Trīs pieredzes stāsti, kā iepazīties darba vietā

Vienmēr tikai sieviešu kolektīvi
Pati vienmēr esmu strādājusi sieviešu kolektīvos. Ja arī kāds vīrietis mūsu vidū pagadījās, viņš vienmēr kā likums bija vai nu precēts vai arī laimīgās attiecībās ar kādu jauku sievieti. Arī studējot universitātē, vairāk bija kursa biedrenes nevis kursa biedri. Tie daži vīrieši – kursa biedri, bija tik lieli individuālisti, ka manu interesi itin nemaz nesaistīja. Atceroties studiju laikus, kursā tomēr divi mīlas pārīši arī izveidojās. Drīz pēc studijām pat viens kursa biedrs apprecējās. Viņš savu sieviņu bija noskatījis, dzīvojot kojās. Ja sarēķinu procentuālo statistiku, tad no 60 kursabiedriem, apmēram 3 % tieši studiju laikos ir liktenīgi iemīlējušies.
 

3 iepazīšanās stāsti
Diezgan līdzīga iepazīšanās statistika ir arī manu draugu vidū. Starp tuvākajiem 10 draugiem, tieši trīs pāri ir iepazinušies darbā. Viņiem katram ir savs iepazīšanās stāsts. Interesanti, ka visi trīs sākotnēji savas attiecības no darba kolēģiem slēpuši.

Liene ar Viktoru iepazinās strādājot kādā apzaļošanas firmā. Tas biju studiju laiks, kad katrs naudiņu pelnīja un taupīja kā nu mācēja. Liene pa dienām strādāja par floristi apzaļumošanas firmā, bet naktīs (maiņu darbā) piestrādāja konditorijā. Tur viņa cepa smalkmaizītes. Protams, laika un naudas tērēšanas nolūkos viņa tieši naktī saceptās smalkmaizītes ņēma līdzi uz otru darba vietu, lai nevajadzētu lieki tērēties pusdienām. Savukārt Viktoram vienmēr bija līdzi kādas sāļās uzkodas. Tā vārds pa vārdam, viņi sāka koķetēt. «Tagad smejamies, sākumā mainījāmies ar pusdienām, tad ar bučām, bet nu jau maināmies ar dienām, kad kurš kuram gatavos vakariņas,» atzīstas Liene.


Mani draugi Agnese un Aivis arī iepazinušies darbā. Viss sācies ar lietišķām sarunām darbā, piedāvājumu aizvest no darba uz mājām, bet no rītiem pa ceļam aizvest Agnesi atkal uz darbu. Atceroties savu iepazīšanās stāstu, Agnese stāsta, ka sākumā nemaz nav domājusi ar Aivi veidot kādas attiecības. Pirmkārt, tobrīd viņš bija aizņemts – viņam bija attiecības ar citu meiteni, un, otrkārt, nemaz nelīdzinājās iedomātajam ideālajam vīrietim. Bet, redz, kā dzīvē liktenis uzrīko neparedzētus pagriezienus. Tieši Agneses dēļ Aivis ar iepriekšējo meiteni izšķīrās un nu abi mani draugi laimīgi iekārtojas savā jaunajā, tikko izremontētajā dzīvoklī.  


Savukārt Kristīne ar Kārli satuvinājās darba kolēģu – sieviešu – intrigu dēļ. «Strādāju kolektīvā, kurā ir vairāk vīriešu, nekā sieviešu. Bet, protams, sākot strādāt kā jauniņajai, vairāk satuvinājos tieši ar sievietēm. Kādu dienu gan viņām bija kaut kas uznācis un šīs izdomāja ar mani vairs nerunāt. Lielas draudzenes līdz tam nebijām, tāpēc daudz nepārdzīvoju. Toties sāku pusdienās iet biežāk kopā ar kolēģiem vīriešiem. Tikai vēlāk uzzināju, ka iemesls, kādēļ meitenes uz mani sadusmojās, bija darba kolēģis. Vienai no manām kolēģēm viņš ļoti patika, bet viņa nespēja pārdzīvot, ka darba kolēģim esmu iepatikusies tieši es. Drīz pēc satuvināšanās, Kārlim piedāvāja citu darba vietu un vairs kopā nestrādājam. Arī meitenēm dusmas pārgājušas,» savu iepazīšanās stāstu atklāj mana draudzene. Viņa ar Kārli nu draudzējas jau gandrīz divus gadus.
 

Iepazinos darba izklaides braucienā
Brīdī, kad pati jau biju izdomājusi – neesmu to cilvēku grupā, kuri iepazīstas darba vietās vai mācībās, slidojot ar skrituļslidām Mežaparkā iepazinos ar tiešām jauku vīrieti. Jāatzīstas, nekāda lielā skrituļslidotāja jau vis neesmu! Diezgan stīvām kājām slidoju savā nodabā, kad ievēroju – viens vīrietis uz skrituļslidām mēģina mani savaldzināt. Man patika justies aplidotai, jo tieši tā Andris man lika justies. Kādu gabaliņu paslidoja kopā ar mani, tad atkal aiztraucās tālāk, lai pēc laiciņa ar slaidu loku sāktu atkal riņķot man apkārt.

Tik pēkšņa atzīšanās mīlestībā ir tikai veids, kā Andris bija nolēmis mani ātrāk pavedināt. Turklāt izskatās savos spriedumos neesmu kļūdījusies. Ne velti pēc maniem iebildumiem, ka liela mīla no tik liela attāluma nav iespējama, Andris man vairs nav zvanījis.

Kad biju atzinusies, ka pati dzīvoju Valmierā, bet Rīgā tikai ciemojos pie draudzenes, viņš aicināja pie sevis ciemos. Kāds kārumnieks! Protams, man nenāca ne prātā pēc dažu minūšu sarunas iet pie Andra uz mājām. Apmainījāmies ar telefona numuriem. Viņa īsziņas tiešām bija uzmundrinošas un pilnas neslēptu emociju. Viņš atzinās, cik ļoti viņam patīku, cik ļoti atkal viņš grib mani satikt. Kaut arī man pašai šķiet, ka vīriešos neesmu ļoti izvēlīga, fakts, ka joprojām esmu viena, tomēr liecina par pretējo. Arī šoreiz iepazītais nebija mans liktenīgais! Andris bija tik atklāts un naivs (vai arī domāja, ka tāda esmu es!).

Jau otrajā dienā pēc iepazīšanās viņš man bija piezvanījis vismaz sešas reizes, lai vienkārši tāpat parunātos. Bet otrās dienas vakarā man atsūtīja mīļuma pilnu īsziņu: „Ar labu nakti. Es tevi mīlu. Buča!”. It kā jau mīļi! Tomēr tik salkani un neticami. Andris par mani bija tikai gadu jaunāks, bet ar savu attieksmi radīja sajūtu, ka viņam nav lielas attiecību pieredzes. Meklēju nobriedušu, atklātu un romantisku vīrieti. Divas no šīm īpašībām viņam piemita, (un taisnība, briedums nāk tikai ar gadiem), tomēr iespēju veidot nopietnas attiecības Andrim vienalga nedevu. Neticu mīlestībai no pirmā acu skatiena. Tik pēkšņa atzīšanās mīlestībā, manuprāt, ir tikai veids, kā Andris bija nolēmis mani ātrāk pavedināt. Turklāt izskatās savos spriedumos neesmu kļūdījusies. Ne velti pēc maniem iebildumiem, ka liela mīla no tik liela attāluma nav iespējama, Andris man vairs nav zvanījis.

Īsumā par eksperimentu:

Eksperimenta pamatojums: Lielbritānijas zinātnieki beidzot sniedza pamatotu atbildi uz daudziem tik satraucošo jautājumu: kur vislabāk iepazīties. Sarunās ar laimīgi precētajiem pāriem atklājās: 25 % iepazinušies internetā, 22 % - darbā vai universitātē; 15 % - klubā/kafejnīcā; 13 % - kopīgu draugu ballītēs, 9 % - nodarbojoties ar savu hobiju; 7 % - atvaļinājumā, 6 % ikdienas situācijās un 3 % - koncertos/brīvdabas pasākumos. Šoreiz pārbaudu, cik viegli iepazīties darbā.
 

Taktika: strādājot sieviešu kolektīvā īpašu taktiku, kā iepazīties, izstrādāt diemžēl nav iespējams. Es ļāvos notikumiem un uzklausīju savu draudzeņu pieredzes.
 

Meklējamais vīrietis: gudrs, pašapzinīgs un vīrišķīgs.

Cik viegli iepazīties? Salīdzinoši grūti, jo notikumi darbā vai skolā tik ļoti nepakļaujas vajadzīgajam mērķim. Tomēr liktenis izspēlē dīvainus jokus. Brīdī, kad izdomāju, ka tajos 22 %, kas iepazinušies darbā vai universitātē, es neietilpstu, atpūtas braucienā iepazinos ar tiešām jauku vīrieti.
 Autors: Elīna Grišāne