Kādēļ mamma brālīti mīl vairāk nekā māsu?

Ģimenē, kurā bērni auguši bez tēva, dēls (it īpaši, ja viņš ir pirmdzimtais) mātei teju vienmēr būs mīļāks nekā meita. Šādā situācijā t. s. vecākā bērna sindromu izjūt nevis pirmdzimtais, bet jaunākais bērns. Meita ir tā, kas pārdzīvo, ka viņai atņemta mātes mīlestība (klasiskā izpratnē vecākā bērna sindromu pēc jaunākā bērna ienākšanas ģimenē izjūt vecākais bērns). Māte dēlu mīl vairāk ne tikai tāpēc, ka viņš ir pirmdzimtais un zēns, vai tāpēc, ka viņa ir pieradusi mīlēt vienu bērnu un pēc otrā bērna piedzimšanas nespēj sadalīt mīlestību diviem, bet arī tāpēc, ka caur dēlu viņa izdzīvo daudzas personiskās problēmas, arī ģimenē neesošo vīru un tēvu.

Kāpēc dēls ir visa mātes dzīve?
Situāciju vēl nopietnāku dara fakts, ja arī māte izaugusi bez tēva, ja viņai nav bijis brāļa un māte viņā savulaik izdzīvojusi kā dēlu, tā meitu. Tad šīs sievietes personībā jau ir „iesaldēta” vajadzība pēc vīrieša. Ja viņai nav bijis tēva un/vai brāļa, savā dēlā viņa saskata visu, nereti uztverot viņu kā savu īpašumu. Veidojas ārkārtīgi stipras mentālās saites un atkarība, kas sakņojas mātes bailēs par dēlu un viņas vēlmē zēnu kontrolēt. Māte vēlas lepoties ar savu dēlu. Grib, lai viņš labi mācās, sporto, ir kārtīgs. Māte uztver dēlu kā sava „es” apliecinājumu un piepildījumu. Ja zēna personība tam atbilst un viņš patiesi piepilda mātes ekspektācijas, viņas mīlestība pret dēlu (un abu savstarpējā atkarība) kļūst arvien spēcīgāka.

Māte dēlu mīl vairāk ne tikai tāpēc, ka viņš ir pirmdzimtais un zēns, arī tāpēc, ka caur dēlu viņa izdzīvo daudzas personiskās problēmas, arī ģimenē neesošo vīru un tēvu.

Māsas cīņa par mīlestību
Ja brālis ir veiksminieks un piepilda mātes gaidas, māsa cenšas iegūt mātes mīlestību, nemitīgi pierādot, ka viņa var būt tikpat laba un perfekta. Taču lielākoties šādā situācijā brālis allaž izrādās par kripatiņu labāks, un māsa visu mūžu skrien kā vāvere ritenī, cenzdamās viņu pārspēt. Izveidojot savu ģimeni, šāda sieviete nereti gaida un pieprasa perfekcionismu arī no saviem ģimenes locekļiem — vīra un bērniem, un tas viņu starpā neizbēgami izraisa konfliktus. Pašai neapzinoties, meita grib, lai, būdami perfekti, vīrs un bērns izpelnās viņas mīlestību. Lai arī viņai šķiet, ka viņa neatkārtos mātes kļūdas, meita neapzināti izveido tikpat neveselīgu attiecību modeli. Labākais problēmas risinājums šādā situācijā ir terapija. Lai nākotnē nebūtu jānes līdzi pagātnes bagāža un vecāku audzināšanā pieļautās kļūdas netraucētu veidot attiecības savā ģimenē, sasāpējušie jautājumi ir jāatrisina. Kad sakārtojas domāšana, sakārtojas arī pārējās lietas mūsu dzīvē.

Postošā atkarība no mātes
Kad mātes tik dievinātais dēls sāk pastāvīgu dzīvi, māte nereti apzināti vai neapzināti izjauc viņa attiecības ar sievietēm un pat laulību, jo neviena meitene viņai nekad nav gana laba. Lai gan dēls sievietē saskata iespēju realizēt sevi ģimenē, mentālā saikne ar māti ir tik stipra, ka rada plaisu viņa attiecībās ar sievu. Bieži šādi vīrieši kļūst par alkoholiķiem. Pienākums pret māti, sievu un darbu rauj vīrieti katrs uz savu pusi. Māte gaida, lai viņai atdara par dāvāto mīlestību un ieguldījumu (ziedoto jaunību, spēku, naudu, enerģiju u. tml.). Vīrietim jārūpējas par savu ģimeni — sievu un bērniem. Vienlīdz svarīgs ir arī darbs, kas palīdz nodrošināt kā vienu, tā otru. Raujoties uz visām pusēm, vīrietis zaudē enerģiju. Visi no viņa tikai gaida un prasa. Nesaņemot neko pretim, vīrietis kļūst vājš. Un nereti tieši alkoholā viņš rod tik vajadzīgo mierinājumu un relaksāciju.

Konsultēja Bc. Psych. Dace Rolava, MA NLP, psihodinamiskās hipnozes meistare, Jauno psiholoģiju centra direktore; tālrunis 67281957