Pārlieka aizsardzība ir kā slazds! Praktiski ieteikumi vecākiem, kā labāk apieties ar nervoziem bērniem

Pārlieka aizsardzība ir kā slazds, kas ilgtermiņā ierobežo bērna spēju pašam pārvarēt sarežģījumus. Lai to novērstu, "Child Mind Institute" speciālisti, tostarp licencētā klīniskā sociālā darbiniece Greisa Bermana, piedāvā vairākus vērtīgus padomus, kā vecāki var palīdzēt bērniem efektīvi pārvaldīt trauksmi un veidot emocionālu noturību.

1. Nemēģiniet pilnībā izskaust trauksmi

Trauksmes izskaušana nav iespējama un arī nav nepieciešama. Tā vietā vecākiem vajadzētu palīdzēt bērnam iemācīties dzīvot ar šo emociju un to pārvaldīt. Trauksme ir noderīga emocija, kas brīdina mūs par draudiem un palīdz reaģēt uz tiem. Piemēram, kad ielai tuvojas automašīna, trauksme liek mums būt piesardzīgiem un rīkoties ātri. Taču bērniem ar trauksmes traucējumiem ir svarīgi iemācīties atšķirt trauksmi, kas tiešām palīdz, no trauksmes, kas ir nepamatota un nevajadzīga.

Vecāku uzdevums ir palīdzēt bērnam apgūt prasmes, kas laika gaitā mazinās trauksmes intensitāti. Tā vietā, lai mēģinātu pilnībā pasargāt bērnu no satraucošām situācijām, ir jāveicina bērna spēja tās pieņemt un pārvaldīt.

2. Neizvairieties no situācijām tikai tāpēc, ka tās izraisa trauksmi

Vecāki bieži vien cenšas novērst situācijas, kas bērnam rada bailes, jo tas šķiet vienkāršs veids, kā mazināt viņa stresu. Tomēr šāda pieeja ilgtermiņā var nodarīt kaitējumu, jo bērnam tiek nodots signāls, ka šīs situācijas ir pārāk sarežģītas vai biedējošas, lai viņš ar tām tiktu galā.

Bērnam ir jāiemācās stāties pretī savām bailēm, jo tikai tā viņš attīstīs drosmi un pašpārliecību. Tā vietā, lai teiktu: “Tev to nevajag darīt, ja tas tevi biedē,” vecāki var iedrošināt bērnu, sakot: “Es zinu, ka tas tev šķiet grūti, bet es ticu, ka tu to vari izdarīt.” Šādi vārdi palīdz bērnam saprast, ka viņš ir spējīgs pārvarēt bailes un izaicinājumus.

3. Izsakiet pozitīvas, bet reālistiskas cerības

Trauksmes pilni bērni bieži vien baidās no sliktākā scenārija, tāpēc vecāki mēdz mierināt bērnu, solot, ka nekas slikts nenotiks. Taču šādi solījumi var radīt maldīgu drošības sajūtu un pastiprināt trauksmi, ja solījums netiek izpildīts.

Piemēram, sakot: “Es apsolu, ka tev nekas slikts nenotiks,” vecāki rada nereālas cerības un liedz bērnam iemācīties pieņemt nenoteiktību. Tā vietā vecākiem vajadzētu izteikt pārliecību par bērna spējām: “Es zinu, ka šī situācija tevi uztrauc, bet es ticu, ka tu vari ar to tikt galā neatkarīgi no tā, kas notiek.”

4. Uzklausiet bērnu un aplieciniet savu sapratni

Kad bērns ir nobijies vai satraukts, viņam ir svarīgi just, ka viņa jūtas tiek respektētas. Vecāki var apliecināt bērnam sapratni, izsakot tādas frāzes kā: “Es saprotu, ka tu jūties nobijies.” Tomēr vienlaikus ir svarīgi iedrošināt bērnu ticēt saviem spēkiem.

Piemēram, ja bērns baidās no ārsta apmeklējuma, vecāki var teikt: “Es saprotu, ka tev ir bail doties pie ārsta, bet es zinu, ka tu to vari paveikt.” Tas vienlaikus respektē bērna emocijas un vairo viņa pašpārliecību.

5. Neuzdodiet jautājumus, kas pastiprina satraukumu

Vecāki dažkārt neapzināti pastiprina bērna uztraukumu, uzdodot jautājumus, kas jau ietver konkrētu emociju, piemēram: “Vai tu esi satraukts par eksāmenu?” Šādi jautājumi liek bērnam pievērst uzmanību savām bailēm un var pastiprināt trauksmi.

Tā vietā vecāki var uzdot atvērtus jautājumus, piemēram: “Kā tu jūties par gaidāmo eksāmenu?” Tas dod bērnam iespēju pašam izpaust savas sajūtas un palīdz attīstīt emocionālo inteliģenci.

6. Nepastipriniet bērna bailes

Bērni bieži mācās trauksmes pilnu uzvedību no saviem vecākiem, kas var būt viņu emocionālie spoguļi. Tāpēc ir svarīgi, lai vecāki demonstrētu mieru un pārliecību gan savā runā, gan rīcībā.

Izvairieties no tādas uzvedības, kas var radīt iespaidu, ka situācija ir biedējoša. Piemēram, ja vecāks izrāda pārmērīgas bažas par bērna eksāmenu, bērns var justies vēl vairāk uztraucies. Rādot mierīgu un pārliecinošu uzvedību, vecāki palīdz bērnam justies drošāk.

7. Esiet iedrošinoši

Iedrošiniet bērnu pēc katras situācijas, kuru viņš ir veiksmīgi pārvarējis, pat ja tā bija maza. Sakiet, piemēram: “Tu biji ļoti drosmīgs, ka piedalījies sporta sacensībās. Esmu lepns par tevi.” Šāda pieeja stiprina bērna apņēmību un pašapziņu.

8. Sagatavojiet bērnu laikus, bet ne pāragri

Pirms stresa pilnas situācijas ir svarīgi ar bērnu par to runāt, taču nedariet to pārāk ātri, lai viņam nebūtu pārāk daudz laika satraukties. Piemēram, ja bērnam ir bail no ārsta, informējiet viņu dienu iepriekš, nevis nedēļu iepriekš.

9. Plānojiet situācijas kopā ar bērnu

Ja bērnam ir konkrētas bailes, piemēram, no pazušanas veikalā, apspriediet un izstrādājiet kopīgu plānu. Piemēram, varat teikt: “Ja pazudīsi, atrodi veikala darbinieku un lūdz viņam palīdzēt.” Tas ne tikai mazina bailes, bet arī māca bērnam problēmu risināšanas prasmes.

10. Demonstrējiet veselīgus trauksmes pārvaldīšanas veidus

Vecāki nevar izlikties, ka viņiem nekad nav trauksmes, taču viņi var parādīt bērnam, kā ar to tikt galā. Piemēram, ja vecāks jūt stresu, viņš var teikt: “Es arī jūtu trauksmi, bet es dziļi ieelpoju un izelpoju, lai nomierinātos.” Tas parāda bērnam, ka trauksme ir pārvarama.

Ar šiem padomiem vecāki var ne tikai mazināt bērna trauksmi, bet arī iemācīt viņam vērtīgas prasmes, kas palīdzēs visa mūža garumā.