Praktiski soļi, kā radīt bērnam vēlmi palīdzēt ar mājas uzkopšanu

“Atzīšos – kad vecākie bērni sāka izkarināt izmazgāto veļu, sakārtot savu drēbju skapi, nomainīt savai gultai gultasveļu vai darīt citus līdzīgus darbus, kas būtiski atvieglo ikdienas rūpes par sakoptu vidi, es nodomāju: tās mazās rociņas taču ir ļoti varošas! Un, ja rīkošos gudri, man pašai mazāk būs jādara,” smaidot teic trīs bērnu mamma Inga Akmentiņa-Smildziņa. 
 

Kārtība sākas ar darbu dalīšanu

“Bērnu iesaistīšana ikdienas mājas darbos nav bērnu izmantošana – bērniem patīk, ja viņiem uztic kādu atbildīgu pienākumu. Atbildības apzināšanās ļauj viņiem redzēt sevi kā nozīmīgus ģimenes locekļus, un tas uzlabo pašvērtējumu,” stāsta Rimi Bērniem eksperte. “Savulaik kāda psiholoģe man iemācīja: katram bērnam ir jābūt vismaz vienam pienākumam, kas jāizdara bez ierunām. Piemēram, ka sava netīrā veļa jāieliek veļas grozā. Atkarībā no vecuma un spējām, tas var būt arī kāds konkrēts pienākums saistībā ar kārtību koptelpā, piemēram, viens bērns vienmēr iznes vienus šķirotos atkritumus, otrs – citus. Konkrēti uzdevumi veido dienas un nedēļas rutīnu, kā arī sniedz drošības un paredzamības sajūtu.” 

Tāpat bērnam no mazām dienām ir jāskaidro, kāpēc telpai jābūt tīrai, kāda nozīme ir higiēnai, putekļu slaucīšanai, grīdas mazgāšanai, regulārai gultasveļas mainīšanai, kāpēc jāraugās, lai bērna istabas atkritumos pārāk ilgi neuzkavējas ābola serde utt. Jāpārrunā arī tas, ka mēs katrs savu telpu varam veidot, kādu vēlamies (bet ievērojot higiēnu!), taču par koptelpu esam atbildīgi visi kopā.
 

Kā vecāki mēdz atņemt bērnam vēlmi iesaistīties kārtošanā

• Neļauj iesaistīties. Lai gan vēl pavisam maziņš, bērns mēdz izrādīt interesi par uzkopšanas darbiem, ko veic mamma vai tētis, un vēlas novēroto pamēģināt arī pats. Piemēram, sūknēt ar putekļusūcēju grīdas, slaucīt putekļus, sakārtot izkrāmētos traukus atpakaļ skapī utt. Ļauj to darīt! Ja izrādītā iniciatīva tiks atbalstīta, tas veidos pozitīvas asociācijas ar uzkopšanas darbiem.

• Neizsaka pateicību par padarīto. Ja darbu uztici bērnam, tad nerāj viņu, ja paveikts nav tā, kā biji to iecerējis. Piemēram, bērns pieteicās tīrīt logus, taču gluži tīrāki mammas vai tēta acīs tie nekļuva. “Bērnam ir jāpasaka paldies par pieteikšanos palīgos un, piemēram, par centību. Taču noteikti nevajag sākt norādīt uz slikti notīrītajām vietām vai citām lietām, kas vecāku neapmierina,” iesaka vecāku organizācijas vadītāja. 
• Neatgādina, bet paceļ balsi. Kad darbi ģimenē sadalīti un kādai no atvasēm aizmirstas paveikt uzdoto pienākumu vai bērnam vienkārši ir kāre pārbaudīt, cik nopietni vecāki šo domājuši, atgādini par to, taču nedari bērna vietā. Ja neizdara pēc atgādinājuma, tad vienalga nevajag darīt bērna vietā un nevajag arī pacelt balsi – piespiešana ar dusmām vai draudiem ilgtermiņā pozitīvu rezultātu uz kārtību koptelpās visticamāk neatstās. 

Pienākumu piemēri maziem bērniem

Lai bērns varētu iesaistīties mājas kārtošanā, viņam jāparāda, kā darbiņš darāms. Tāpat, lai bērnam būtu vieglāk sakārtot savu istabu, noderīgi būs mantu organizatori un skaidrība, kurā kastē liekami, piemēram, lego klucīši un kurā mākslas darbiņiem paredzētās lietas. 
 

Ieteicamie pienākumi:

• Saklāt gultu: vienkāršas darbības, piemēram, segas un spilvenu sakārtošana māca bērniem rūpēties par savu personīgo vidi.
• Salikt rotaļlietas pēc spēlēšanās: veicina kārtības uzturēšanu un rūpes par sev piederošām lietām. 
• Palīdzēt klāt galdu (ar pieaugušā palīdzību): apmierina vēlmi pēc patstāvības un veicina piederības sajūtu ģimenē.
• Salikt netīrās drēbes veļas grozā: veicina atbildības izjūtu un pašdisciplīnu.

Pienākumu piemēri skolas vecuma bērniem

Piešķirot bērniem atbildību, var rasties izaicinājumi, neraugoties uz to, ka šķiet – bērns jau liels. Tas, ka vecāks ar bērnu vienojas par veicamo darbu, vēl nenozīmē, ka viņš to uzreiz arī darīs. Tomēr ieteicams būt konsekventiem, slavēt par paveikto un saudzīgi atgriezt bērnu rutīnā, ja viņš no tās ir novirzījies.
 

Ieteicamie pienākumi:

• Klāt vakariņu galdu: veicina sadarbību un etiķetes iemaņas.
• Novākt savus traukus pēc ēšanas: veido pārliecību, ka bērns ir nozīmīga ģimenes daļa.
• Uzturēt kārtību savā istabā: sakārtota vide veicina emocionālu līdzsvaru.
• Salikt veļasmašīnu un izlikt izmazgāto veļu: attīsta plānošanas prasmes un neatkarību.
• Mazgāt traukus vai ielikt tos trauku mazgājamajā mašīnā: veicina praktisko prasmju attīstību.
• Tīrīt vannasistabu: māca higiēnas nozīmi un detalizētību.
• Iznest atkritumus: var uzticēt gan personīgās telpas atkritumu iznešanu, gan ģimenes kopējo.
• Rūpēties par mājdzīvnieku (staidzināšana, tualetes tīrīšana, kopšana): māca empātiju, atbildību un saistību sajūtu.

Materiāla tapšanā izmantotas atziņas no portāla Parents.com.