Par drošu un zaļu atpūtu dabā

Daudzi mežus, pļavas un ūdeņus uztver kā infrastruktūru, kas ir pakārtota cilvēku atpūtas vajadzībām un izklaidei. Taču ir jāsaprot, ka dabā mēs esam tikai viesi. Tāpēc ir ieteikumi un noteikumi, kas, t.sk., mūsu pašu drošības labad, būtu jāzina un jāievēro ikvienam, plānojot un organizējot izbraukumus un pārgājienus zaļumos. Tikpat svarīgi ir atbilstoši rīkoties gadījumos, kad novērojat pārkāpumus pret vidi.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Plānošana un sagatavošanās
•    Vislabāk un dabai draudzīgāk ir atpūsties tepat Latvijā!
•    Tūrisma inventāru ne vienmēr ir jāpērk – to var arī iznomāt.
•    Vēlams vairāk izmantot sabiedrisko transportu, braukt ar velosipēdu un staigāt kājām!
•    Apmeklējot īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, būtu jānoskaidro, kādi ir teritorijas uzvedības noteikumi!  


Ko ēdamu un dzeramu ņemt līdzi, ejot dabā?
•    Ābolus, nevis banānus – nebūs jādomā, kur likt mizu, kas dabā slikti sadalās.
•    Čipsu un konfekšu paku vietā - sviestmaizes daudzkārt lietojamā kārbiņā.
•    Termosā sulu vai ūdeni karstā laikā, bet siltu kafiju vai tēju – aukstā laikā.  

Avotos, pat ja pie tiem esat pirmo reizi, nevajag mest santīmus jeb citas monētas, kas aicinātu Jūs atgriezties.

Kā pārvietoties?
•    Ar transporta līdzekļiem – tikai pa ceļiem, nebojājot zemsedzi.
•    Neizbraukt ūdenstilpju krastus, gultnes un braslus.
•    Nemazgāt transporta līdzekļus dabisku ūdenstilpņu tuvumā.
•    Suņus vēlams turēt saitē vai uzlikt tiem uzpurni, īpaši aizsargājamā dabas teritorijā – vienmēr pie saites, jo suns, sekojot saviem dabiskajiem instinktiem, var ieskriet dziļi mežā, trenkājot meža dzīvnieku vai izbaidot putnus.  


Kurā mežā drīkst iet?
•    Valsts, pašvaldību un privātajos mežos, ja vien īpašnieks nav teritorijā izlicis zīmi "privātīpašums – ieiet aizliegts".
•    Mežā var aizliegt uzturēties (pārvietoties pa to, kurt ugunskurus) paaugstinātas ugunsbīstamības un dabas aizsardzības liegumu gadījumos.  

Ja tuvojas mežacūka, brīdi, kad tā atrodas 3-5 soļu attālumā, paleciet sāņus un mēģiniet patverties kādā kokā.

Kā uzvesties mežā?
Parasti jau saka, ka bļaut jāiet ir mežā, taču ņem vērā, ka tā ir mājvieta daudziem putniem un dzīvniekiem. Tur ir viņu migas, alas, ligzdas un mazuļi. Neparasts un pārlieku skaļš troksnis meža dzīvniekus biedē un uztrauc. Mežā, upju malās un pļavās aug dažādi augi, tostarp arī īpaši aizsargājami, kuri ir aizsargāti ar likumu. Ļausim tiem augt tālāk un priecēt mūsu acis savā dabiskajā vidē. 


Kāpēc ir jāsaudzē smilšakmens atsegumi?
Gaujas un citu tajā ietekošo upju ielejās atrodas smilšakmens klintis, alas un ieži, kas ir trausli dabas veidojumi. Nedrīkst kāpelēt un rāpties pa smilšakmens veidojumiem, skrāpēt uz atsegumiem. Katrs skrāpējums saīsina to mūžu un mazina iespēju, ka arī nākamās paaudzes varēs par tiem priecāties. Alās nedrīkst degt sveces un ugunskurus. Līdzīgi ir arī ar dižakmeņiem.


Mazliet par dižkokiem un avotiem
Nedrīkst kāpt un līst to dobumos. Uz dižkokiem aug reti ķērpji, sūnas un sēnes. Ikviens ir aicināts nebojāt nožogojumus, aizplombētās dobumu vietas, zaru balstus, stumbru savilkšanas troses. Ap šādiem kokiem ir 10 m aizsargjosla, kurā nav atļauts celt teltis un kurināt ugunskuru. Avotos, pat ja pie tiem esat pirmo reizi, nevajag mest santīmus jeb citas monētas, kas aicinātu Jūs atgriezties. Avotos nav vēlams kāpt iekšā vai tajos mazgāties. 

Neaiztieciet un nenesiet mājās vai nenogādājiet ar dabu saistītās iestādēs (īpaši pavasarī) atrastus dzīvnieku mazuļus, kā stirnēnus, ūpēnus! Viņi nav pamesti!

Uzmanību – latvāņi!!!
Netuvojamies latvāņu audzēm – tās karstā laikā pat bez pieskaršanās var izraisīt elpceļu un gļotādas apdegumus. Rudenī un ziemā latvāņu stumbeņus radošiem darbiem jāievāc ļoti uzmanīgi – nemīcoties pa latvāņu sēklām, kuras tādejādi ar apaviem var aiznest uz citu vietu. 


Lai netraucētu meža dzīvniekiem?
Par dzīvnieku klātbūtni liecina to atstātie pēdu nospiedumi un citas „pēdas” – ekskrementi, koku nobrāzumi, barības paliekas u.c. Lielie zīdītājdzīvnieki cilvēkiem uzbrūk ļoti reti. Tādēļ ir nepieciešams ievērot zināmu piesardzību, nevis baidīties no mežā iešanas vispār. Mežacūkas, aļņi un ļoti reti sastopamie lāči var uzbrukt cilvēkam, sargājot savus mazuļus. Netuvojieties staltbriežu (septembris-oktobris) un aļņu (augusts-septembris) baura vietām. Jāuzmanās no ievainotiem vai slimiem dzīvniekiem – netuvojieties un neaiztieciet tos!

Nekad un nekādos apstākļos nedrīkst dedzināt plastmasas pudeles un cita veida iesaiņojumu! Arī papīru pēc iespējas nē, jo arī tas satur ļoti daudz un dažādus ķīmiskus savienojumus.

Ko darīt, ja tomēr sanāk satikt kādu meža iemītnieku?
Izturieties nosvērti un mierīgi. Ļaujiet dzīvniekam atkāpties. Neskatieties acīs. Attālinieties paši, tik nepagrieziet muguru. Noskatiet koku, kurā nepieciešamības gadījumā patverties.
Atraisiet somu siksnas, lai tās varētu viegli nomest, ja tomēr ir jādod kājām vaļu. Ja tuvojas mežacūka, brīdi, kad tā atrodas 3-5 soļu attālumā, paleciet sāņus un mēģiniet patverties kādā kokā. Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienestam ir izstrādāta vienota sistēma, kā jārīkojas, lai izvairītos no apdraudējuma, kuru var radīt savvaļas dzīvnieki. Visupirms ir jāvēršas pēc palīdzības, zvanot pa tālruni 112. Apmācīti dispečeri sazināsies tālāk ar citām atbildīgajām institūcijām, lai pieņemtu lēmumu par tālāko rīcību. Glābēji ir gatavi palīdzēt gan iedzīvotājiem savstarpējā sadzīvošanā ar dzīvniekiem, gan pašiem dzīvniekiem, ja tie nokļuvuši kādā bīstamā situācijā. 


Par dzīvnieku mazuļiem
Neaiztieciet un nenesiet mājās vai nenogādājiet ar dabu saistītās iestādēs (īpaši pavasarī) atrastus dzīvnieku mazuļus, kā stirnēnus, ūpēnus! Viņi nav pamesti! Viņu māte visticamāk ir paslēpusies no jums un gaida, kad aiziesiet prom no mazuļa.


Ko darīt, satiekot čūsku?
Latvijā indīga ir tikai ODZE, kas kož tikai aizstāvoties!!! No koduma var pasargāt gumijas zābaki un vilnas zeķes, kas ievilktas sporta apavos. Odzes koduma vietu nevajag spaidīt, no tās ko sūkt. Skarto locekli nepieciešams pēc iespējas MAZĀK kustināt. Ja esat kopā ar kādu cietušo mežā, sauciet palīdzību. Cietušo noguldiet vai apsēdiniet ēnainā vietā. Ja ir – dodiet padzerties tikai tīru ūdeni. Ja mēģināt no meža izkļūt saviem spēkiem, dariet to lēni un piesardzīgi. Nekrītiet panikā. Skartais loceklis pietūks – tādēļ atbrīvojiet to savlaicīgi no visa, kas varētu būt apgrūtinošs.

Reklāma
Reklāma

Nav ieteicams atkritumus ierakt zemē. Dzīvnieki, kā lapsas un jenotsuņi, tos atradīs un izrakņās.

Bitīte, lapsene, irsis, ērce…
Lai izvairītos no nevēlamas "saskarsmes", izmantojiet repelentus. Pret kukaiņu kodumiem var veidoties alerģiska reakcija – smakšana. Šādā gadījumā nekavējoties meklējiet medicīnisku palīdzību. Savlaicīgi potējieties pret ērču encefalītu. Ejot dabā, velciet gaišu, slēgtu apģērbu ar piegulošām piedurknēm un bikšu galiem, lietojiet galvassegu. Ērces izvilkšanu vislabāk uzticēt mediķim. Neziediet neko uz ērces – tas var izraisīt kustonim vemšanu un tādejādi jūs inficēt ar encefalītu un laima slimību. Saviem spēkiem to var izvilkt ar diega (mata) cilpu, uzmanīgi izstumt ar asu priekšmetu (nazi), vai izmantot šādiem gadījumiem īpaši paredzētu "cilpiņu ērču izvilkšanai", kuru var iegādāties aptiekās. Koduma vietu dezinficējiet! Ja neesat vakcinēts, varat ērci nodot medicīnas iestādē pārbaudes veikšanai. Pievērsiet uzmanību, vai ar laiku neparādās laima slimības simptomi. 


Ko darīt negaisa laikā?
Vētras vai stipra vēja laikā neuzturieties mežā – koki var lūzt un gāzties. Ja nav iespējams izkļūt no meža, negaisa laikā neslēpieties zem kokiem (īpaši ozoliem)! Mežā – tālāk no sausiem vai aizlūzušiem kokiem, īpaši zibens skartiem. Attālinieties no ūdenstilpnēm, nekāpiet laivās! Nelieniet siena zārdos, neskrieniet pāri klajiem laukiem, centieties izvairīties no augstām vietām un elektrības pārvadiem! Uz lauka – apsēdieties vai apgulieties, līdz negaiss pāriet! Arī automašīnas ir drošs patvērums.

Nedrīkst uguni mīdīt ar kājām – var gūt apdegumus, viegli var aizdegties (sākt kust) sintētiskais apģērbs.

Kur apmesties?

Vislabāk jau iepriekš ierīkotās atpūtas un nakšņošanas vietās, Gaujas Nacionālajā parkā – tikai īpaši ierīkotās apmetnēs. Aiz sevis vienmēr visu jāsakopj – vēlams atstāt labākā kārtībā kā pirms ierašanās. Ar iepriekš sagatavoto malku ir jāapietas taupīgi. Neaplauziet apmetnes tuvumā esošos kokus! Nededziniet pašus resnākos stumbeņus, ja ir pieejami zari un slaidāki stumbri! Svarīgi ir izdzēst ugunskuru (vislabāk apbērt ar smiltīm), savākt atkritumus, pārpalikušo malku nolikt aizsegā – noderēs nākamajiem ceļotājiem. Ja nav tualetes – dabiskās vajadzības jākārto atstatus no apmetnes – visu, kas slēpjams, apberiet ar zemi.  
Kā mazgāt traukus un kā mazgāties pašam? Trauku mazgāšanai ūdeni jāpasmeļ lielākā traukā un tur visu jānomazgā. Ķīmiskos mazgājamos līdzekļus vēlams neizmantot. Var noderēt zāles kumšķis, smiltis, uzsildīts ūdens u.tml. Izmantotais ūdens jāizlej uz zemes.
Arī pašiem vajadzētu vai nu vienkārši noskaloties dabiskā ūdenstilpnē, vai, ja izmanto mazgāšanās līdzekļus, mazgāties lielākā traukā. 


Atkritumu mazais „menedžments”
•    Ja rodas atkritumi, jāizmanto maisiņš, kur tos savākt un vēlāk izmest atkritumu urnā.
•    Ja atkritumu urna ir pārpildīta, nepapildiniet to vairs ar saviem atkritumiem! Ņemiet savus atkritumus līdzi – ārā no dabas!
•    Tūristu atstāto atkritumu daudzums daba ar katru gadu aizvien strauji pieaug un izvešanas izmaksas tāpat. Ja atkritumu nebūtu tik daudz jāizved, ar ietaupīto naudu, piemēram, būtu iespējams atjaunot vai veidot jaunu apskates objektu labiekārtojumu.  Nekad un nekādos apstākļos nedrīkst dedzināt plastmasas pudeles un cita veida iesaiņojumu! Arī papīru pēc iespējas nē, jo arī tas satur ļoti daudz un dažādus ķīmiskus savienojumus. 

Ja nav tualetes – dabiskās vajadzības jākārto atstatus no apmetnes – visu, kas slēpjams, apberiet ar zemi.

Cik ilgi sadalās atkritumi?

  • stikla pudele – 1000 gados
  • jogurta plastikāta trauciņš – 100-1000 gados
  • alumīnija skārdene – 200-400 gados
  • izmantota autoriepa – 50-80 gados
  • vienreizējās lietošanas trauks – 10-20 gados
  • cigaretes filtrs – 2-5 gados
  • ābola serde – 3-5 nedēļās
  • ietinamais papīrs – 2-4 nedēļās

 

Dzīvnieki un atkritumi
Atkritumi rada bīstamus apstākļus meža iemītniekiem. Nereti dzīvnieki saslimst, pārmeklējot atkritumus ar pārtikas produktu atliekām. Nav ieteicams atkritumus ierakt zemē. Dzīvnieki, kā lapsas un jenotsuņi, tos atradīs un izrakņās. Ēdamās lietas apēdīs, bet pārējās būs izmētātas pa apkārtni. Tās vēl tālāk var izdzenāt vējš. Ir ļoti nepatīkami sagriezt kāju uz stikla lauskas, kas var atrasties jebkurā vietā – uz takas, atpūtas vietā vai ezera ūdenī. Stikla lauskas saulainās, sausās dienās var izraisīt  postošus ugunsgrēkus. Tās akumulē saules starus, un sausā zāle var viegli uzliesmot. Nelielu ugunsgrēku saviem spēkiem dzēsiet tikai ar meijām vai zaru slotām. Jāsāk no tās vietas, uz kuru liesmas virzās visātrāk. Ar meijām vai slotiņu jāsit ar slīdošām kustībām uz izdegušās platības pusi. Nedrīkst uguni mīdīt ar kājām – var gūt apdegumus, viegli var aizdegties (sākt kust) sintētiskais apģērbs. Ugunsgrēka gadījumā zvaniet 112! 

Par pārkāpumiem un citiem novērojumiem lūdzu zvanīt Gaujas Nacionālā parka administrācijai +317 67974006

Par makšķerēšanu un medībām
Gaujas Nacionālā parka teritorijā spēka vispārējie makšķerēšanas noteikumi, izņemot lašveidīgo zivju nārsta laikā ir papildus ierobežojumi. Nepieciešamas makšķerēšanas kartes, kuras var iegādāties makšķerēšanas un medību piederumu veikalos. Gaujas Nacionālā parka teritorijā medības ir atļautas (izņemot rezervātus). Medīt drīkst briežus, aļņus, mežacūkas, stirnas, bebrus. Lai nesanāktu nepatīkamas tikšanās ar medniekiem – velciet spilgtas drēbes, krēslā iededziet lukturīšus, netuvojieties medību vietai, runājiet, lai jūs var dzirdēt.
 
Par pārkāpumiem un citiem novērojumiem lūdzu zvanīt Gaujas Nacionālā parka administrācijai +317 67974006


Autore: Meldra Langenfelde, GNP administrācijas Vides saziņas daļas vadītāja

 

Materiāls publicēts sadarbībā ar GreenDo™