Marta Ābele dalās pieredzē par atgriešanos darbā pēc meitas piedzimšanas: "Tas bija vieglāk, nekā šķita"

Marta Ābele ir juriste un datu aizsardzības speciāliste Latvijas Universitātē, Instagram bloga @divas.abeles veidotāja un ir gandrīz divus gadus vecās meitiņas Marijas mamma. Viņa bērna kopšanas atvaļinājumā pavadīja pusotru gadu un nu jau vairāk nekā četrus mēnešus ir atpakaļ darba gaitās.
 

Marta nenoliedz, ka, domājot par atgriešanos darbā, bažas mijās ar prieku un patīkamu satraukumu. “Gatavojoties šim pārmaiņu laikam, kopā ar vīru apspriedām manas bailes no tā, ka es nespēju iedomāties citādāku dzīvi kā tagad. Baidījos arī par to, kā manas prombūtnes laikā jutīsies meita,” viņa atklāj.

Savu lomu negatīvo emociju virpulī nospēlēja arī šaubīgos avotos izlasītā informācija, ka māmiņas atgriešanās darbā var traumēt bērnu – kas, protams, nav taisnība. Marta nenoliedz, ka reizēm viņu pārņēmušas domas par to, ka atgriešanos darbā vajadzētu atlikt. Taču tās pagaisa tikpat ātri, cik atnākušas, jo bija skaidrs, ka atgriešanās darbā abām ar meitu palīdzēs pilnvērtīgi dzīvot un pašrealizēties.   

Neskatoties uz Martas satraukumu un šaubu brīžiem, ģimene kopīgi nonāca pie vairākiem praktiskiem soļiem, kas palīdzēja laikus sagatavoties brīdim, kad Marta atgriezīsies profesionālajā dzīvē. Piemēram, bērna pieskatīšanā iesaistīja auklīti jau, pirms Marija sasniedza gada vecumu.

“Tas mums abām palīdzēja pierast pie tā, ka ir arī dzīve vienai bez otras,” smaidot stāsta Marta. Tāpat bērnam tika bieži stāstīts un atgādināts, ka mamma drīz atgriezīsies darbā un mazā paliks kopā ar tēti un auklīti. Kopumā ģimene jau krietni pirms lielajām pārmaiņām centās dzīvot tā, it kā Marta ik dienas dotos uz darbu, un tas palīdzēja jau laikus atrast algoritmu, kas derētu tieši viņiem.

Marta atklāj, ka atgriezties darbā bija daudz vieglāk, nekā sākotnēji šķitis. “Es priecājos satikt kolēģus, iedzert kafiju un atbildēt uz e-pastiem,” viņa atklāj. Atgriezusies darbā, viņa jutās pacilāta, jo salīdzinoši īsā laikā spēja kvalitatīvi tikt galā ar lielu darba apjomu.

Tagad, pēc vairākiem mēnešiem, ģimene pie jaunā dzīves grafika ir pieradusi un visiem iesaistītajiem ir kļuvis emocionāli vieglāk pieņemt to, ka no rīta mamma iet uz darbu un vakarā būs atpakaļ. “Visas bailes un šaubas, ko izjutu, ir pilnīgi normālas un saprotamas. Ticu, ka to pašu, atgriežoties darba gaitās, izjūt daudzas mammas. Taču svarīgākais ir tas, ko mēs ar to iesākam, – manā gadījumā tas nozīmēja nepalikt upura lomā un darīt to, kas jādara,” iedrošina Marta.