Psihoterapeite A. Poiša: Ja bērna tēvs nav viņa bioloģiskais papucis

Kuram no vīriešiem pieder mātes sirds?
Dzīvē gadās visdažādākās situācijas. Ja sievietei paralēli bijušas attiecības ar diviem (vai vairākiem) vīriešiem un viņa palikusi stāvoklī, tad pirms DNS analīžu veikšanas nudien nav iespējams noskaidrot, kurš tieši ir gaidāmā bērna tēvs. Topošā māmiņa neziņā zaudē sirdsmieru, jo īpaši, ja arī apkārtējie izdara spiedienu un kaunina: kā tu vari nezināt, kas ir tava bērna tēvs... Ja ir noticis tā, ka sēklas devējs ir prom, bet blakus ir cits partneris, kurš brīvprātīgi gatavs kļūt par tēvu gaidāmajam bērnam, būtiskākais ir jautājums, kuram no vīriešiem pieder sievietes sirds.

Ja sieviete, būdama stāvoklī un pēc bērna piedzimšanas, turpina ilgoties pēc bērna bioloģiskā tēva, kura nav līdzās (no sērijas: „Skaists tas, kas paliek neatrasts...”), tā ir viņas mūža vislielākā problēma. Bērns augs, māte skatīsies viņā, meklēs zudušā vaibstus un nekad nespēs pieņemt to, ka cits vīrietis kļūst par šī bērna tēvu. Iespējams, pats bērns to spēs un spēs vīrietis, kurš šo bērnu audzina, bet māte ne. Jo viņas sirds pieder citam.

Tēvs nav tikai tas, kurš audzina
Lai pieņemtu, ka bērns par tēvu sauc vīrieti, kurš viņu audzina, sievietei ir jāapzinās, ka bioloģija ir tikai viena daļa no visa. Sēklas iedošanas moments ir daudz īslaicīgāks nekā tēva loma mūža garumā. Ir jāmaina sava vērtību sistēma, iemācoties cienīt cilvēku, kas gatavs viņas bērnu audzināt. Ja vīrietis ir gatavs uzņemties tēva lomu, viņš VAR kļūt par tēvu, neskatoties uz to, ka bioloģiski nav bijis iesaistīts bērna radīšanā. Lielāku cieņu viennozīmīgi pelna tas, kurš bērnu audzina, nevis tēvs, kas ir iesējis sēkliņu, pats pazūd tālēs zilajās, nesazvanāms un nesasaucams.

Lielāku cieņu viennozīmīgi pelna tas, kurš bērnu audzina, nevis tēvs, kas ir iesējis sēkliņu, pats pazūd tālēs zilajās, nesazvanāms un nesasaucams.

Taču nevajag baidīties no propagandas, ka bērna tēvs ir tikai tas, kurš viņu audzina. Ja netiek glabāts noslēpums par bērna patieso izcelsmi, gods taču tiek atdots arī tam otram, kura līdzās nav. Kad bērns ir pietiekami nobriedis, viņam var atklāt, ka bioloģiskais tēvs ir viena persona, bet tēvs, kas viņu audzina – cita. Tādejādi vienam cilvēkam var būt divi tēvi – bioloģiskais un tas, kurš mūža garumā ir ar viņu kopā, kura klātbūtni cilvēks jūt ikdienā, ar kuru var veidot attiecības.

Ja vīrietis jūtas izmantots
Ja vīrietis ir gatavs pieņemt sievieti tādu, kāda viņa ir, ar visu „svešo” bērnu, bet sievietes jūtu pasaule signalizē, ka viņa nespēj pilnībā „atdoties” šim piedāvājumam, nespēj uztvert šo vīrieti kā sava bērna tēvu, tas signalizē par nopietnām problēmām pāra attiecībās un sievietes patiesajā attieksmē pret savu partneri. Agrāk vai vēlāk šāds vīrietis sajūtas kā ielāps. Viņš apzinās, ka, gaidot bērnu, sievietei bija nepieciešamas rūpes, atbalsts, droša vide, vīrieša plecs, kuru viņš nesavtīgi sniedzis. Vai nu viņa to pieņēmusi draudzības, vai glābšanas vārdā („Es neesmu viena, man blakus kāds ir”), nesajutis, ka sieviete no sirds pieņem viņu kā sava bērna tēvu, vīrietis jutīsies izmantots. Vai viņš gribēs palikt kopā ar sievieti arī pēc tam, jau ir cits stāsts.

Konsultēja Aina Poiša, Premium Medical ģimenes psihoterapeite