Oficiāli "papīrus" sakārtos, taču realitātē dosies uz darbu. Jaunais tētis atklāj skaudru realitāti darba tirgū

Aptaujā aplūkoti vairāki darba vides apstākļi, ar kuriem jāsaskaras ikvienam topošajam vecākam, un kā viena no jomām – arī paternitātes atvaļinājumu izmantošana. Dati liecina, ka arvien vairāk mazu bērnu tēvi izmanto šo privilēģiju. 

Pērn 83 % tēvu pilnā apmērā izmantojuši tiesības uz likumā paredzēto atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas (10 darba dienas). To, ka bērna tēvam piešķirts šāda veida atvaļinājums, atzinuši 47 % darba devēju, bet 6 % gadījumu darbiniekam nācies izmantot ikgadējo atvaļinājumu.

Neiepriecinoša aina ir saistībā ar bērna kopšanas atvaļinājumu. Saskaņā ar pētījuma datiem, iezīmējas izteikta tendence – mazu bērnu tēvi retāk izmanto bērna kopšanas atvaļinājumu: ja 2016. gadā to neizmantoja 53 % aptaujāto, tad 2024. gadā uz to jau norāda 77 %.

Šo statistiku veido arī jaunais tētis, kuru sauksim par Jāni, jo dažādu apsvērumu dēļ viņš nevēlējās atkalāt savu identitāti, taču ir gatavs padalīties, kamdēļ atturas izmantot tik priviliģētu iespēju vairākus mēnešus diendienā būt kopā ar savu bērnu. 

“Ar prieku to darītu,” viņš saka, “taču mans darba devējs ļoti nepārprotami un tieši man pateica – viņš nevar atļauties mani gaidīt vairākus mēnešus, tad būšot jāņem cits darbinieks manā vietā. Jo konkurence milzīga, cīnāmies par katru projektu, lai izdzīvotu, un esmu viens no vadošajiem darbiniekiem uzņēmumā, tāpēc ilgstošu prombūtni nevaru atļauties.”

Jānis zina, ko saka likumdošana, – ka no 2023. gada gan tētim, gan mammai pienākas vecāku pabalsta nenododamā daļa, ko var saņemt, ja dodas bērna kopšanas atvaļinājumā vismaz uz diviem mēnešiem. Viņš atzīst, ka, protams, oficiāli papīrus sakārtos, taču realitātē dosies uz darbu. “Esmu vienojies, ka nestrādāšu piektdienās, lai garākas brīvdienas, bet pavisam aiziet atpūtā uz diviem mēnešiem nevaru. Noteikti izmantošu kādu brīdi, lai pabūtu mājās arī nedēļu no vietas, bet to jau skatīsimies pēc situācijas. Visdrīzāk tas notiks kādā no vasaras mēnešiem. Dēlam jūnijā būs gads, jau liels cilvēks, varēsim kaut kur izbraukt,” plāno Jānis un piebilst, ka līdzīgā situācijā ir arī kāds viņa draugs, kuram meita piedzimusi vien divas nedēļas vēlāk. Arī viņš rīkošoties tāpat, jo ne finansiāli, ne darba apstākļu dēļ nevarot atļauties tik ilgu atpūtu. 

“Viņam šefs to pateica vēl tad, kad bērns nemaz nebija piedzimis. Cik zinu, drauga uzņēmumā sievietes pat baidās palikt stāvoklī, jo zina, ka var zaudēt darbu. Jā, viņas atgriežas, protams, bet parasti tiek uztaisīts tā, ka sievietes darba vieta ir likvidēta, un tad piedāvā vietā citu amatu, kas viņai nav pa prātam, un tāpēc pati uzraksta atlūgumu,” zina stāstīt vīrietis. 

Sarunu viņš gan nobeidz uz pozitīvas nots, sakot, ka daudz vairāk ģimeņu viņa draugu lokā tomēr var izmantot valsts dotās iespējas un to arī dara: “Jā, nupat, no šonedēļas, viens mans draugs arī sāk bērna kopšanas gaitas, un tas ir forši.”  

Minētās aptaujas dati tiks prezentēti Dzimumu līdztiesības komitejas sēdē, kas notiks šonedēļ, 26. martā. 

Raksts sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv”.