"Sākotnēji tas ir svešs bērns!" Psihoterapeite Lībiete par saliktajām ģimenēm un to izaicinājumiem

"Skaidrs, ka Latvijā ir ļoti augsts šķirto ģimeņu skaits, un man liekas, ka mēs katrs zinām vismaz vienu ģimeni, kurā aug bērni no vecāku iepriekšējām attiecībām. Tāpēc ir svarīgi runāt par saliktajām ģimenēm – gan par to ieguvumiem, gan par zaudējumiem un, protams, arī par izaicinājumiem," skaidro ģimenes psihoterapijas speciāliste Nansija Lībiete. ​Šīs tā sauktās saliktās ģimenes ir dažādu izaicinājumu pilnas, un šai tēmai tika veltīta saruna biedrības "Debesmanna" rīkotās Bērnu mentālās veselības nedēļas "Runā ar mani" ietvaros.

Saliktās ģimenes var būt dažādos veidos: viens vecāks šķīries un audzina bērnu viens, tad uzsāk attiecības ar partneri, kuram bērnu nav; otrs variants ir pretējs – partneris jau audzina bērnu no iepriekšējām attiecībām, bet otrs ir bez bērniem; trešais un sarežģītākais – kad abi partneri satiekas ar savu bērnu pieredzi un veido jaunu kopdzīvi.

"Sākotnēji tas ir svešs bērns, lai cik arī abi pieaugušie nebūtu iemīlējušies," atzīst psihoterapeite. "Un, lai cik stabilas sākumā šīs attiecības neliktos, ir jārēķinās, ka saliktās ģimenes piedzīvo augstu stresa līmeni. Pētījumi liecina, ka pirmo piecu gadu laikā daudzas otrās laulības izjūk tieši šī papildu sarežģījumu dēļ."

Svarīgs faktors ir laika starpība starp iepriekšējo attiecību izbeigšanos un jaunas ģimenes veidošanu. "Ja laika starps ir liels, bijušā partnera loma ir pieregulēta, emocionālā intensitāte samazināta un savstarpējā saskarsme vairs nav tik piesātināta ar konfliktiem," skaidro Lībiete. "Savukārt, ja attiecības beidzas un paralēli tiek uzsāktas jaunas, tad emociju spriedze tiek pārnesta uz salikto ģimeni, radot papildus sarežģījumus."

Bērni nereti ar pretestību uztver jauno situāciju. "Viņiem ir dabiska tendence meklēt vainīgo – vai nu pašiem sev piedēvējot atbildību par vecāku šķiršanos, vai vainojot jauno partneri. Tāpēc vissvarīgākais ir neuzspiest attiecības, bet dot bērniem laiku pielāgoties. Ja bērns sajūt, ka viņš tiek piespiests pieņemt jauno situāciju, tas var izraisīt pretreakciju," uzsver psihoterapeite.

Pirmajai tikšanās reizei ar jauno partneri jābūt dabiski nepiespiestai. "Labākais variants ir aktivitātes svaigā gaisā, kur bērns var sajust partneri darbībā. Nekādu skaļu paziņojumu par ‘jauno mammu vai tēti’. Labāk, ja viss notiek organiski, bez uzspiešanas."

Lībiete uzsver, ka svarīgi ir skaidri noteikumi un robežas, lai saliktās ģimenes locekļiem būtu drošība. “Tāpat kā darba kolektīvā saliedēšanas pasākumi ir svarīgi, arī ģimenē vajag kopīgus rituālus, kas rada piederības sajūtu.” Gadījumos, kad abi partneri jau ir ar bērniem, noteikumi ir jāveido vienlīdzīgi. "Ja viens bērns drīkst darīt kaut ko, tad otrs arī. Citādi veidojas koalīcijas un spriedze."

Viena no lielākajām problēmām var būt jaunā partnera greizsirdība. "Reizēm partneris jūtas atstumts, jo vecāks veltī daudz laika bērniem no iepriekšējām attiecībām. Tāpēc jāveido sistēma, kur visi jūtas sadzirdēti un svarīgi."

Ja kopējās attiecībās dzimst bērns, var rasties papildus spriedze. "Svarīgi, lai ikviens bērns jūtas pamanīts un mīlēts. Pretējā gadījumā jauno bērnu var uztvert kā draudu." Lībiete norāda, ka neviena ģimene nav perfekta, un saliktām ģimenēm tas ir dubults izaicinājums. Bet ar skaidrām robežām, pacietību un atvērtu komunikāciju ir iespējams veidot stabilas un laimīgas attiecības.

Pilnu sarunu klausies šeit: 

No 3. līdz 9. martam norisinās piektā Bērnu mentālās veselības nedēļa 'Runā ar mani' ar mērķi izglītot vecākus un atbalsta personas par bērna mentālo veselību, kā arī informēt par resursiem, kur rast palīdzību Latvijā. 

"Runā ar mani" organizē biedrība "Debesmanna"; tiešsaistes pasākumi ir bez maksas un norit attālināti "Debesmanna" un citu sadarbības partneru "Facebook" un "Instagram" profilos.

​