Jaunākās māsas atriebība

... Arī Valdas vīrs dancināja visas pēc kārtas. Tomēr dienu pēc tās ballītes Valda man piezvanīja un uzaicināja uz tikšanos - esot kaut kas zem četrām acīm runājams. Aizgāju, sievai, protams, neko neteicu, negribējās skaidroties. Krodziņā Valda mani sagaidīja uzposusies, sasmaržojusies tik skaista, ka es vai samulsu. Arī mana sieva ir skaistule, nevaru noliegt, tomēr Valda viņu šoreiz sita pušu, turklāt jaunāka arī. Vakariņu laikā Valda man pavēstīja, ka jau sen domājot par mani, ka es viņai ļoti patīku, ka ar vīru viņai neesot saskaņas, ka es esot vienīgais vīrietis, ar kuru varot atklāti runāt, bet viņa baidās, jo es tomēr esot mīļās māsas (viņas tiešām satiek joti labi!) vīrs, un tas neesot īsti labi. Nu vispār - sviests... Nenoliegšu, glaimi man bija patīkami, palika Valdas arī žēl, jo vīrs viņai tāds ne visai, neko jēdzīgu nepelna, iedzer arī pār mēru, karjeras nekādas. Protams, man patika, ka slavēja mani, manu karjeru un manu ģimenes sagādnieka tēlu. Sapratu, kas viņai padomā, tomēr jūtām neļāvos. Pateicu, ka nekas nesanāks.

Valda man piedāvāja divas iespējas - viss paliek pa vecam, vai arī viņa visu izstāsta māsai. Kā man tagad izpiņķerēties no šīs situācijas, nezinu.

Pēc pāris dienām ar sievu pamatīgi sastrīdējos, pat nezinu, kāpēc - tas notika uz līdzenas vietas par kaut kādu sīkumu. Tā bija piektdiena. Aizgāju, durvis aizcirzdams, iekāpu mašīnā un braucu, kur acis rāda. Piezvanīju Valdai, teicu, lai brauc kopā ar mani kaut kur. Viņa uzreiz piekrita. Divas dienas pavadījām viesu namā pie jūras. Uz sievas zvaniem neatbildēju. No istabas gandrīz neizgājām - viens vienīgs sekss. Svētdienas vakarā atjēdzos. Braucām uz mājām. Biju pamatīgi apstulbis, jo nekad iepriekš tā nebiju rīkojies. Valdai pateicu, ka tā bija kjūda - viņas dēļ ģimeni pamest negrasos. Šķīrāmies normāli. Mājās sieva mani sagaidīja kā mākonis, bet neko netaujāja. Pēc nedēļas salīgām mieru. Tad piezvanīja Valda, vārds pa vārdam, un atkal sarunājām tikties. Šoreiz pārgulējām mana drauga dzīvoklī. Tā tas turpinājās vairākus mēnešus. Bet nu esmu sapratis, ka patiešām vairs negribu šīs attiecības, gribu visu ar Valdu izbeigt, tomēr viņas reakcija nebija tāda, kā cerēju. Valda man piedāvāja divas iespējas - viss paliek pa vecam, vai arī viņa visu izstāsta māsai. Kā man tagad izpiņķerēties no šīs situācijas, nezinu. Šķirties no sievas es nevēlos...

Atbild psihoterapeite Gunta Frīdenberga
Izskatās, ka šajā gadījumā situācija jāatrisina tā, lai neviens neciestu. Proti - lai vilks paēdis un kaza arī dzīva.
Mans pirmais iespaids par stāsta galveno varoni - vienīgo vīrieti: šķiet, ka Agris dzīvē sasniedzis kādu noteiktu stāvokli sabiedrībā un karjerā, ar ko pats ir diezgan apmierināts, tomēr viņš nesaņem atbilstošu novērtējumu no sievas puses, kurai liekas, ka viss ir pats par sevi saprotams - vīram jāstrādā tāds darbs, lai var nodrošināt ģimeni. Savukārt Valda ir lieliski sajutusi šo vājo posmu māsas ģimenes attiecībās, tāpēc pirmais solis uz panākumiem - iegūt Agri, ir nodrošināts.
Skaidrs arī tas, ka Agrim gribas dzīvē saņemt visu to labāko - sievieti, līdzīgu sievai (kuru izvēlējies pirms deviņiem gadiem pēc kādiem vien sev zināmiem kritērijiem), bet vēl labāku modeli - jaunāku, skaistāku un tādu, kas prot viņā saskatīt vērības, pie kurām sieva jau ir pieradusi. Arī pirmais strīds, pēc kura sekoja zvans Valdai, nebija nejaušs. Tās bija konkrētas vēlmes, bet nevar taču, dzīvojot labā saticībā, kalt un realizēt plānus, kā pārkāpt laulību, jo sirdsapziņa neļauj tā rīkoties. Bet, ja ģimenē ir strīds, kas liek justies nesaprastam un aizvainotam, tad sirdsapziņa pieklust un varbūt pat rodas vēlme atriebties. Tad, it kā lai rastu mierinājumu un atbalstu, var piezvanīt sievas māsai, kuras reakcija jau bija paredzama. Vēlāk instinkti ņem virsroku, bet pēc tam atkal pamostas sirdsapziņa...

Kā jau jaunākajā māsai ģimenē, viņai droši vien bieži nācās samierināties gan ar Janas vecajām drēbēm, gan citām lietām. Gāja gadi, abas pieauga, apprecējās, bet tagad atkal Valda ir sapratusi, ka Janai ir ticis kaut kas labāks - vīrs kurš prot un var rūpēties par ģimeni, bet pašai tāds, kas pats ir aprūpējams

Vēl piezīme - darbojas žēlums par Valdas neizdevušos dzīvi. Tas vīrietim var dot sajūtu, ka, kaut uz laiku darot kādu laimīgu, šim cilvēkam tiek palīdzēts. Tomēr var būt arī tā, ka Agris kā tāds milzu lempis ir iekritis sievas māsas veikli izliktās lamatās. Valdai, liekas, ir pavisam citi motīvi. Kā jau jaunākajā māsai ģimenē, viņai droši vien bieži nācās samierināties gan ar Janas vecajām drēbēm, gan citām lietām. Gāja gadi, abas pieauga, apprecējās, bet tagad atkal Valda ir sapratusi, ka Janai ir ticis kaut kas labāks - vīrs kurš prot un var rūpēties par ģimeni, bet pašai tāds, kas pats ir aprūpējams - iedzer un darbs arī tāds, ar kuru nav ko lepoties. Bet vēlme pierādīt, ka viņa nav ne par matu sliktāka par vecāko māsu, nāk līdzi jau no bērnības. Un Valda liek lietā sievišķos ieročus, kas viņas jaunības un prasmīgas izmantošanas dēļ ir stiprāki nekā vecākajai māsai. Šķiet, ka Valdai attiecību pamatā nav bijuši instinkti, bet gan smalks aprēķins un vēlme beidzot triumfēt pār māsu, jo tad, kad stāsta varonis grib izbeigt attiecības, viņa piedraud - viss taps zināms. Tā atkal ir instinktīvi sajusta vājā vieta Agrī - vīrietis negrib būt sliktais varonis sievas un, pasarg Dievs, vēl citu cilvēku acīs, jo apkārtējo vērtējums viņam ir ļoti svarīgs. Satiekoties ar māsas vīru, Valda, iespējams, jūtas, ka ir labāka par māsu un beidzot saņem to, ko patiešām pelnījusi. Grūti prognozēt, kā šis stāsts varētu beigties. Droši vien vīrieša vēlēšanās ir, lai viss izbeigtos un neviens par to neuzzinātu. Var riskēt un nereaģēt - iespējams, Valdas draudi ir tikai šantāža. Arī viņai ir ko zaudēt. Taču draudi visu izstāstīt var nebūt arī tikai tukša runāšana. Ja Valda jutīsies kā bērnībā, kad māsai bija priekšroka, un viņai tiks atņemta ilgi kārotā un grūti dabūtā mantiņa, viņa var iet līdz galam, lai pierādītu, ka ir labāka, nebaidoties saraut visas saites un attiecības. Tomēr viena iespēja Agrim ir atklāti izrunāties ar savu sievu. Tas noteikti varētu būt grūti - bailes, ka tā var ieraudzīt viņa vājumu, tad vēl tas nesmukums pašu ģimenes lokā, tāpēc arī kauns un vainas sajūta. Un tomēr - ja sieva patiešām spētu saprast un pārdzīvot notikušo, attiecības varētu pāriet citā kvalitātē ar lielāku uzticību un sapratni.

Autore: Anete Smildziņa, no žurnāla Veselība arhīva

Ienāc! Veselība.lv