Vai pusaudzis pats var izlemt, pie kura no šķirtajiem vecākiem dzīvot?

Dēls izdomājis, ka turpmāk dzīvos pie tēva. Vai viņš tā var darīt? To jautā kāda 16 gadus veca pusaudža mamma.
Kaut arī bērns pēc vecāku šķiršanās visbiežāk paliek dzīvot pie mammas, pieaugot var rasties doma pārcelties pie tēta, kas dod priekšroku brīvākai audzināšanai.

FOTO: Shutterstock.com

Kaut arī bērns pēc vecāku šķiršanās visbiežāk paliek dzīvot pie mammas, pieaugot var rasties doma pārcelties pie tēta, kas dod priekšroku brīvākai audzināšanai.

“Ko darīt situācijā, kad tētis neatdod bērnu?” izmisumā jautā sieviete. “Puika ikdienā dzīvo pie manis un vasarā bija devies ciemos pie otra vecāka.” Dienā, kad vajadzēja atgriezties mājās, dēls mammai paziņoja, ka ieradīsies no rīta. Bet neieradās. Tā vietā tēvs informēja, ka puika turpmāk dzīvos pie viņa, jo pats tā gribot. Vai tādu lēmumu var pieņemt bez saskaņošanas?

 

Atbild Bērnu aizsardzības centra vadošā eksperte Simona Saule: 

“Saskaņā ar Civillikuma 177. pantu līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā. Tā paša likuma 178. panta pirmajā daļā noteikts – ja vecāki dzīvo šķirti, viņu kopīga aizgādība turpinās. Bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo. 

 

Civillikuma 178. panta trešā daļa noteic, ka vecāku kopīga aizgādība izbeidzas, kad, pamatojoties uz vecāku vienošanos vai tiesas nolēmumu, tiek nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība.

 

No jautājumā minētā un bērna labāko interešu skatupunkta, turklāt, ņemot vērā bērna norādīto vecumu – 16 gadi –, jāteic, ka vecākiem būtu jāvienojas par jautājumu, kas saistīts ar bērna aizgādības tiesību realizēšanu un dzīvesvietu. To var izdarīt, pārrunājot un vienojoties vai izmantojot mediāciju. 

Reklāma
Reklāma

 

Ja viens no vecākiem neiziet uz komunikāciju, var vērsties bāriņtiesā, kas izvērtēs situāciju un sniegs vecākiem skaidrojumu par iespējamajām tālākajām darbībām.

 

Strīda gadījumā kārtību, kādā var izmantot saskarsmes tiesības, nosaka tiesa, izprasot bāriņtiesas atzinumu. To nosaka Civillikuma 182. pants. 

 

Vienlaikus jāņem vērā, ka jebkurai personai ir pienākums atturēties no tādām darbībām, kas varētu negatīvi iespaidot bērna attiecības ar kādu no vecākiem. Arī vecākiem sarunās ar bērnu jāatturas no jebkāda negatīva viedokļa paušanas par otru vecāku!”

Saistītie raksti