Gulošā princese

Tā kā ceļš bija garš, nolēmu pagulēt, bet tā īsti nevarēju, jo visu laiku bija tāda dīvaina sajūta, ka kāds uz mani skatās. Atverot acis it kā neko nemanīju, tomēr ievēroju vienu puisi, kurš, kā man šķita, ik pa laikam pamet acis uz manu pusi. Kad man blakus atbrīvojās vieta, es nodomāju, ka šis man apsēdīsies blakus, bet nekā - pagāja garām. Nospriedu, ka viņa slepenie acu skati būs man rādījušies.

Kad ceļš bija galā, es vairs neprātoju par notikumu autobusā. Taču vakara gaitā viss mainījās - šis puisis sāka man pievērst uzmanību, uzsāka sarunas un visbeidzot aicināja dejot. Mani pārsteidza tas, ka viņa klātbūtnē es jutos tik atbrīvota, nesatraucoties par to, vai atstāšu labu iespaidu vai kā tamlīdzīgi:). 

Tā mēs pļāpājot un dejojot pavadījām visu vakaru. Protams, pēc pasākuma viņš teicās man piezvanīt, lai gan man likās, ka tā tāda tukša runāšana. Tomēr zvnaīja jau nākamajā dienā - uzaicināja uz randiņu!

Jau pirmajā randiņā mēs runājām par kāzām, bērniem, ģimenes veidošanu - biju pārsteigta, ka arī pēc šīs tikšanās viņš man zvanīja, jo parasti šādas runas puišus atbaida!

Pirmajā randiņā mēs devāmies uz slidotavu, pēc tam uz alus bāru. Vēl šodien, atceroties par mūsu sarunu, nāk smiekli - jau pirmajā randiņā mēs runājām par kāzām, bērniem, ģimenes veidošanu - biju pārsteigta, ka arī pēc šīs tikšanās viņš man zvanīja, jo parasti šādas runas puišus atbaida! 

Tā mēs turpinājām satikties. Mēs viens otram bijām īstais cilvēciņš. Jau pēc pāris mēnešiem sākām dzīvot kopā, vēl pēc pāris mēnešiem pieteicās mūsu meitiņa un tad jau svinējām kāzas. Un tagad gaidām otru mazulīti!

Tikai vēlāk viņš izstāstīja, ka autobusā bija vērojis mani gulošu, viņš teica, ka es esot izskatījusies kā "gulošā princese" un viņš nav spējis atraut acis no manis...