Tas tiešām nav viegli: lai aizietu no vardarbīgām attiecībām, ir rūpīgi jāsagatavojas! Saruna ar centra "MARTA" psiholoģi

"Ja vardarbīgais partneris redz, ka viņš zaudē kontroli, viņa rīcība var kļūt pilnīgi neprognozējama. Tāpēc ir ļoti svarīgi būt gatavai šim procesam un sagatavot drošības plānu," skaidro psiholoģe. "Mēs esam redzējuši daudzus gadījumus, kad agresors sāk draudēt ne tikai sievietei, bet arī viņas tuviniekiem, kas var radīt vēl lielāku emocionālo slogu."

Kā sagatavoties drošai aiziešanai?

Centrs "Marta" strādā ar sievietēm, kuras plāno aiziet no vardarbīgām attiecībām. Nereti palīdzības meklēšana sākas ar telefona zvanu, un speciālisti palīdz sagatavoties aiziešanai, izstrādājot individuālu drošības plānu.

Drošības plānā ietilpst:

• Svarīgāko mantu sagatavošana: dokumenti, nauda, apģērbs, bērnu mantas un citas nepieciešamās lietas.
• Telefona un citu ierīču drošība: jāpārliecinās, ka mobilais tālrunis netiek izsekots. Ieteicams nomainīt paroles visiem tiešsaistes kontiem, tai skaitā e-pastam un sociālajiem tīkliem.
• Pagaidu dzīvesvietas apzināšana: ir pieejami krīzes centri un anonīmie dzīvokļi, kuros sievietes var uzturēties drošībā.
• Atbalsta sistēmas veidošana: svarīgi informēt uzticamus draugus vai radiniekus, kas var palīdzēt, kā arī iepazīt resursus, kas sniedz juridisko un psiholoģisko palīdzību.

Saviele uzsver: "Lēmums aiziet nav viegls, un tam ir jābūt pārdomātam. Mūsu pieredze rāda, ka sievietēm, kuras sagatavojas un zina, kur un kā meklēt palīdzību, ir lielākas izredzes veiksmīgi uzsākt jaunu dzīvi bez vardarbības."

Kur meklēt patvērumu?

Sievietēm, kuras cieš no vardarbības, ir vairāki droši patvēruma risinājumi:

• Krīzes centri: tie pieejami Rīgā un citās Latvijas pilsētās. Šajos centros sievietes var uzturēties ar bērniem un saņemt palīdzību no sociālajiem darbiniekiem un psihologiem. "Būtu vēlams iepriekš piezvanīt un noskaidrot, vai ir brīvas vietas," iesaka Saviele.
• Krīzes un anonīmie dzīvokļi: šis ir salīdzinoši jauns pakalpojums, kas pieejams no 2023. gada (tos piedāvā arī centrs “Marta”). "Ja nepieciešams, sieviete var uzturēties krīzes dzīvoklī līdz sešiem mēnešiem, saņemot visu nepieciešamo atbalstu," skaidro speciāliste. Anonīmie dzīvokļi tiek nodrošināti sievietēm, kurām ir augsts risks tikt vajātām vai atrastām. Vienlaikus viņa arī norāda, ka nepieciešamības gadījumā patvērumu var sniegt arī ilgāk par pusgadu, ja, piemēram, sievietei ir mazs bērniņš un citos gadījumos. 

Saviele piebilst: "Nevienai sievietei nevajadzētu justies tā, it kā viņai nebūtu kur iet. Ir iespējas, un mūsu uzdevums ir palīdzēt atrast drošu ceļu uz jaunu dzīvi." Viņa arī uzsver, ka krīzes centri strādā 24/7, "un principā nevajadzētu būt tādai situācija, ka nevienā krīzes centrā nav nevienas brīvas vietas".

Psiholoģiska un juridiska palīdzība

Centrs "Marta" piedāvā bezmaksas psihologa un jurista konsultācijas sievietēm, kuras cieš no vardarbības.

"Rehabilitācijas process sākas ar pirmajām desmit bezmaksas konsultācijām, kurās tiek piedāvāta gan psiholoģiska, gan juridiska palīdzība. Pēc nepieciešamības šīs konsultācijas var pagarināt vēl par desmit, un, ja situācija ir īpaši smaga, iespējams saņemt līdz pat simt konsultācijām," stāsta Saviele.

Atbildot uz jautājumu, kas ir īpaši smagi gadījumi, viņa norāda, ka tās ir situācijas, kad sieviete ir saskārusies ar draudiem, tiek izsekota, ir kopīgi bērni un pastāv arī augsts risks atgriezties šajās attiecībās.

"Mēs zinām, ka sievietes bieži jūtas apmulsušas un nobijušās, saskaroties ar juridiskajiem jautājumiem. Mūsu juristi palīdz izprast iespējas saņemt aizsardzības rīkojumus un kā rīkoties situācijās, kad ir apdraudēta viņas vai bērnu drošība," viņa piebilst.

Digitālā drošība – kas jāzina?

Vardarbīgie partneri bieži izmanto tehnoloģijas, lai kontrolētu un izsekotu savas upures. Tādēļ ir svarīgi ievērot digitālās drošības pasākumus:

• Nomainīt paroles: visiem sociālajiem tīkliem, e-pastam, bankas kontiem un citām svarīgām vietnēm.
• Pārbaudīt ierīces: vai tajās nav instalētas izsekošanas lietotnes.
• Izmantot drošus saziņas kanālus: piemēram, saziņai ar atbalsta centriem izmantot draugu vai radinieku telefonus.

Saviele arī norāda, ka ir pārsteigta par to, cik pēdējā laikā ir svarīgi pievērst uzmanību digitālajai drošībai. "Man šis bija ārkārtīgs pārsteigums, cik daudz tiek izsekoti telefoni! Šobrīd mēs šeit jau ar pieredzīti esam, bet tur normālam cilvēkam pat prātā neienāk, kā var telefonus izsekot, uzlauzt… Kad ir nolemts doties prom no varmākas, tad mudinām nomainīt telefonu, kā arī nomainīt paroles visiem soctīkliem, e-pastiem utt. Pat ja liekas, ka nekas uzlauzts, tomēr tā drošības pēc. Mūsu klientēm jau bija semināru apmācības par drošību internetā un par to, kā sevi pasargāt. Un tad mēs arī aicinājām visus visus pieslēgties, klausīties. Pašiem jau arī visu laiku jābūt modriem, jo tas ir kaut kas prātam neaptverams, ko tik viņi neizdomā!"

Saviele stāsta, ka reizēm ir grūti saprast pat, kā cilvēku izseko. "Tas, ko mēs vienkārši pieredzam, ir tas, ka tā otra persona ir kaut kā nesaprotamā veidā uzzinājusi, kur sieviete būs un cikos… Un tad nu zīlē, kā tas notika, - vai tas notika caur kaut kādu lokācijas noteikšanu tajā telefonā, vai viņš vienkārši tur stāvēja pie mājas un sekoja visam līdzi.
Mums jau nav īsti tās iespējas noskaidrot, kā tad patiešām tur tas viss notika. Ir bijuši arī  konkrēti gadījumi, kad datoros vai telefonos ir atrastas aplikācijas, bet ne vienmēr. Ir bijuši arī gadījumi, kad viss ir tik meistarīgi - izsekošanas ir, bet nezinām, kā tas notiek. Mēs tikai saprotam, ka kaut kur tā informācija noplūst un visticamāk, ka viņa noplūst kaut kādā digitālā veidā."

Draud ne tikai sievietei, bet arī centra darbiniecēm

Darbs centrā “Marta” nav viegls. Saviele atminas kādu gadījumu, kad no varmākas emocionāli cietušas arī centra darbinieces. “Centrā notiek arī atbalsta grupas vardarbībā cietušām personām. Viena sieviete sākumā bija atnākusi uz šo grupu un, runājoties ar citām, saprata, ka vēlas saņemt arī rehabilitāciju. Un, strādājot ar psihologu ar sociālo darbinieku, visā šajā procesā tika pieņemts lēmums doties prom no šīm vardarbīgajām attiecībām.  Nolēmām, ka tas notiks kopā ar mūsu darbiniecēm. Tad nu devāmies.
Nolēmām klientei ar auto palīdzēt tās mantas pārvest uz šo te krīzes dzīvokli, bet…
Mūs negribēja laist iekšā! Klienti vīrietis atteicās laist ārā, un beigās bija jāsauc policija.
Mēs viņu pārvedām uz šo te anonīmo dzīvokli un tad šis te vīrietis draudēja gan “Martas” centram, gan arī centra darbiniecēm. Viņš rakstīja draudīgus e-pastus, kursēja pa “Martas” centra pagalmu, meklējot šo personu. Bija diezgan ilga vajāšana."
 

Ar katru gadu palīdzību meklē arvien vairāk

Saviele norāda, ka visi dati vēl nav apkopti, bet pērn līdz oktobrim centrā vērsās 370 jaunās klientes. Ar katru gadu palīdzību meklējot arvien vairāk sieviešu. “Daudz vairāk nekā mēs varam aptvert. Pēdējo gadu laikā mainās arī tas, ka biežāk ir šī te digitālā vardarbība, ir seksuāla vardarbība digitālajā vidē vai seksuālā ekspluatācija, un jau tādas,  kur ir cilvēktirdzniecība. Tas pieaug, bet principā jau tie stāsti ir līdzīgi. ”

Saviele atzīst, ka vardarbības pārtraukšana ir sarežģīts un emocionāli smags process, taču tas ir iespējams.  "Tev nav jāpacieš vardarbība. Tu esi pelnījusi dzīvot drošībā un cieņā," uzsver Saviele. "Mēs esam šeit, lai palīdzētu. Katru dienu redzam sievietes, kuras sper šo soli un sāk jaunu dzīvi, un mēs zinām – tas ir iespējams."

Ja esi vardarbīgās attiecībās vai zini kādu, kam nepieciešama palīdzība, nepaliec viena. Sazinies ar centru "Marta" vai tuvāko krīzes centru un saņem nepieciešamo atbalstu.

• Centra MARTA Rīgas filiāle

Darba dienās no 10:00 - 18:00
Matīsa iela 49A-11, Rīga, LV-1009
Tālrunis +371 67 378 539
Fakss +371 67 378 538
E-pasts centrs@marta.lv

• Centra MARTA Liepājas filiāle

Kūrmājas prospekts 11, Liepāja, LV-3401
Tālrunis +371 29 195 442
E-pasts centrs@martaliepaja.lv

• Centra MARTA Rēzeknes filiāle

Viļānu iela 10, Rēzekne, LV-4601
Tālrunis +371 25 648 595
E-pasts rezekne@marta.lv

Atceries – tā nav tava vaina, un tev ir tiesības uz drošu dzīvi!