Vecāku loma - audzinoša, vecvecāku — atbalstīšana. Vai mēģināt pāraudzināt omīti?
„Vai iebilst omītes kritikai? Kopš mums ir mazulis, te viena, te otra omīte tirda mūs ar saviem padomiem, lai gan, manuprāt, neviens vien no tiem sen jau ir krietni novecojis. Draudzenes saka, lai mīļā miera labad paklusēju un nespurojos pretī, bet vai tiešām? Brīžiem šķiet, ka šī mūžīgā pamācīšana, aizrādīšana un norādīšana man liks eksplodēt.” Atbild psiholoģe, psihoterapeite Jurita Smiltiņa.
"Nelāgās situācijas un aizrādījumi, kas rodas, kontaktējoties ar
vecvecākiem noteikti ir jāpārrunā. Taču vispirms jāpadomā, kādā
situācijā vecvecākiem var rasties vēlme iejaukties mazbērnu
audzināšanā.
Vecāki un vecvecāki — tās ir sociālas lomas, kurām ir atbilstoša
uzvedība, ko no tām sagaida apkārtējie. Vecāku lomas galvenā
funkcija ir audzinošā, vecvecāku — atbalstošā. Tie ir dziļi
sabiedrības uzskatos iesakņojušies priekšstati, kuri parasti tiek
pieņemti bez to apstrīdēšanas. Ja apkārtējie, šajā gadījumā
vecvecāki, nesagaida sociālai lomai atbilstošu uzvedību no bērna
vecākiem, viņiem šķiet, ka jāpalīdz bērna vecākiem tikt galā ar šo
funkciju. Tāpēc lielākoties vecvecāki iejaucas tad, ja jūt, ka
bērna māte vai tēvs nejūtas droši savā sociālajā lomā.
Ja bērna mātei ar savu māti ir pārāk ciešas, pat atkarīgas attiecības, iejaukšanās būs biežāka. Šajā gadījumā ir stingri jāformulē robežas, kuras jaunie vecāki neļaus vecvecākiem pārkāpt.
Protams, kad bērniņš ir tikko piedzimis, jaunie vecāki tikai sāk
mācīties būt par vecākiem, tāpēc arī viņi no vecvecākiem gaida viņu
sociālai lomai atbilstošu uzvedību, t. i., atbalstu. Jauki, ja abas
puses to saprot un pamazām apgūst šīs jaunās lomas un attiecības.
Noteikti vieglāk tas notiktu tad, ja jaunie vecāki apzinātos šo
procesu un apzinātos arī savus vecāku uzdevumus, kas viņiem
jārealizē.
Lūk, tikai daži no vecāku uzdevumiem:
• Drošība, arī emocionāla (cik bieži bērns redz
apbrīnu, atzinību, novērtējumu savu vecāku acīs u. tml.).
• Attīstības nodrošināšana (kopīga pasaku
lasīšana, vēlāk arī nodarbības, pulciņi u. c.).
• Atbalsts u. c. uzdevumi.
Otrs jautājums ir par psiholoģiskajām robežām. Tas ietver sevī gan
jautājumu par psiholoģisko un fizisko teritoriju, gan attiecību
ciešumu ar vecvecākiem, gan izpratni par attiecību jauno statusu u.
c. Ja bērna mātei ar savu māti ir pārāk ciešas, pat atkarīgas
attiecības, iejaukšanās būs biežāka. Šajā gadījumā ir stingri
jāformulē robežas, kuras jaunie vecāki neļaus vecvecākiem pārkāpt.
Ja vecvecāki tomēr iejaucas, bērna klātbūtnē labāk ir klusēt, bet
vēlāk šo situāciju ar vecvecākiem noteikti jāpārrunā. Galvenais,
kas jāsaprot abām pusēm, — gan vecāki, gan vecvecāki saviem bērniem
un mazbērniem vēl labu un grib, lai viņi izaugtu laimīgi. Jo
jautājums jau ir nevis par to, kurš kuru, bet gan — kāpēc mēs to
darām? To tad arī var mierīgi pārrunāt.”