Antropoloģe nosauc ģimenes, kurās ir augstāks vardarbības un konfliktu rašanās risks

“Vardarbība ir ciklisks process, nevis atsevišķs un izolēts notikums. Iemācoties veidot attiecības un risināt problēmas ģimenē no varas pozīcijām, cilvēki šīs prasmes nes tālāk un nespēj vienoties un risināt konfliktus no vienlīdzīgām pozīcijām ne mājās, ne ārpus tām,” stāsta antropoloģe Aivita Putniņa. Viņa skaidro, ka tādējādi rodas attiecību problēmas ne tikai ģimenē, bet arī darbavietās un sabiedrībā kopumā, radot savstarpēju neuzticību un nespēju sadarboties, kā arī sekmējot zemāku darba efektivitāti un veiktspēju.

“Lai mazinātu vardarbību ģimenē, ir nepieciešama kopīga izpratne, starpnozaru zināšanas un sadarbība. Tāpēc mūsu iniciatīva kalpo par atklātu platformu, kurā viedokļus pauž daudzu jomu pārstāvji. Tikai strādājot kopā, mēs varam radīt nozīmīgas pārmaiņas ceļā uz drošāku un atbalstošāku sabiedrību,” ilgtermiņa iniciatīvas “Pamani vardarbību” ietvaros atklāj IKEA vadītāja Baltijas valstīs Inga Filipova.

Normalizēšana palielina vardarbības un konfliktu risku 

Viens no iemesliem, kāpēc vardarbību ir grūti pamanīt un rīkoties, lai to novērstu, ir tās normalizēšana. “Nenovēršamību” atbalsta uzskats, ka vardarbība ir no padomju laika mantota parādība un ir saistīta ar apreibinošu vielu lietošanu. Tā rodas maldīgs iespaids, ka vardarbība parasti notiek ārpus sava ģimenes loka un atbildība par tās novēršanu jāuzņemas kādam citam. Otrs iemesls – cietušo vainošana un zināšanu trūkums par vardarbības ciklu – sarežģī palīdzības sniegšanu cietušajiem.

Augstāks vardarbības un konfliktu rašanās risks ir ģimenēs, kas balstās hierarhiskā attiecību modelī un stereotipiskās lomās ar iespaidu, ka cilvēki vienkārši kļūst par dzīvesbiedriem un vecākiem vai partneru un vecāku lomu pilnībā nosaka dzimums. Tomēr arvien vairāk ģimeņu īsteno līdztiesīgas partnerattiecības un bērnu audzināšanas metodes, turklāt pieņemot, ka tas prasa gan prasmi veidot attiecības, gan pacietību un laika ieguldījumu.

Labākā profilakse – attīstīt veselīgu attiecību veidošanas prasmes

Antropoloģe skaidro, ka vardarbība visbiežāk vērojama situācijās, kad neprotam citādi rīkoties, pieņemt lēmumus vai kopīgi risināt konfliktus. Sabiedrība pamana fizisku un seksuālu vardarbību, emocionālu vardarbību ar kliegšanu vai šantažēšanu, bet bieži to redz kā atsevišķu gadījumu un izņēmumu, nepamanot, kā vardarbīga izturēšanās kļūst par daļu no ikdienas. Turklāt cilvēki daudz vieglāk pamana situācijas, kad vardarbība ir vērsta pret viņiem, nekā situācijas, kad viņi paši ir nepieņemami rīkojušies pret kādu citu.

“Lai vardarbības novēršanas jomā notiktu pārmaiņas, jāapzinās, ka ikviens no mums, pat priekšzīmīgākie vecāki un dzīvesbiedri, potenciāli var nonākt pie veselīgu un drošu attiecību robežu pārkāpšanas. Ir būtiski šos mirkļus spēt pamanīt un labot, mācoties tos atpazīt. Pārmaiņas vienmēr sākas ar sevi un tad ietekmē arī apkārtējos,” secina Aivita Putniņa. Tāpēc lieti var noderēt atbalsts, veidojot attiecības, ģimeni un kļūstot par vecākiem, tai skaitā dažādi kursi un profesionāļu atbalsts. 

Izglītošanās un prasmju attīstīšana palīdz stiprināt attiecības ilgtermiņā, tai skaitā veselīgi risināt konfliktus, vienoties par kopdzīves jautājumiem, kā arī nododot veselīgu attiecību modeļus saviem bērniem un nākamajām paaudzēm.

Ja meklē palīdzību vai nepieciešams atbalsts, vērsies šeit:

• informatīvā atbalsta tālrunis noziegumos cietušajiem: 116006 (katru dienu no plkst. 12.00 līdz plkst. 22.00);
• uzticības tālruņi emocionāla un psiholoģiska atbalsta saņemšanai: 116123, 67222922 vai 27722292 (visu diennakti);
• valsts nodrošināta juridiskā palīdzība: 80001801;
• bērnu un pusaudžu bezmaksas uzticības tālrunis: 116111;
• ārkārtas gadījumā ziņo par vardarbību policijai pa tālruni 110.