Ar kopīgiem hobijiem par maz! Trīs tēmas, kas jāpārrunā pārim, sākot attiecības

Bet tad pienāk brīdis, kad atklāja, ka intereses ir kopīgas, bet vērtības atšķirīgas. Egita Pļaviņa, psihoterapeite, sistēmiskās ģimenes psihoterapijas speciāliste, mudina nebaidīties runāt par lietām, kas nākotnē būtiski var ietekmēt pāra attiecības. 

Tāpēc ir temati, par kuriem ir vērts runāt, pirms vēl ir izveidota ģimene un piedzimuši bērni. Ir lieliski, ja šos tematus – kas ir draudzēšanās, kas ir pieredze, kas ir ģimene, ko katrs grib dzīvē sasniegt individuāli, kā justies pašpietiekamam, ko sagaidīt no otra un arī ko gaidīt nevajadzētu – ar bērniem un pusaudžiem pārrunā vecāki. 

Tātad pamats labam pārim tiek ielikts, pirms vēl pāris vispār ir saticies. Vērtības mēs parasti pārņemam no ģimenes un dzimtas. Ir sievietes, kur dzimtā uzskatīts, ka vīrietim ir jānodrošina ģimenes finansiālā iztikšana. Ir pāri, kur abi grib būt ļoti neatkarīgi un līdzvērtīgi. Neviens modelis nav nepareizs, ja vien abiem sakrīt uzskati, kā ir pareizi.

 

Kāda būs mūsu māja. Daudzu ģimeņu klupšanas akmens ir māja. Tas ir liels un skaists projekts, bet psihoterapeitu kabinetos ne mazums asaru ir izliets par to, ka mājas būvniecība ir maksājusi dārgi. Šķirtas ģimenes, samaitātas attiecības. Sākotnējais mērķis – mājas būvniecība –, pārvērties pašmērķī, kur vīrs tikai pelna naudu un būvē, bet sieva ar mazajiem bērniņiem darbojas viena un jūtas vientuļa. Sieva nesaņem vīra uzmanību, bet vīrs redz tikai nogurušu un neapmierinātu sievu un nesaprot, kāpēc sieviete ir neapmierināta, jo viņš taču strādā ģimenei. 

Tāpēc, domājot par mērķi – māja –, ir jāizsver, vai māja patiešām ir kopīgs mērķis? Vai pāra attiecību zaudējumi ir tā vērti? Varbūt sieva būtu ar mieru dzīvot mazākā dzīvoklī, bet kopā ar vīru ceļot. Kas ir svarīgāks – kopīgs process vai atskaites punkts? Vai mājas uzcelšana ir tā vērta, ja process izvēršas mokošs, nevis priecīgs?

Klasiskie mērķi – māja un bērni – neko nepasaka par indivīda dzīves mērķiem. Tāpēc vispirms jātiek skaidrībā ar katra paša individuālajiem dzīves mērķiem, negaidot, ka tos realizēs cits. 

Bērnu audzināšanas principi. Izrunāt visus audzināšanas principus, kamēr bērni vēl nav piedzimuši, patiesi ir grūti, pat neiespējami. Nav bērnu, nav pieredzes. Bet tad, kad zīdainis jau ir mājās, atlikt šo tematu vairs nevar. Te gan būtu jāatrod viens kopīgs viedoklis. Pat ja katram sākumā ir savi uzskati, tomēr jāmēģina veidot vienotu nostāju.

Karjera. Ko tas nozīmē katram no pāra? Vai ir svarīgi tas, ka vīrs pelnīs naudu, vai ne? Vai sievietei jābūt mājas pavarda uzturētājai? Ko otram nozīmē vīrišķība vai sievišķība? Piemēram, sieviete iepazīstas ar gudru vīrieti un savā iztēlē redz potenciālu – viņš sāks biznesu un labi pelnīs. Taču vīrietis sevi redz zinātnē. Vai viņai nebūs iebildumu, ka otra mērķi nav tādi, kādus viņa varbūt gribētu sagaidīt?
 

Vērtības un mērķi var mainīties. Tas ir normāli. Piemēram, jaunībā ir izveidota ģimene, kurā ir stingri sadalītas lomas – sieviete dzīvo mājās un audzina bērnus, vīrietis pelna naudu un uztur ģimeni. Bērni paaugas, un sieviete saprot, ka mājsaimnieces loma viņu vairs neapmierina. Ir žēl, ka nav iegūta izglītība un nav darba pieredzes. Tad sieviete sāk strādāt, apgūst profesiju un vairs neuzskata, ka viss laiks ir jāveltī bērniem. Savukārt vīrieti šīs pārmaiņas var neapmierināt. Tātad klasiskie mērķi – māja un bērni – neko nepasaka par indivīda dzīves mērķiem. Tāpēc vispirms jātiek skaidrībā ar katra paša individuālajiem dzīves mērķiem, negaidot, ka tos realizēs cits. Tad jādomā, kas pārim ir kopīgs, un vai tas, kas nav kopīgs, būs paciešams.