Psiholoģe Štāla: robežas nav par vienkāršu "nē", bet par drošību, skaidrību un strukturētību

FOTO: Ekrānuzņēmums
Psiholoģe uzsver, ka vecākiem ir jāapzinās savas jūtas un jāspēj izturēt bērna emocijas, neatkāpjoties no noteiktajām robežām.
Štāla, runājot par veselīgām robežām ģimenē, diskusijā, kas notika biedrības “Debesmanna” rīkotās Bērnu mentālās veselības nedēļas “Runā ar mani” ietvaros, norādīja, ka robežu tēma ir viena no biežākajām, par ko tiek diskutēts psihologa kabinetā, un arvien vairāk vecāku meklē atbildes uz jautājumu: "Vai robežas ir vajadzīgas? Un, ja ir, tad kā tās noteikt?"
"Tās māca, kā labāk uzvesties, kā justies drošāk un kā saprast, kas ir pieņemama uzvedība un kas nav. Vecākiem ir jābūt konsekventiem, lai robežas bērnam dotu ne tikai drošības sajūtu, bet arī skaidrību par pieņemamu uzvedību."
Viens no biežākajiem vecāku izaicinājumiem ir bērna emociju pieņemšana un robežu ievērošana. "Kāpēc mana bērna dusmas man ir neizturamas?" bieži jautā vecāki. Štāla skaidro, ka bieži vien tas saistās ar pašu vecāku pieredzi: "Kā mūsu vecāki reaģēja uz mūsu emocijām? Vai mēs atkārtojam viņu uzvedības modeli, vai cenšamies darīt citādāk? Lai spētu darīt citādāk, vispirms jāapzinās, kāpēc rīkojamies tā, kā rīkojamies."
Psiholoģe uzsver, ka vecākiem ir jāapzinās savas jūtas un jāspēj izturēt bērna emocijas, neatkāpjoties no noteiktajām robežām. Komentējot šādu gadījumu: "Mans bērns vienmēr panāk savu, jo es nevaru atteikt, kad viņš lūdz", Štāla norāda, ka tas ir signāls par paša vecāka grūtībām noteikt robežas, kas bieži saistītas ar vēlmi izvairīties no konflikta vai bērna emocionālām reakcijām.
Psiholoģe dalījās ar salīdzinājumu: "Iedomājieties, ka jūsu ģimene ir pils ar mūri apkārt. Jūs kontrolējat, kas ienāk šajā pils pagalmā un kas ne. Ja ienāks nejauši svešinieki un sāks izbradāt jūsu puķu dobes, jūs reaģēsiet. Līdzīgi ir ar robežām ģimenē – tās nosaka, kas ir pieņemams un kas nav."
Runājot par tehnoloģiju lietošanas robežām, Evita Štāla norāda uz praktisku risinājumu: "Nevis raut telefonu no bērna rokām, bet laikus brīdināt: "Tev ir palikušas 5 minūtes." Tāpat ir svarīgi iedot alternatīvu: "Kad beigsies laiks, vari nākt palīdzēt man virtuvē vai spēlēt galda spēli.""
Vecāki bieži saskaras ar izaicinājumiem, ja viņu bērns norāda uz atšķirīgajiem noteikumiem citās ģimenēs. "Kāpēc Jānim atļauj braukt bez ķiveres, bet man ne?" Štāla ierosina skaidrot: "Katrs vecāks par savu bērnu rūpējas citādāk. Es rūpējos par tavu drošību un mūsu ģimenē ir šādi noteikumi."
Noslēdzot diskusiju, psiholoģe uzsver, ka vecākiem nevajag censties būt "supervecākiem" uzreiz, bet gan soli pa solim veidot veselīgu attieksmi pret robežām. "Galvenais ir konsekvence, sapratne un cieņpilna komunikācija," saka Evita Štāla. "Vecāki var būt stingri un noteikti, vienlaikus esot laipni un iejūtīgi."
Lai veidotu veselīgas robežas, ir svarīgi atcerēties, ka tās nodrošina ne tikai drošību, bet arī cieņpilnas attiecības starp vecākiem un bērniem. Pareizi noteiktas robežas veicina bērna patstāvību, emocionālo stabilitāti un prasmi veidot veselīgas attiecības ar citiem. Tāpēc ir vērts ieguldīt laiku un enerģiju, lai šis pamats būtu stabils un ilglaicīgs.
No 3. līdz 9. martam norisinās piektā Bērnu mentālās veselības nedēļa “Runā ar mani” ar mērķi izglītot vecākus un atbalsta personas par bērna mentālo veselību, kā arī informēt par resursiem, kur rast palīdzību Latvijā.
"Runā ar mani" organizē biedrība "Debesmanna"; tiešsaistes pasākumi ir bez maksas un norit attālināti "Debesmanna" un citu sadarbības partneru "Facebook" un "Instagram" profilos.