emocionālā un intīmā saikne, kuru mēs varētu censties atjaunot. Bieži vien sarunas par pāra iepazīšanos un to, kā viņi viens otru iemīlēja, palīdz noņemt spriedzi pirmās konsultācijas laikā. Tomēr, ja partneri viens otrā ir pamatīgi vīlušies, viņiem var būt grūti atcerēties arī attiecību skaistākos mirkļus, un tajā brīdī es saprotu, ka attiecības atdzīvināt var būt arī diezgan grūti,” atklāj Linda Lipšuca.

Viņi redz, ja viens no partneriem attiecības jau vairs nevēlas glābt

„Ir gadījumi, kad pie manis vēršas dzīvesbiedri, kuri jau ir konsultējušies ar šķiršanās advokātiem un kāds no viņiem jau ir izlēmis aizmirst šo laulību un dzīvot tālāk. Svarīgākais te nav tas, vai viņi jau sākuši kārtot šķiršanās dokumentus, bet gan – ka viens no partneriem jau sāk iztēloties savu dzīvi bez otra laulātā. Un tas jau zināmā mērā ir spriedums. Tā vietā, lai koncentrētu visas domas uz savas laulības glābšanu, viņš/viņa jau sāk individuāli domāt par savu nākotni. Pāru terapija, ja viens no partneriem jau patiesībā ir „aizgājis” no laulības, nekad nevar būt veiksmīga,” skarbo patiesību atklāj psiholoģe Alīsija Klārka.

Avots: Jauns.lv