Par drošu un zaļu atpūtu dabā
Daudzi mežus, pļavas un ūdeņus uztver kā infrastruktūru, kas ir pakārtota cilvēku atpūtas vajadzībām un izklaidei. Taču ir jāsaprot, ka dabā mēs esam tikai viesi. Tāpēc ir ieteikumi un noteikumi, kas, t.sk., mūsu pašu drošības labad, būtu jāzina un jāievēro ikvienam, plānojot un organizējot izbraukumus un pārgājienus zaļumos. Tikpat svarīgi ir atbilstoši rīkoties gadījumos, kad novērojat pārkāpumus pret vidi.
Plānošana un sagatavošanās
• Vislabāk un dabai draudzīgāk ir atpūsties tepat
Latvijā!
• Tūrisma inventāru ne vienmēr ir jāpērk – to var
arī iznomāt.
• Vēlams vairāk izmantot sabiedrisko transportu,
braukt ar velosipēdu un staigāt kājām!
• Apmeklējot īpaši aizsargājamās dabas
teritorijas, būtu jānoskaidro, kādi ir teritorijas uzvedības
noteikumi!
Ko ēdamu un dzeramu ņemt līdzi, ejot dabā?
• Ābolus, nevis banānus – nebūs jādomā, kur likt
mizu, kas dabā slikti sadalās.
• Čipsu un konfekšu paku vietā - sviestmaizes
daudzkārt lietojamā kārbiņā.
• Termosā sulu vai ūdeni karstā laikā, bet siltu
kafiju vai tēju – aukstā laikā.
Avotos, pat ja pie tiem esat pirmo reizi, nevajag mest santīmus jeb citas monētas, kas aicinātu Jūs atgriezties.
Kā pārvietoties?
• Ar transporta līdzekļiem – tikai pa ceļiem,
nebojājot zemsedzi.
• Neizbraukt ūdenstilpju krastus, gultnes un
braslus.
• Nemazgāt transporta līdzekļus dabisku
ūdenstilpņu tuvumā.
• Suņus vēlams turēt saitē vai uzlikt tiem
uzpurni, īpaši aizsargājamā dabas teritorijā – vienmēr pie saites,
jo suns, sekojot saviem dabiskajiem instinktiem, var ieskriet dziļi
mežā, trenkājot meža dzīvnieku vai izbaidot putnus.
Kurā mežā drīkst iet?
• Valsts, pašvaldību un privātajos mežos, ja vien
īpašnieks nav teritorijā izlicis zīmi "privātīpašums – ieiet
aizliegts".
• Mežā var aizliegt uzturēties (pārvietoties pa
to, kurt ugunskurus) paaugstinātas ugunsbīstamības un dabas
aizsardzības liegumu gadījumos.
Ja tuvojas mežacūka, brīdi, kad tā atrodas 3-5 soļu attālumā, paleciet sāņus un mēģiniet patverties kādā kokā.
Kā uzvesties mežā?
Parasti jau saka, ka bļaut jāiet ir mežā, taču ņem vērā, ka tā ir
mājvieta daudziem putniem un dzīvniekiem. Tur ir viņu migas, alas,
ligzdas un mazuļi. Neparasts un pārlieku skaļš troksnis meža
dzīvniekus biedē un uztrauc. Mežā, upju malās un pļavās aug dažādi
augi, tostarp arī īpaši aizsargājami, kuri ir aizsargāti ar likumu.
Ļausim tiem augt tālāk un priecēt mūsu acis savā dabiskajā
vidē.
Kāpēc ir jāsaudzē smilšakmens atsegumi?
Gaujas un citu tajā ietekošo upju ielejās atrodas smilšakmens
klintis, alas un ieži, kas ir trausli dabas veidojumi. Nedrīkst
kāpelēt un rāpties pa smilšakmens veidojumiem, skrāpēt uz
atsegumiem. Katrs skrāpējums saīsina to mūžu un mazina iespēju, ka
arī nākamās paaudzes varēs par tiem priecāties. Alās nedrīkst degt
sveces un ugunskurus. Līdzīgi ir arī ar dižakmeņiem.
Mazliet par dižkokiem un
avotiem
Nedrīkst kāpt un līst to dobumos. Uz dižkokiem aug reti ķērpji,
sūnas un sēnes. Ikviens ir aicināts nebojāt nožogojumus,
aizplombētās dobumu vietas, zaru balstus, stumbru savilkšanas
troses. Ap šādiem kokiem ir 10 m aizsargjosla, kurā nav atļauts
celt teltis un kurināt ugunskuru. Avotos, pat ja pie tiem esat
pirmo reizi, nevajag mest santīmus jeb citas monētas, kas aicinātu
Jūs atgriezties. Avotos nav vēlams kāpt iekšā vai tajos
mazgāties.
Neaiztieciet un nenesiet mājās vai nenogādājiet ar dabu saistītās iestādēs (īpaši pavasarī) atrastus dzīvnieku mazuļus, kā stirnēnus, ūpēnus! Viņi nav pamesti!
Uzmanību – latvāņi!!!
Netuvojamies latvāņu audzēm – tās karstā laikā pat bez pieskaršanās
var izraisīt elpceļu un gļotādas apdegumus. Rudenī un ziemā latvāņu
stumbeņus radošiem darbiem jāievāc ļoti uzmanīgi – nemīcoties pa
latvāņu sēklām, kuras tādejādi ar apaviem var aiznest uz citu
vietu.
Lai netraucētu meža dzīvniekiem?
Par dzīvnieku klātbūtni liecina to atstātie pēdu nospiedumi un
citas „pēdas” – ekskrementi, koku nobrāzumi, barības paliekas u.c.
Lielie zīdītājdzīvnieki cilvēkiem uzbrūk ļoti reti. Tādēļ ir
nepieciešams ievērot zināmu piesardzību, nevis baidīties no mežā
iešanas vispār. Mežacūkas, aļņi un ļoti reti sastopamie lāči var
uzbrukt cilvēkam, sargājot savus mazuļus. Netuvojieties staltbriežu
(septembris-oktobris) un aļņu (augusts-septembris) baura vietām.
Jāuzmanās no ievainotiem vai slimiem dzīvniekiem – netuvojieties un
neaiztieciet tos!
Nekad un nekādos apstākļos nedrīkst dedzināt plastmasas pudeles un cita veida iesaiņojumu! Arī papīru pēc iespējas nē, jo arī tas satur ļoti daudz un dažādus ķīmiskus savienojumus.
Ko darīt, ja tomēr sanāk satikt kādu meža
iemītnieku?
Izturieties nosvērti un mierīgi. Ļaujiet dzīvniekam atkāpties.
Neskatieties acīs. Attālinieties paši, tik nepagrieziet muguru.
Noskatiet koku, kurā nepieciešamības gadījumā patverties.
Atraisiet somu siksnas, lai tās varētu viegli nomest, ja tomēr ir
jādod kājām vaļu. Ja tuvojas mežacūka, brīdi, kad tā atrodas 3-5
soļu attālumā, paleciet sāņus un mēģiniet patverties kādā kokā.
Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienestam ir izstrādāta vienota
sistēma, kā jārīkojas, lai izvairītos no apdraudējuma, kuru var
radīt savvaļas dzīvnieki. Visupirms ir jāvēršas pēc palīdzības,
zvanot pa tālruni 112. Apmācīti dispečeri sazināsies tālāk ar citām
atbildīgajām institūcijām, lai pieņemtu lēmumu par tālāko rīcību.
Glābēji ir gatavi palīdzēt gan iedzīvotājiem savstarpējā
sadzīvošanā ar dzīvniekiem, gan pašiem dzīvniekiem, ja tie
nokļuvuši kādā bīstamā situācijā.
Par dzīvnieku mazuļiem
Neaiztieciet un nenesiet mājās vai nenogādājiet ar dabu saistītās
iestādēs (īpaši pavasarī) atrastus dzīvnieku mazuļus, kā stirnēnus,
ūpēnus! Viņi nav pamesti! Viņu māte visticamāk ir paslēpusies no
jums un gaida, kad aiziesiet prom no mazuļa.
Ko darīt, satiekot čūsku?
Latvijā indīga ir tikai ODZE, kas kož tikai aizstāvoties!!! No
koduma var pasargāt gumijas zābaki un vilnas zeķes, kas ievilktas
sporta apavos. Odzes koduma vietu nevajag spaidīt, no tās ko sūkt.
Skarto locekli nepieciešams pēc iespējas MAZĀK kustināt. Ja esat
kopā ar kādu cietušo mežā, sauciet palīdzību. Cietušo noguldiet vai
apsēdiniet ēnainā vietā. Ja ir – dodiet padzerties tikai tīru
ūdeni. Ja mēģināt no meža izkļūt saviem spēkiem, dariet to lēni un
piesardzīgi. Nekrītiet panikā. Skartais loceklis pietūks – tādēļ
atbrīvojiet to savlaicīgi no visa, kas varētu būt apgrūtinošs.
Nav ieteicams atkritumus ierakt zemē. Dzīvnieki, kā lapsas un jenotsuņi, tos atradīs un izrakņās.
Bitīte, lapsene, irsis, ērce…
Lai izvairītos no nevēlamas "saskarsmes", izmantojiet repelentus.
Pret kukaiņu kodumiem var veidoties alerģiska reakcija – smakšana.
Šādā gadījumā nekavējoties meklējiet medicīnisku palīdzību.
Savlaicīgi potējieties pret ērču encefalītu. Ejot dabā, velciet
gaišu, slēgtu apģērbu ar piegulošām piedurknēm un bikšu galiem,
lietojiet galvassegu. Ērces izvilkšanu vislabāk uzticēt mediķim.
Neziediet neko uz ērces – tas var izraisīt kustonim vemšanu un
tādejādi jūs inficēt ar encefalītu un laima slimību. Saviem spēkiem
to var izvilkt ar diega (mata) cilpu, uzmanīgi izstumt ar asu
priekšmetu (nazi), vai izmantot šādiem gadījumiem īpaši paredzētu
"cilpiņu ērču izvilkšanai", kuru var iegādāties aptiekās. Koduma
vietu dezinficējiet! Ja neesat vakcinēts, varat ērci nodot
medicīnas iestādē pārbaudes veikšanai. Pievērsiet uzmanību, vai ar
laiku neparādās laima slimības simptomi.
Ko darīt negaisa laikā?
Vētras vai stipra vēja laikā neuzturieties mežā – koki var lūzt un
gāzties. Ja nav iespējams izkļūt no meža, negaisa laikā
neslēpieties zem kokiem (īpaši ozoliem)! Mežā – tālāk no sausiem
vai aizlūzušiem kokiem, īpaši zibens skartiem. Attālinieties no
ūdenstilpnēm, nekāpiet laivās! Nelieniet siena zārdos, neskrieniet
pāri klajiem laukiem, centieties izvairīties no augstām vietām un
elektrības pārvadiem! Uz lauka – apsēdieties vai apgulieties, līdz
negaiss pāriet! Arī automašīnas ir drošs patvērums.
Nedrīkst uguni mīdīt ar kājām – var gūt apdegumus, viegli var aizdegties (sākt kust) sintētiskais apģērbs.
Kur apmesties?
Vislabāk jau iepriekš ierīkotās atpūtas un nakšņošanas vietās,
Gaujas Nacionālajā parkā – tikai īpaši ierīkotās apmetnēs. Aiz
sevis vienmēr visu jāsakopj – vēlams atstāt labākā kārtībā kā pirms
ierašanās. Ar iepriekš sagatavoto malku ir jāapietas taupīgi.
Neaplauziet apmetnes tuvumā esošos kokus! Nededziniet pašus
resnākos stumbeņus, ja ir pieejami zari un slaidāki stumbri!
Svarīgi ir izdzēst ugunskuru (vislabāk apbērt ar smiltīm), savākt
atkritumus, pārpalikušo malku nolikt aizsegā – noderēs nākamajiem
ceļotājiem. Ja nav tualetes – dabiskās vajadzības jākārto atstatus
no apmetnes – visu, kas slēpjams, apberiet ar zemi.
Kā mazgāt traukus un kā mazgāties pašam? Trauku mazgāšanai ūdeni
jāpasmeļ lielākā traukā un tur visu jānomazgā. Ķīmiskos mazgājamos
līdzekļus vēlams neizmantot. Var noderēt zāles kumšķis, smiltis,
uzsildīts ūdens u.tml. Izmantotais ūdens jāizlej uz zemes.
Arī pašiem vajadzētu vai nu vienkārši noskaloties dabiskā
ūdenstilpnē, vai, ja izmanto mazgāšanās līdzekļus, mazgāties
lielākā traukā.
Atkritumu mazais „menedžments”
• Ja rodas atkritumi, jāizmanto maisiņš, kur tos
savākt un vēlāk izmest atkritumu urnā.
• Ja atkritumu urna ir pārpildīta, nepapildiniet
to vairs ar saviem atkritumiem! Ņemiet savus atkritumus līdzi – ārā
no dabas!
• Tūristu atstāto atkritumu daudzums daba ar
katru gadu aizvien strauji pieaug un izvešanas izmaksas tāpat. Ja
atkritumu nebūtu tik daudz jāizved, ar ietaupīto naudu, piemēram,
būtu iespējams atjaunot vai veidot jaunu apskates objektu
labiekārtojumu. Nekad un nekādos apstākļos nedrīkst dedzināt
plastmasas pudeles un cita veida iesaiņojumu! Arī papīru pēc
iespējas nē, jo arī tas satur ļoti daudz un dažādus ķīmiskus
savienojumus.
Ja nav tualetes – dabiskās vajadzības jākārto atstatus no apmetnes – visu, kas slēpjams, apberiet ar zemi.
Cik ilgi sadalās atkritumi?
- stikla pudele – 1000 gados
- jogurta plastikāta trauciņš – 100-1000 gados
- alumīnija skārdene – 200-400 gados
- izmantota autoriepa – 50-80 gados
- vienreizējās lietošanas trauks – 10-20 gados
- cigaretes filtrs – 2-5 gados
- ābola serde – 3-5 nedēļās
- ietinamais papīrs – 2-4 nedēļās
Dzīvnieki un atkritumi
Atkritumi rada bīstamus apstākļus meža iemītniekiem. Nereti
dzīvnieki saslimst, pārmeklējot atkritumus ar pārtikas produktu
atliekām. Nav ieteicams atkritumus ierakt zemē. Dzīvnieki, kā
lapsas un jenotsuņi, tos atradīs un izrakņās. Ēdamās lietas apēdīs,
bet pārējās būs izmētātas pa apkārtni. Tās vēl tālāk var izdzenāt
vējš. Ir ļoti nepatīkami sagriezt kāju uz stikla lauskas, kas var
atrasties jebkurā vietā – uz takas, atpūtas vietā vai ezera ūdenī.
Stikla lauskas saulainās, sausās dienās var izraisīt postošus
ugunsgrēkus. Tās akumulē saules starus, un sausā zāle var viegli
uzliesmot. Nelielu ugunsgrēku saviem spēkiem dzēsiet tikai ar
meijām vai zaru slotām. Jāsāk no tās vietas, uz kuru liesmas virzās
visātrāk. Ar meijām vai slotiņu jāsit ar slīdošām kustībām uz
izdegušās platības pusi. Nedrīkst uguni mīdīt ar kājām – var gūt
apdegumus, viegli var aizdegties (sākt kust) sintētiskais apģērbs.
Ugunsgrēka gadījumā zvaniet 112!
Par pārkāpumiem un citiem novērojumiem lūdzu zvanīt Gaujas Nacionālā parka administrācijai +317 67974006
Par makšķerēšanu un medībām
Gaujas Nacionālā parka teritorijā spēka vispārējie makšķerēšanas
noteikumi, izņemot lašveidīgo zivju nārsta laikā ir papildus
ierobežojumi. Nepieciešamas makšķerēšanas kartes, kuras var
iegādāties makšķerēšanas un medību piederumu veikalos. Gaujas
Nacionālā parka teritorijā medības ir atļautas (izņemot
rezervātus). Medīt drīkst briežus, aļņus, mežacūkas, stirnas,
bebrus. Lai nesanāktu nepatīkamas tikšanās ar medniekiem – velciet
spilgtas drēbes, krēslā iededziet lukturīšus, netuvojieties medību
vietai, runājiet, lai jūs var dzirdēt.
Par pārkāpumiem un citiem novērojumiem lūdzu zvanīt Gaujas
Nacionālā parka administrācijai +317 67974006
Autore: Meldra Langenfelde, GNP administrācijas
Vides saziņas daļas vadītāja
Materiāls publicēts sadarbībā ar GreenDo™