Kā zināt, vai es esmu gatava grūtniecībai un bērnam?

Bailes no grūtniecības ir dabiskas
Grūtniecība ir viens no lielākajiem un svarīgākajiem notikumiem sievietes (un ģimenes) dzīvē, kas līdzi nes ievērojamas pārmaiņas daudzās sfērās, tāpēc izjust bailes ir ļoti dabiski. Arī tad, kad sieviete ir pārliecināta par savu lēmumu, jūtas gatava bērnam un grūtniecība patiesi iestājas, bažas vienalga piezogas. Mēri, kā gribi, — jūra ir priekšā un būs jāšķērso.
Ikviena grūtniecība saistās ar neziņu. Tas ir process, kurā daudzas lietas ir ļoti grūti prognozēt. Neviens iepriekš nevar paredzēt, kā noritēs grūtniecība un kādas izjūtas sagādās bērniņa iznēsāšana. Neviens iepriekš nezina, kāds būs bērniņš, kad viņš piedzims, — vai viņš būs vesels vai prasīs īpašu aprūpi; vai viņš būs mierīgs vai nemierīgs; kādu izaicinājumu viņš nes katram atsevišķi un kādu pārim kopumā. Ne topošā māte, ne tēvs vēl nezina savu spēju robežu tikt galā ar gaidāmajām pārmaiņām un pārbaudījumiem. Pat uzcelta māja, iekopts dārzs, izremontēts dzīvoklis un nopirkta automašīna nepalīdz topošajiem vecākiem sajusties „gatavākiem”.

Ikviena grūtniecība saistās ar neziņu. Tas ir process, kurā daudzas lietas ir ļoti grūti prognozēt.

Nost ar rozā brillēm!
 „Ar prātu gatavību bērnam nevar izmērīt,” teic psihoterapeite Aina Poiša. „Manuprāt, tas drīzāk ir intuitīvi. Ir jāatļaujas riskēt! Pēc tam tu vai nu mobilizējies, vai krīti panikā.” Arī visstabilākajos apstākļos sievietei, ieraugot grūtniecības testa rezultātu, debesis un zeme sagriežas un parādās tūkstošiem jautājumu. Tā ir normāla reakcija, jo bērniņa pieteikšanās ir ārkārtīgi liels un būtisks notikums. Cilvēki apzinās, ka viņu dzīve mainīsies, bet kā — to nav iespējams paredzēt.
Ainas Poišas profesionālā pieredze, strādājot ar topošo vecāku grupām, liecina, ka pirms bērna piedzimšanas jaunajiem pāriem viss rādās daudz rožainākās krāsās. „Mēģinu viņiem sniegt informāciju, kas palīdzētu drošāk justies pārmaiņu procesā, bet neviens jau to negrib dzirdēt! Pieņēmumi par to, kā būs, balstās tikai uz iztēli vai pašu pieredzi no savas bērnības.”

Galvenais ir stabils partneris un sava mājvieta
Vai ir kādi priekšnosacījumi, kas kaut mazliet palīdzētu izvērtēt, vai sieviete ir gatava bērnam? Viens no būtiskākajiem — pārliecība par partneri sev līdzās. Svarīgi, lai būtu stabilitātes izjūta un pārliecība, ka uz partneri vari paļauties, jo īpaši grūtībās. Jo bērns ražo ne tikai daudz prieka, bet arī grūtības. Ir jāatsakās no sava egoisma un jāprot ziedoties. Tēvam un mātei ir „jāstrādā” tandēmā, un brīdī, kad viens ir noguris vai netiek galā, jāprot nodot stafetes kociņu otram. Bērnam nav svarīgi, vai tas ir tētis vai mamma, kas par viņu rūpējas. Viņam ir būtiski, lai tas būtu līdzsvarots cilvēks, kuram rūpes par bērnu tajā mirklī ir svarīgākas par paša kaprīzēm. Ja abi partneri ir iepazinuši viens otru, jūt sevi kā komandu un prot sadarboties, tas jau ir solis ceļā uz veiksmīgu ģimeni.
Otrs būtiskākais faktors ir vide, kurā bērns augs. Vecākiem jāspēj nodrošināt bērna pamatvajadzības — jumtu virs galvas un ēdienu. Svarīgi, lai jaunā ģimene tiktu galā pašu spēkiem un palīdzība no citiem būtu vajadzīga tikai kritiskās situācijās. Jaunajai ģimenei ir nepieciešama sava ligzdiņa, un tur nav obligāti jābūt ideāliem apstākļiem. Galvenais ir siltums un omulība, sava vieta, kuras robežas jāprot nosargāt. Bērns ir piedzimis diviem konkrētiem cilvēkiem, nevis milzīgai plašai ģimenei, visiem vecvecākiem, simt onkuļu un tanšu. Pārim jāprot nosargāt savas privātās robežas, lai viņu dzīvē ar padomiem nejauktos svešinieki un cilvēki no malas.

Vispirms augstskola vai bērns?
Nereti cilvēki atrunājas, ka nav gatavi bērnam, jo vispirms jāpabeidz augstskola, jāizveido karjera un jāsasniedz daudzi citi mērķi. „Nav tāda uzstādījuma, ka bērni tagad dzimst tikai trīsdesmitgadniekiem. Bērni dzimst arī ļoti jauniem cilvēkiem!” teic Aina Poiša. „Vispirms viņi izdara šo darbu, bet pēc tam sāk savu attīstības ceļu, lai dzīvē sasniegtu pārējās lietas. Citi turpretim sāk ar karjeru. Kurš uzstādījums pareizāks, es nezinu. Cik cilvēku, tik gadījumu.” Karjeras cilvēkiem gan jāuzmanās, lai bērniņa ienākšana ģimenē netiktu atlikta arvien jaunu un jaunu mērķu vārdā. „Paliekot vecākiem, veselība sāk klibot, un bērni tik viegli vairs nemaz nepiesakās,” piebilst psihoterapeite.

  
Konsultē: Aina Poiša, Premium Medical ģimenes psihoterapeite