Sārtvaidzīte avenīte jeb 7 jautājumi par aveņu kopšanu

Kāda vieta aveņu stādīšanai vispiemērotākā?
Avenēm patīk saulaina, no valdošajiem vējiem aizsargāta vieta. Koku vainagu noēnota vieta nav piemērota. Augsni gatavo irdenu, bagātu ar organiskajām vielām. To daudzums vēlams ne mazāk kā 3%, bet labāk, ja augsne būs krietni treknāka. Kaut arī avenes ir mitrumprasīgas, tomēr vieta nedrīkst applūst, nederēs arī augsts gruntsūdens līmenis (tuvāk kā 1 m līdz augsnes virskārtai). Vēlama viegli skāba augsnes reakcija (pH 5,7-6,5), lai augi varētu uzņemt visus makro un mikroelementus.
Pirms stādīšanas augsni ielabo ar organisko mēslojumu, 10-15 kg/m2. Ja augsnē trūkst fosfora vai kālija, arī to dod pamatmēslojumā (to nosaka augsnes analīzes). Avenes labi attīstās, ja tām uzbērta organiska mulča (satrūdējuši kūtsmēsli un komposts).
Ja avenes iestādītas vietā, kur tās nedrīkst plesties pēc sirds patikas, atvases var savaldīt, ierokot augsnē apmēram metru dziļi izturīga materiāla plāksnes. Izvietojot stādījumus gar žogu, atstatumam no tā jābūt vismaz 2 m, lai vēlāk nebūtu problēmu ar kopšanu.

Ja avenes iestādītas vietā, kur tās nedrīkst plesties pēc sirds patikas, atvases var savaldīt, ierokot augsnē apmēram metru dziļi izturīga materiāla plāksnes.

Kā kopt jaunu stādījumu?
Avenēm, kuras stādītas rudenī vai arī šopavasar, pēc jauno aizvietošanās dzinumu parādīšanas virs augsnes izgriez vecā dzinuma celmiņu līdz augsnes virskārtai, lai veicinātu straujāku augu attīstību. Kad stādi iesakņojušies, tiem var dot samazinātu slāpekļa mēslojuma devu vai arī pievienot to laistāmajam ūdenim (20 g amo¬nija nitrāta uz 10 I ūdens). Sausos pavasaros jaunos stādījumus ieteicams laistīt.
Ari turpmākajos gados pavasarī avenēm dod slāpekļa  mēslojumu. Vieglākās augsnēs to sadala vairākās daļās un vienu daļu dod agri pavasarī, otru - pirms ziedēšanas. Lai slāpekļa mēslojumu izmantotu efektīvāk, to vajadzētu dot, kad temperatūra ir virs +10°C Aukstākā laikā augiem ir apgrūtināta amonija izmantošana.

Vai avenes jāravē?
Avenājus nedrīkst ielaist nezālēs. Sevišķi rūpīgi nīdē daudzgadīgās nezāles. Nezāļu ierobežošanai un mitruma apstākļu uzlabošanai augsnē noder mulča. To ber uz augsnes stādīšanas gada rudenī vai pēc tam ziemā. Kad mulča nosēžas, vēlams, lai būtu 5-9 cm biezs slānis. Mulča jāpapildina katru gadu.
Kā mulča der kūdra, komposts, sadalījušies kūtsmēsli, zāle, salmi (bez nezāļu sēklām), šķelda, zāģu skaidas, kā arī sintētiskie materiāli (melnais agrotīkls, dažādas plēves). Pirmajos audzēšanas gados nav ieteicams lietot svaigas zāģu skaidas, jo ilgstoša sausuma gadījumā tās var pastiprināt mitruma trūkumu saknēm. Salmus mulčēšanai ieteicams lietot stādīšanas gadā. Sintētiskā materiāla segumus rindām uzklāj jau pirms stādīšanas, vienlaikus ierīkojot arī apūdeņošanu.

Avenes ir mitrumprasīgas. Tām vislabākās ir ar mitrumu nodrošinātas mālsmilts un māla augsnes.

Kā apkopt jaunos dzinumus?
Veselīgs aveņu stādījums veido daudz sakņu atvašu un aizvietošanas dzinumu, kas pārmērīgi sabiezina stādījumu, veicina slimību un kaitēkļu savairošanos, samazina ražu un pasliktina tās kvalitāti.
Lai ierobežotu viengadīgo (pavasara) atvašu augšanu, to skaitu normē. Kad tās izaugušas 20-25 cm garas, iznīcina mehāniski (nogriež) vai ar ķīmiskiem preparātiem (plantācijās). Jaunie dzinumi ataug pietiekami, bet ražu šādi var palielināt pat līdz70%.
Galīgo dzinumu normēšanu veic pavasarī. Atstājot vairāk dzinumu, var iegūt lielāku kopējo ražu, taču samazinās ogu masa un var pasliktināties kvalitāte. Dzinumu retināšanas varianti:
Krūmā atstāj 5-8 spēcīgākos divgadīgos dzinumus. Šādi tiek panākts labs dzinumu izgaismojums, uzlabojas ogu lielums un kvalitāte, bet samazinās ražas lielums.
Normējot atstāj visus spēcīgākos dzinumus (krūmā maksimāli 14-15 vai 16-17 uz vienu rindas metru stādījumā). Šis variants ir labs tikai tad, ja šķirne veido pietiekami daudz spēcīgu dzinumu un tai raksturīgas lielas ogas.
Izgrieztos dzinumus no lauka aizvāc un sadedzina, lai ierobežotu slimību izplatību.

Kā augi mēslojami?
Labai aveņu augšanai un ražībai vajag ap 15 dažādu barības elementu.
Organisko mēslojumu audzēšanas laikā var dot vēlu rudenī vai agrā ziemā, klājot uz rindām. Deva 8-10 kg/m2. Organisko vielu satura paaugstināšanai augsnē noder arī zaļmēslojums rindstarpās.
Ja mēslojums satur daudz salmu, zāģa skaidu, papildus dod slāpekli, lai veicinātu tā sadalīšanos. Organiskais mēslojums parasti satur maz fosfora, tāpēc, ja augsnē ir par maz fosfora, papildus vajadzīga superfos-fāta deva - ēdamkarote ar kaudzi (ap 25 g/m2).
Ražojošos stādījumos aptuvenā kālija deva ir tējka¬rote uz kvadrātmetru apdobes (rēķinot K20); arī fosfora deva ir līdzīga (rēķinot P205).
Nepieciešamā slāpekļa deva - 1/2-1 tējkarote, rēķinot tīrvielā, bet optimālā slāpekļa deva aveņu stādījumos nepārsniedz nepilnu tējkaroti uz kvadrātmetru.
Nākamajā gadā pēc stādījumu ieaugšanās, agri pavasarī, tiklīdz atjaunojas augšana, dod visus nepieciešamos barības elementus.
Ja vajadzīgs tikai kālija vai slāpekļa mēslojums, tos izkaisa tuvu dzinumiem. Fosfora mēslojumu iestrādā 30-40 cm attālumā no rindas centra 7-10 cm dziļi. Fosfora mēslojums iedarbojas lēni, tāpēc to labāk iestrādāt rudeni.

Noražojušos dzinumus izgriež tūlīt pēc ražas novākšanas, neatstājot celmus. Tas ir arī profilaktisks pasākums, lai samazinātu kaitēkļu un slimību perēkļus.

Cik daudz vajag mitruma?
Avenes ir mitrumprasīgas. Tām vislabākās ir ar mitrumu nodrošinātas mālsmilts un māla augsnes. Visvairāk mitruma avenēm vajag pavasarī un vasarā, laikā no ziedēšanas līdz ražas vākšanai, lai laba būtu gan šā, gan nākamā gada raža, jo varēs attīstīties jaunie dzinumi.
Ja veģetācijas perioda sākumā augsnes mitrums ir pietiekams, bet vēlāk tas samazinās, laista neilgi pirms ražas novākšanas sākuma. Ja turpmāk augsnes mitrums ir pietiekams, laistīt nevajag līdz ražas vākšanas beigām. ]a augsnes mitrums nav pietiekams, ari ražas vākšanas laikā vajadzētu laistīt, sevišķi vieglās smilts augsnēs, lai nodrošinātu ogu lielumu un viengadīgo dzinumu augšanu.
Avenēm vispiemērotākā ir pilienveida apūdeņošana, bet var izmantot arī citus, vienkāršākus paņēmienus.

Ko rudenī darīt ar noražojušajiem dzinumiem?
Noražojušos dzinumus izgriež tūlīt pēc ražas novākšanas, neatstājot celmus. Tas ir arī profilaktisks pasākums, lai samazinātu kaitēkļu un slimību perēkļus. Izgriež arī mehāniski vai slimību bojātus un nīkulīgus dzinumus. Rudens avenes pēc ražas novākšanas nopļauj līdz zemei. Lielākajai daļai aveņu šķirņu dzinumi nav pietiekami noturīgi un zem ražas svara nolīkst līdz zemei. Saskaroties ar augsni, ogas tiek sabojātas, tāpēc nākamajā gadā pēc stādīšanas avenēm pieliek balstus. Pavasari apgriež sala bojātās dzinumu galotnes, saīsinot tās par 15-20 cm. Nākamajā gadā pēc stādīšanas nedaudzos izaugušos jaunos dzinumus ieteicams nopļaut līdz zemei, lai veidotos kuplāks krūms.


Materiālu sagatavoja: Sarmīre Strautiņa, Dobeles DSIS, žurnāls Dārza Pasaule 2006 7/8
 

www.darzapasaule.lv