Dvīņu tētis: tā mēs izvēlējāmies bērniem vārdus
Šis ir jautājums, kuru biežāk uzdod topošie vecāki, kas pašlaik gaida savus mazuļus un vēl nav izlēmuši, kādu vārdu likt savai atvasei. Pieredzē dalās dvīņu tētis Ingus Rūķis, kura dēli nu jau ir krietni paaugušies. Komentāros dalies arī savā pieredzē, kā bērnam izvēlējāties vārdu!
Draudzene visu gaidīšanas laiku dikti jo dikti cerēja, ka vismaz viena no abiem mazuļiem būs meitiņa. Pat katru reizi ultrasonogrāfijās dakterei pārjautāja — vai joprojām izskatās, ka abi būs puiši? Tad nu daktere katru reizi cītīgi rādīja, ka abi būšot puiši, pie viena pajautājot vai ir izvēlēti vārdi.
Ņemot vērā manu uzvārdu — Rūķis —, bija skaidrs, ka arī bērnu vārdiem pilnīgi noteikti ir jābūt latviskiem un skanīgiem.
Pats vārdu izvēles process mums bija tāds diezgan nenoteikts. Mums
bija pilnīgi noteikti skaidrs, ka abiem mazuļiem būs pilnīgi
normāli kalendārā rakstīti vārdi un tāpēc kādu vakaru vienkārši
viens pēc otra gājām cauri kalendāram un otram nerādot izrakstījām
vārdus, kas mums iepatikās. Pēc tam sarakstus salīdzinājām. Lai cik
arī dīvaini tas neliktos, tomēr saraksti kaut cik arī sakrita. No
visa kalendāra abos sarakstos bija kādi 5-10 vīriešu vārdi. Tā kā
mums ir tikai divi mazuļi, tad nācās izvēlēties divus.
Ņemot vērā manu uzvārdu — Rūķis —, bija skaidrs, ka arī bērnu
vārdiem pilnīgi noteikti ir jābūt latviskiem un skanīgiem. Tā kā
mūsu tuvajā radu lokā vairs nav neviena Jāņa, tad nolēmām, ka viens
no bērniem varētu būt Jānis. Tā teikt, lai radiem būtu, kur
nosvinēt Līgo svētkus. Otru vārdu mēs mēģinājām piesaistīt Jāņa
vārdam, jo kaut kādai saitei dvīņu starpā tomēr ir jābūt. No sākuma
likās, ka otrs dēls varētu būt Pēteris, taču tas īsti nelikās labi.
Bija skaidrs, ka, ja vienam dēlam ir īss vārds, tad arī otram ir
jābūt tādam pašam. Te nu no saraksta tika izsvītroti tādi vārdi kā
Kristaps, Krišjānis, Zigmārs. Tad prātā ienāca vārds Kārlis, kas
mums abiem likās pat ļoti pieņemams un atbilda visiem nosacījumiem
— gan skanīgumam, gan latviskumam, gan arī visādi citādi.
Mūsu bērniem vismaz nebūs problēmu ar sava vārda iemācīšanos,
izrunāšanu un galu galā arī ar vārda dienu svinēšanu. Citādi reizēm
liekas, ka bērns savu ārzemniecisko vai citādi kosmisko vārdu
iemācīsies izrunāt tikai beidzot 5. vai 9. klasi. Turklāt, ja ņem
vērā nesen pa radio izskanējušo frāzi, ka Jāņu skaits Latvijā
samazinās, nemaz tik neorģināli ar vārdu izvēli mēs neesam.
Autors: Tētis Ingus Rūķis