Īsta ziepju opera ģimenē – mīlu vīrabrāli…
Raksta saturs nav piemērots auditorijai, kas jaunāka par 18 gadu vecumu.
Skaidrs, ka tur, kur ir divi, tur trešais lieks, bet ko iesākt, ja šie divi ir brāļi un trešā – brāļasieva?
Ilze, 30 gadi, precējusies četrus gadus, bērnu nav. Pirms gada apjautusi, ka vīrabrāli tomēr mīl vairāk nekā pašas vīru...
“Ar Zigi, manu vīru, iepazinos tūlīt pēc skolas beigšanas. Esam gandrīz viena vecuma, viņam tagad ir 32 gadi. Draudzējāmies ilgi, es pabeidzu augstskolu, sāku strādāt, viņam jau bija labs bizness, un ap to laiku apprecējāmies. Dzīvojām sirsnīgi, arī gultā bija normāli, tikai kaut kādas uguntiņas visu laiku pietrūka – tādas kā jaunībā, kad kājas ļimst...
Sajūtu, ka viss var būt citādi, nemitīgi uzturēja cits vīrietis – Jānis, kurš nelaimīgas sakritības dēļ bija arī mans vīrabrālis. Kopš reizes, kad Zigis mūs abus iepazīstināja, jutu, ka starp mums ir dzirkstele, bet nekas tālāk nenotika. Regulāri tikāmies svētkos, pārmijām pieklājības frāzes, neko vairāk. Es visu laiku gaidīju, kad viņš man piezvanīs un teiks, ka grib parunāt, bet nekā, lai gan vienmēr manīju, ka Jānis uz mani paslepus skatās, pēta. Kāzu dienā viņš mani apsveica, nobučoja uz vaiga un teica: “Lai tev laimīga laulība!” Man no viņa pieskāriena pat zosāda uzmetās...
Pāris gadu pēc kāzām svinējām Jāņus. Bija sabraukuši visi radu radi. Dejojām, un tā sanāca, ka biju pārī ar Jāni. Nesapratu, kas ar mani notika, bet bija tieši tā kā tad, ja “širmis aizveras”... Viņš man iečukstēja ausī – mūkam! Skrēju viņam līdzi uz mežu, smieklīgi, bet uz papardēm. Tur viss arī notika. Domāju, ka sajukšu prātā no laimes, cik man ar to vīrieti bija labi... Jānis atzinās, ka es viņam patīkot kopš tā brīža, kad mani ieraudzījis, bet es biju viņa brāļa draudzene, tāpēc neko nav uzsācis. Biju izmisumā – ja viņš man būtu licis ko manīt, es ar Zigi nekad nebūtu precējusies! Tā mēs regulāri tiekamies jau divus gadus. Gribu visā atzīties vīram, bet Jānis ir pret – tas izjaukšot ģimeni, un viņš negribot postīt brāļa laimi, galu galā arī tāpat esot labi. Savukārt es domāju, ka Zigis nav dumjš un jūt, ka ar mani kaut kas nav kārtībā. Viņš gribēja bērnu, es kategoriski atteicos, jo negribu dzemdēt no vīrieša, kuru pa īstam nemīlu. Jānis negrib publiski skaidroties ar brāli, viņš jūtas vainīgs un mēģina mani pārliecināt, lai es šķiros kāda cita iemesla dēļ. Ko man iesākt? Tā taču nevar turpināties?”
Jānis negrib publiski skaidroties ar brāli, viņš jūtas vainīgs un mēģina mani pārliecināt, lai es šķiros kāda cita iemesla dēļ.
Komentē psihoterapeite Inese Putniece:
“Kuram no trim Ilze cenšas aizmālēt acis – sev, Jānim vai vīram Zigim? Patiesībā visiem dzīve jau ir sabojāta.
Vīrietis jūt, ja viņu krāpj. Lielbritānijā nesen veikts pētījums, kurā pierādīts, ka deviņos no desmit gadījumiem vīrietis jūt, ka partnere viņu krāpj. Nedomāju, ka šajā situācijā Zigis ir muļķa lomā. Ilze raksta, ka vīram ir savs bizness, kurā viņš ir līdz ausīm iegrimis, mēģinādams aizpildīt laiku, lai nebūtu jāredz attiecību problēmas.
Svarīgas lietas neatliek uz vēlāku laiku… Var saprast Jāņa vilcināšanos situāciju atrisināt, jo tas nenoliedzami ienesīs korekcijas viņa un brāļa attiecībās. Protams, Zigis uzskatīs Jāni par nodevēju. Tās ir divas dažādas lietas – vai brālis vienkārši klusībā mīl manu sievu, vai arī viņš jau ir ķēries pie darbiem. Tas, vai brāļi kļūs par ienaidniekiem, atkarīgs no tā, kādas bijušas viņu attiecības agrāk. Jautājums, kāpēc Jānis līdz šim nav rīkojies, bet jau divus gadus spēlē kaķi un peli gan ar brāli, gan ar viņa sievu? Liekam kārtis galdā un domājam, ko darīt!
Vēl ir rozā briļļu laiks. Ilze ar Jāni nedzīvo kopā, tāpēc viņa šo vīrieti idealizē. To paspilgtina pārbaudīts fakts, ka seksuālajā ziņā abiem ir lieliska saderība. Atteikties no idealizēta un iedomāta mīlestības objekta ir ļoti grūti vai pat neiespējami. Jo vairāk Ilze mēģinātu no Jāņa attālināties, jo vairāk pēc viņa tiektos un agri vai vēlu sāktu vainot vīru, ka viņa sevi ir upurējusi laulības labā. Tad esošās attiecības kļūs vēl kroplākas. Situācija ir akūta – tā nekavējoties jārisina.”
Tad esošās attiecības kļūs vēl kroplākas. Situācija ir akūta – tā nekavējoties jārisina.
Laiks rīkoties!
- Risinājums Ilzei izšķirties, minot vīram pavisam citu iemeslu, bet drīz pēc tam sākot atklātas attiecības ar Jāni, nebūtu pareizs. Agri vai vēlu tāpat nāks gaismā, ka starp Ilzi un Jāni kaut kas bijis jau viņu laulības laikā.
- Ilzei ar Zigi jārunā vienai, jo tieši viņa ir tā, kas sev atradusi citu, tāpēc jāuzņemas iniciatīva. Emocijām būs vajadzīgs laiks, lai tās izsāpētu, tāpēc – jo ātrāk, jo labāk pielikt punktu un sākt domāt, kā dzīvot tālāk.
- Ilze var nomainīt dzīvesbiedru, bet nemainīgs paliks vīra radu loks. Jau tagad jādomā par to, kā sadzīvot ar apkārtējo attieksmi, kā ģimenes saietos jutīsies Jānis, Zigis un Ilze. Iespējams, ka pēc šķiršanās no vīra Ilze un Jānis ilgāku laiku vispār būs izolēti no ģimenes. Tad var sākties pārmetumi, ka viens otram izpostījuši dzīvi.
- Turpmākās attiecības radu lokā noteikts tas, cik veiksmīgi visi trīs stāsta varoņi savas attiecības nokārtos. Ja Zigis neskries pie radiem, sūkstīdamies un lamādams brāli un sievu, bet mācēs situāciju atrisināt ar stoicisku mieru, viss nokārtosies. Ja patiesi mīl, tad otram vēl laimi, nevis vēlas kļūt par privātīpašnieku.
Komentē psihologs Reinis Upenieks:
“Kurš gan negribētu, lai viss dzīvē notiktu skaisti. Diemžēl šajā stāstā tas nav izdevies.
Sieviete ir apņēmības pilna. Man interesanti likās tas, ka Ilze vīram ir pateikusi kategorisku “nē” par bērnu ar domu, ka viņa Zigi nemīl, tāpēc nevēlas kopīgus bērnus. Tas liek domāt, ka Ilze ir pietiekami apņēmīga, lai savā dzīvē kaut ko mainītu un mēģinātu veidot laimīgu kopdzīvi ar vīrabrāli.
Brāļu attiecības pirmajā vietā. Pārdomu vērta ir arī vīrabrāļa pozīcija, ka principā viņš būtu ar mieru, ja vien Ilze izdomātu citu iemeslu, kāpēc šķirties no Ziga. Jāni var saprast, jo, lai kas dzīvē notiktu, brālis ir un paliek brālis, no tā nekur neaizbēgsi. Ir neskaitāmi līdzīgi piemēri, kad tamlīdzīgu konfliktu dēļ cilvēki un pat tuvinieki gadiem ilgi nesarunājas, bet ar laiku notikušo aizmirst un atkal mēģina kontaktus atjaunot. Var gadīties, ka Jānis tomēr no šīm attiecībām nobīstas, tad, kad Ilze jau būs izšķīrusies, viņai paziņojot: “Turpināsim slepeni tikties, man tas patīk, bet negribu atklātas attiecības. Brālis ir svarīgāks.”
Laulībā bez nākotnes. Nevar solīt, ka šīs situācijas atrisināšanai viss veiksies viegli, taču viens ir skaidrs, ka Ilzes un viņas vīra attiecības vairs nevar turpināties, ja sieviete dzīvo fantāzijās, ka vēlas būt kopā ar citu vīrieti. Tas, ka Ilze ir atteikusies no kopīga bērna radīšanas, jāuztver kā signāls, ka viņa šīm attiecībām neredz turpinājumu. Var fantazēt, ka Jānis varētu aizbraukt uz siltajām zemēm un tad Ilzes laulības dzīve nokārtotos, bet, kā zināms, mūsdienās attālums nav šķērslis mīlestībai.”
Laiks rīkoties!
- Ilzei. Mēģini saprast, kāda īsti ir Jāņa pozīcija, kad aicināsi viņu atklāti pateikt par radušos situāciju brālim. Ja viņš piekrīt, iespējams, arī turpmāk Jānis kopā ar Ilzi veiksmīgi pārdzīvos dažādas grūtības un viņiem izveidosies laba kopdzīve. Ja arī šo izrunāšanos Jānis mēģinās novilcināt, pastāv bažas, ka viņš šīs attiecības nemaz nevēlas.
- Jānim. Jāsaņemas un kopā ar Ilzi jādodas pie brāļa un jāizstāsta, kā ir… Var fantazēt, ka, uzzinot jaunumus, Zigis vaicās: “Kur jūs bijāt agrāk? Kāpēc neko man neteicāt? Kāpēc ļāvāt man vispār apprecēties?” Taču šeit man pretī būtu teiciens – labāk vēlāk nekā nekad, lai gan nav iemesla stiept gumiju… Ilze tāpat nejūtas pilnvērtīga attiecībās ar vīru, un visdrīzāk Zigis to nojauš.
- Zigim. Kad kārtis būs atklātas, jācenšas saprast, ka šajā laulībā tāpat vismaz viens nav īsti laimīgs. Var ar Ilzi pārrunāt, pafantazēt, kāda gan varētu būt viņu kopdzīve, ja abi tomēr paliktu kopā. Zigim jāsaprot, ka arī tad, ja izdotos Ilzi noturēt, šajās attiecībās tāpat būs meli un citi trūkumi…
- Jāņa ideja, ka “Ilze izšķirsies cita iemesla dēļ un tad viņi būs kopā”, ir bērnišķīga. Tā nevar no konflikta izbēgt, bet gan to atcelt uz vēlāku laiku. Jāņa un Ilzes šībrīža attiecības izklausās pēc mazliet ieilguša iemīlēšanās posma, kad viss tiek idealizēts. Ja cilvēki tiekas katru dienu, tad vidēji 6–8 mēnešu laikā “rozā brillēm” būtu jānokrīt un otru jāsāk izvērtēt objektīvāk.
Autore: Anete Smildziņa, Estere Rudzīte,
žurnāls VESELĪBA
Materiāls publicēts sadarbībā ar žurnālu
Veselība.
Ienāc! www.veseliba.lv