Pusaudža vecuma izaicinājums: seksualitāte, cīņa ar vecāku vērtībām un sabiedrības normām

Pusaudzim jācīnās ar jaunatklāto seksuālo dzinuli sevī un citos un jāsaskaņo tas ar vajadzību dot un saņemt mīlestību. Zēnu seksualitātei pusaudžu vecumā ir tendence būt uzstājīgai, tā ir fiziska, saistīta ar seksuālās spriedzes atbrīvošanu un savas vīrietības pierādīšanu.

Var teikt, ka zēna ķermenis ir kā instruments, kuram jābūt veselam, praktiskam, stipram. Meitenes pauž romantisku mīlestību, ilgojas pēc maiguma un atzinuma, viņu ķermenis ir kā skaista vieta, ko jāuztur kārtībā, tam jājūtas kā mājās. Pārmaiņas ķermenī modina apjukumu, bailes un nevēlēšanos ar to tikt galā. Kad jaunieši veidojas par pieaugušajiem, tad gan vecāki, gan sabiedrība mēģina kontrolēt viņu seksualitāti. No vecākiem, vienaudžiem, skolotājiem, medijiem un citiem avotiem jaunieši dzird pretrunīgus apgalvojumus par seksuālajām attiecībām.

No vienas puses - par intīmām attiecībām runā kā par uzticības apliecinājumu, bet, no otras - jaunieši uzzina to, ka visas vajadzības būtu nepieciešams apmierināt un ka ikvienam ir tiesības uz seksuālu piepildījumu. Laiks, kad jaunietis emocionāli atdalās no saviem vecākiem, kļūst par īstu pārbaudījumu abām pusēm, Vecāki uz dēla vai meitas rīcību reaģē ar skumjām un uzbrukumiem, teikdami: "Kā tu man to vari nodarīt? Es visu laiku biju tev līdzās, bet tagad tu esi pilnīgi pārvērties."

Bieži vecāki nonāk jūtu haosā, jūtas aizvainoti un izmantoti. Uzskata, ka ir apdraudēts ģimenes gods un morāle. Bet vecāku primārais uzdevums laikā, kad viņu bērns ir pusaudžu vecumā, ir šāds: jāpalīdz bērnam iziet no ģimenes sabiedrībā, paplašinot savas dzīves telpu. Pusaudzim ir nepieciešamība pēc pašvērtības stiprināšanas, viņš vēlas uzņemties atbildību par sevi. Viņam ir nepieciešamas zināšanas seksualitātes atklāšanai, vajadzīga vecāku cieņa attiecībā uz ķermeni un seksualitātes funkcijām.

Jaunieši izjūt vajadzību BŪT citādākiem nekā vecāki, tomēr ir svarīgi nepazaudēt kopības izjūtu un piederību ģimenei.

Pusaudži no saviem vecākiem sagaida uzticēšanos ar daudz plašākām robežām, pacietību un gatavību uz kompromisiem. Jauniešiem jāiemācās pārvarēt stresa situācijas, tikt galā ar nepiemērotām uzvedības izpausmēm. Grūtības atrast sociālo lomu jaunietī izraisa agresivitāti, čīkstēšanu, var izsaukt arī vientulības izjūtu un noslēgšanos sevī.

Pubertātes vecumā emocijas ir stiprākas nekā jūtas, tādēļ, vienojoties ar savu bērnu, vecāki var padomāt, vai ģimenē pieļauj un izmanto atšķirīgas domas, vai kādam vienmēr ir tikai taisnība? Kā vecāki savulaik atdarījās no savas ģimenes un kļuva par patstāvīgi spriedušiem pieaugušiem cilvēkiem, tā tagad vēlas darīt viņu bērni. Ja ģimene var dalīties savā pieredzē, saprast, noteikt jaunas robežas un noteikumus, kurus apspriež visi kopā, tad ir iespējams atrast kopīgu valodu ar pusaudzi. Bērns uzticējās, kad jūs viņu audzinājāt, un tagad jums jāuzticas viņam. Bet reizēm ir jābeidz audzināt un jāatļauj spriņģot.

Materiāls publicēts sadarbībā ar žurnālu Una.
Ienāc! www.una.lv