Gribam vēl vienu bērniņu! Kādi faktori jāņem vērā, plānojot bērnus ģimenē
Pienāk laiks, un ģimenē sāk aizdomāties, vai nav laiks vēl vienam mazulim? Konsultējusi radošā psiholoģijas centra Ģimenei psiholoģe Kaija Gulbe.
Bērna ienākšana ģimenē ir vienreizējs notikums, kas nes līdzi ne
vien daudz laimes un prieka brīžu, bet arī vecāku nogurumu, bažas
un ikdienas dzīves ritma maiņu. Tāpēc jādomā, kāds būtu vēlamais
vecums pirmdzimtajam, lai viņš vēlāk labvēlīgāk pieņemtu savu
mazāko brālīti vai māsiņu. Gandrīz katrs pāris agrāk vai vēlāk sāk
aizdomāties par nākamā bērna radīšanu. Viņiem var rasties daudz
jautājumu: kurš ir labākais laiks nākamā bērna ienākšanai ģimenē?
Cik liela pauze starp bērniem ir nepieciešama mammai, lai viņa
fiziski atgūtos pēc pirmā bērna auklēšanas? Vai uz brīdi būtu
jāatgriežas darbā starp bērnu dzimšanām? Vai tad, kad tētis pelnīs
pietiekami daudz naudas, lai varētu viens materiāli uzturēt ģimeni?
Vai tad, kad nopirkta un iekārtota lielā ģimenes māja?
Vienas pareizās atbildes nav, jo katra situācija ir atšķirīga un to
ietekmē daudz dažādu faktoru. Protams, sievietei, kurai ir
divgadnieks, būs fiziski grūtāk tikt galā ar zīdaini nekā mammai,
kurai ir piecgadīgs bērns. Taču nevar salīdzināt vieglumu vai
grūtumu abos gadījumos, jo galvenais ir tas, kā ģimenē ienāk
jaunais bērniņš, kā viņš ir gaidīts un cik ļoti gribēts.
4 ģimenes dzīves posmi
Skatoties uz katru ģimeni kā dzīvu organismu, vērojams, ka tā
veidojas un attīstās savā tempā un pēc noteiktām likumsakarībām.
Šie attīstības procesi jebkurā ģimenē ir līdzīgi, un varētu teikt,
ka visas ģimenes iziet cauri četriem etapiem, tikai viena ātrāk,
otra lēnāk. Ja satiekas divdesmitgadnieki, viņu attiecības un
ģimenes veidošana norisināsies atšķirīgi no tiem, kuriem ir 30 vai
40 gadu. Jo vecāks cilvēks, jo nobriedušāka ir viņa personība un
ātrāk viņš tiek skaidrībā arī savās attiecībās. Taču jebkurā vecumā
ģimenē var ienākt bērns, turklāt nav svarīgi, vai tas ir pirmais,
otrais vai trešais. Svarīgi ir tas, kādas šajā laikā ir vecāku
attiecības. No tā atkarīgs mammas, tēta, esošo bērnu un drīzumā
pasaulē sagaidāmā mazuļa emocionālais un psiholoģiskais
noskaņojums.
Lai domātu par nākamo bērnu, nav svarīgi, cik vecs ir pirmais bērns ģimenē. Pirmajā vietā ir tas, kā jūtas māte un tēvs savstarpējās attiecībās.
1. periods – ne tas piemērotākais bērnam... Kad
“rozā brilles” ir nokritušas, sākas kopdzīve jeb ikdienišķa,
normāla dzīve. Tas ir sākums ģimenei, kurā gan sieviete, gan
vīrietis ienāk ar saviem paradumiem, savu raksturu un savu ģimenes
pieredzi. Rodas pirmie strīdi, kas ir ļoti vajadzīgi jebkurās
attiecībās, lai atrastu savus jaunās ģimenes likumus, vērtības,
pienākumus, lomas. Šajā laikā katrs meklē savu vietu un pozīciju.
Tas ir laiks, kad ļoti lielā tuvība, kas bija iemīlēšanās periodā,
sāk traucēt, kad nepieciešams sev un otram dot savu vietu un sajust
to tuvības un attāluma daudzumu, kurā abi partneri jūtas labi.
Nereti šajā laikā vienam no partneriem, biežāk sievietei, var
šķist, ka tieši bērna ienākšana ģimenē ļautu saglabāt tuvību, kāda
bija iemīlēšanās laikā. (Tas nereti notiek neapzināti.) Taču šis ir
viens no nelabvēlīgākajiem brīžiem, kad rasties bērnam. Tas ir
laiks, kad vecāki stīvējas – kurš uz kuru pusi, kura ir mana vieta
ģimenē. Ja šajā brīdī ģimenē ienāk bērns, tas vēl vairāk sarežģī
situāciju un rada saspringtus apstākļus visiem, arī bērnam. Šādā
situācijā dzīvojošs bērns var būt nemierīgāks, mazāk gulēt un
māmiņai pietrūkst laika atpūtai. Bieži vien vecākiem šajā
attīstības stadijā ir grūti vienoties, un parasti tas atsaucas arī
uz bērna audzināšanu, piemēram, tajā trūkst vienotības rīcībā. Vēl
bēdīgāk ir tad, ja mamma tik ļoti pārdzīvo attiecības ar vīrieti,
ka nespēj būt emocionāli tuva bērnam un reaģēt uz viņa vajadzībām.
Viņa psiholoģiski nav kopā ar mazuli, kad viņam viņu visvairāk
vajag.
2. periods – īstais laiks bērnam. Abi pieaugušie
cilvēki ir atraduši savu vietu. Viņu starpā ir laba savstarpējā
saskaņa, katram ir savas intereses, un ir arī kopīgās intereses.
Viņu attiecības ir balstītas uz mīlestību, cieņu un sapratni. Arī
profesionālajā dzīvē abi ir nostabilizējušies. Šis ir īstais laiks,
kad pasaulē nākt bērnam. Pēc skaita – jebkuram. Galvenais, lai
mazulis ģimenē ienāk brīdī, kad vecākiem ir vislabākā saskaņa. Tad
arī viņš būs pietiekami laimīgs, un šādā vidē dzimis bērns vēlāk
būs gatavs pieņemt ikvienu nākamo māsu vai brāli, jo viņš pats būs
laimīgs. Viņš būs izbaudījis, ko nozīmē mīlestība un miers.
Bērna savstarpējās attiecības nav tik ļoti atkarīgas no tā, cik liela ir viņu gadu starpība, bet gan tieši kurā ģimenes attīstības fāzē viņš ir ieņemts un piedzimis.
3. periods – bērnam ne pārāk labvēlīgs. Bērni ir
paaugušies, un sievietei parasti sākas aktīvāka profesionālā dzīve,
viņa ir nobriedusi kā personība un pārliecināta par sevi. Bieži
vien sievietes šajā posmā ir aktīvākas nekā viņu vīri, jo cenšas
atgūt nokavēto. Arī bērniem mamma vairs nav tik ļoti vajadzīga.
Sievietēm šis ir jauns, aktīvs dzīves posms, bet vīrieši sāk
pievērsties domām par dzīves jēgu, savu sasniegumu nozīmīgumu. Daži
vīrieši tieši šajā dzīves posmā nolemj sākt kaut ko pilnīgi jaunu,
arī izveidot jaunas attiecības, jaunu ģimeni, ar jaunām cerībām un
domām.
Šī stadija ir līdzīga pirmajai, kad ģimenē katrs meklē savu vietu,
meklē komfortablo tuvuma un tāluma proporciju. Partneri vairs nav
gatavi savas intereses ziedot ģimenes labā. Viņi grib panākt
zaudētās iespējas, no kurām iepriekš bija jāatsakās. Šis ir arī
laiks, kad gan sievietei, gan vīrietim vai vienam no viņiem, varētu
likties, ka ģimeni un attiecības varētu nostabilizēt vai saglābt ar
maza, skaista, mīļa bērniņa parādīšanos ģimenē. Tomēr šis periods
nav tas labākais, kad dzimt jaunākajiem ģimenes locekļiem. Ja bērns
dzimst ar kaut kādu noteiktu mērķi (piemēram, saglābt ģimeni), tad
tas nav īstais mirklis.
4. periods – atkal var domāt par bērnu. Šajā
periodā pāru attiecības ir sakārtojušās, nostabilizējušās.
Pieaugušie ir atraduši savu jauno vietu ģimenes un personiskajā
dzīvē, pārkārtojuši dienas ritmu, lomas, pienākumus. Viņi ir
sapratuši, ka jārūpējas par sevi un vienam par otru. Viņu
savstarpējais emocionālais kontakts varētu būt līdzīgs “jaunā pāra”
laikam, kad viņi bija iemīlējušies un laimīgi. Viņi var saprasties
gandrīz bez vārdiem. Pat ja ir kāda burkšķēšana, tad katrs zina,
par ko tas ir. Un tad, kad attiecībās viss ir sakārtots, tajās var
ienākt bērns. Nav slikti, ja lielākie brāļi un māsas ir pusaudži
vai pat vēl vecāki, piemēram, paši ar savām ģimenēm. Šādās
situācijās visi šo mazuli ļoti mīlēs. Ja mazulis parādās mājās, kur
ir pusaudži, viņiem tas pat ir nedaudz izdevīgi – viņiem vairs
netiek pievērsta tik liela uzmanības. Tas gan neizslēdz, ka
pusaudžiem nav vajadzīga vecāku klātbūtne un emocionāla tuvība.
Viņiem ir svarīgi, lai mamma un tētis ir pieejami tad, kad viņiem
tos vajag.
Būtiskākās atziņas
• Lai domātu par nākamo bērnu, nav svarīgi, cik
vecs ir pirmais bērns ģimenē. Pirmajā vietā ir tas, kā jūtas māte
un tēvs savstarpējās attiecībās.
• Ar prātu var izdomāt, ka vecākajam bērnam
varētu būt 3–4 gadi, kad viņš ir pietiekami pastāvīgs, lai radītu
otru vai nākamo bērnu. Kā ir reālajā dzīvē? Ja sievietei ir bijis
emocionāli patīkams gaidīšanas laiks, pēcdzemdību periods pirmajā
bērna dzīves gadā un labas attiecības arī ar vīru (tas nozīmē, ka
viņš ir iesaistījies aktivitātēs ar bērnu un sniedzis lielu
atbalstu), tad uzzinot, ka mazais pieteicies varbūt arī nedaudz par
ātru, viņa nekritīs panikā, jo zinās, ka būs, kas palīdz. Ja tā
nav, tad sievietei var rasties izmisums – ārprāts, tagad būs tas
pats, es atkal būšu viena, bet jau ar diviem bērniem.
• Labvēlīgākais laiks ikvienam bērnam ir tad, kad
topošais tēvs un māte attiecībās ir atraduši savstarpējo līdzsvaru.
Kad bērns rodas mīlestības dēļ, nevis lai kādu noturētu, piespiestu
un ar bērna piedzimšanu realizētu savas cerības.
• Bērna savstarpējās attiecības nav tik ļoti
atkarīgas no tā, cik liela ir viņu gadu starpība, bet gan tieši
kurā ģimenes attīstības fāzē viņš ir ieņemts un piedzimis. Jo pat
tas laiks, kamēr mamma mazuli gaida, lielā mērā ietekmē viņa
labsajūtu visā turpmākajā dzīvē.
IZLASI ARĪ:
Kā bērnu sagatavot ģimenes pieaugumam?
Autore: Elīna Maršāne, žurnāls
VESELĪBA
Materiāls publicēts sadarbībā ar žurnālu
Veselība.
Ienāc!
www.veseliba.lv