Lielākas algas vairs nav noteicošais, lai paliktu uz visu dzīvi ārzemēs: reemigranti dalās savās pārdomās

Aizvadītās svētdienas vakarā vairāki reemigranti tikās, lai dalītos savā pieredzē par dzīvi ārzemēs un atgriešanos Latvijā. Kā viņi norādīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam “Dienas ziņas”, šādas sarunas sniedz atbalsta sajūtu un palīdz izprast gan ārzemju pieredzi, gan Latvijas realitāti.

Reinis Krēgers, zemgalietis, kurš 2013. gadā devās studēt uz Amerikas Savienotajām Valstīm, apvienojot mācības ar darbu par fiziskās sagatavotības treneri un treniņiem desmitcīņā, ir viens no atgriešanās piemēriem. Pēc studijām ASV viņš pārcēlās uz Čehiju, bet viss mainījās pēc meitas piedzimšanas. "2022. gadā piedzima meitiņa, un nu jau nepilnu gadu atradāmies Prāgā, Čehijā. Sapratām, ka bērnudārzs, skološanās – tas viss būs priekšā. Nevarējām iztēloties, ka meitai būtu jāizaug citā valstī. Bija vēlme braukt uz Latviju. Tajā pašā laikā Valmieras sporta skola mani paaicināja," LTV dalījās Krēgers.

Šādas sarunas reemigrantu vidū bieži kalpo kā sava veida "psihoterapijas kurss", kurā tiek pārrunātas gan grūtības, kas piedzīvotas ārzemēs, gan izaicinājumi, atgriežoties dzimtenē. Reemigrants Saimons Burvis norāda, ka, strādājot ārzemēs, ne vienmēr dzīves kvalitāte uzlabojas. "Tas, ka strādā ārzemēs, nebūt nenozīmē, ka tu pelnīsi vairāk naudas. Pēc manas pēdējās pieredzes viennozīmīgi pelnīju vairāk, bet kaut kā tomēr ir tā sajūta, ka tu neesi tajās īstajās mājās," viņš skaidroja.

Arī Martas Svensones stāsts apliecina, ka bērnu nākotne bieži vien ir izšķirošais faktors. "2010. gadā aizbraucām – sākotnēji ar ideju uz diviem gadiem. Dzīve izlēma savādāk un beigās bija 12 gadi, bet visus šos 12 gadus dzīvoju ar domu un plānu, ka tā diena pienāks, kad es atgriezīšos. Jau bija diezgan skaidrs, ka meitai vajadzēs uzsākt skolas gaitas Latvijā, tad arī bija plānots atgriezties," atminējās Svensone.

Atgriežoties Latvijā, daudzām ģimenēm nepieciešama palīdzība – sākot no dokumentu kārtošanas līdz darba atrašanai. Reemigrācijas koordinatori norāda, ka nereti atgriezušies cilvēki uzsāk uzņēmējdarbību. Piemēram, 2023. gadā ar pašvaldības atbalstu tika īstenotas divas biznesa idejas – mobilā aplikācija un treniņu sistēma sporta jomā, kā arī "Montessori" mācību materiālu iegāde bērnu nodarbībām. Tomēr, kā uzsvēra Valmieras novada pašvaldības projektu vadītāja Inguna Zukure, "svarīgi ir, ka jāieliek ir arī pašam 50% no projekta summas finansējuma, tāpēc cilvēki ļoti izvērtē un sāk ar nelielām summām."

Lielākā daļa pagājušajā gadā atgriezušos reemigrantu nāca no Lielbritānijas, Īrijas, Vācijas un Spānijas, apliecinot, ka daudziem ārzemēs joprojām saglabājas saikne ar dzimteni un vēlme atgriezties.