Karavīrs, mamma un sieva - vienā personā. Īpaša intervija

Jau 20 gadu armijas rindās

Uz sarunu Laila mani aicina savā darba vietā – bruņoto spēku Atlases un rezerves personāla uzskaites centrā. Laila ir šī centra priekšniece, taču armijā dien kopš 22 gadu vecuma. Patlaban viņai ir 41 gads, vīrs un divi dēli – 10 gadus vecais Edmunds un 13 gadus vecais Mārtiņš. Satiekot uz ielas, neviens pat neiedomātos, ka šī trauslā sieviete ik dienas velk formas tērpu, karavīra zābakus un pabijusi starptautiskajā operācijā Afganistānā, kur bez bruņu vestes neiztikt. Kā Laila nokļuva armijā? Toreiz viņai bija 22 gadi, un apkārt patriotiski noskaņota domubiedru grupa. 90.gadu sākumā sāka ļoti aktīvi darboties Zemessardze, un patriotiskie jaunieši iestājās tajā un sāka strādāt. Lailas pirmā saskarsme ar militārismu bija tieši Zemessardzē.

Ģimenes dzīve

Lailas vīrs nav saistīts ar armiju. Viņš darbojas būvniecības jomā. Abi iepazinušies, samīlējušies un neilgi pēc tam piedzimis vecākais dēls, bet vēl pēc trim gadiem – otrs puika. Kad mazie bija paaugušies, Laila atgriezās dienestā, bet nu jau bruņoto spēku personāldaļā. Kad jaunākajam dēlam bija 3 gadi, Lailai piedāvāja braukt uz ASV, uz 5 mēnešu ilgajiem kapteiņa kursiem."Drudžaini domāju, ko darīt? Zvanīju vīram, un viņš atbildēja:Brauc.Mēs tiksim galā"", atminas Laila. Tas bijis grūts laiks - bērni mazi, pirmā reize tik ilgi prom no mājām. Turklāt toreiz nebija tik lielas iespējas sazināties ar mājām. Esot ASV, Laila pirmo reizi mūžā saņēmusi ar roku rakstītas vēstules. Vīram ar dēliem pat bijis savs rituāls - brīvdienu vakaros mammai zīmēt zīmējumus un uzrakstīt vēstuli.

Afganistāna

Operācijā Afganistānā Laila pabija 2011.gadā, pavadot tur pusgadu. Šī reize, kad bija jādodas prom, bijusi vieglāka. Turklāt par misiju viņa jau zinājusi gadu iepriekš, tāpēc varēja savlaicīgi noskaņoties un sagatavoties.”Manī visu laiku sēž tāds velniņš. Es varu mājās dzīvot, bet pēc kāda laika prasās kaut ko asāku,” par sevi stāsta Laila. Mājās pretestības braukšanai uz Afganistānu nebijis. Turklāt patlaban Afganistānā karavīriem ir dotas tik lielas iespējas saziņai ar mājām, ka nekādu problēmu. Laila pat domā, ka viņa vairāk kontrolējusi bērnus, esot Afganistānā, nekā dzīvojot uz vietas. Internets, telefons ļāvis bērnus nemitīgi kontrolēt un mudināt uz mācīšanos.

Laila (otrā no kreisās puses) ar dienesta biedriem. (Foto no Lailas personīgā arhīva.)

Laila misijā bijusi atbildīga par dažādiem organizatoriskiem jautājumiem – saskaņojusi karavīru lidojumus, administrējusi karavīru atvaļinājumus, organizējusi svētku pasākumus. Dzīvojot bāzē Meimenā, Laila meklējusi katru iespēju izbraukt no bāzes. Par savu drošību viņai bažu neesot bijis, jo pārvietojoties ārpus bāzes, vienmēr bijusi bruņu veste. Tiem karavīriem, kuri piedalās kādās reālās kaujās, par savu dzīvību un veselību gan jāpiedomā īpaši, bet Lailai neesot bijušas nekādas bailes. Esot ārpus bāzes, viņa daudz fotografējusi, mēģinājusi iepazīt šo valsti, lai gan attieksme pret svešzemju karavīriem no vietējo puses, neesot īpaši draudzīga.

Kādas Afganistānas pilsētas tirgus. (Foto no Lailas personīgā arhīva.)

Ārpus bāzes biju tikai dažas reizes, jo bez iemesla izbraukt nedrīkst. Vēlme izbraukt bija stipri lielāka par iespējām. Plašākais brauciens ārpus bāzes Meimanā bija viesošanās pie Meimanas mēra un tajā pašā reizē Meimanas meiteņu skolas apmeklējums, kad bāzē bija ieradies Ogres domes pārstāvis Egīls Helmanis, kopā devāmies nodot meiteņu skolai dāvanu - portatīvo datoru un Ogres bērnu zīmētos zīmējumus. Atceros skolas dārzu tuksneša vidū. Tas bija fantastisks! Tur zaļoja mandeļkoki, aprikozes, vīnogulāji un ziedēja rozes!

Stingrā mamma

Laila atzīstas, ka pret dēliem ir ļoti prasīga. Viņu varot saukt par stingru mammu. Bērni zina mammas uzskatus, ka ir jāmācās un savas lietas jānoliek tur, kur tām jāatrodas, bet šo savu stingrību gan nesaista ar savu profesiju. Viņa tāda vienkārši esot pēc dabas. Laila pieļauj, ka bērniem daudz vieglāk bijis tad, kad bijusi misijā, jo tētis esot pielaidīgāks. Viņš gan arī esot prasīgs, bet mākot vēlamo panākt ar “čomiskākām” attiecībām. Laila tādas nepieprot, viņai rezultātu vajagot uzreiz.

Ģimenes hobiji – sports un ceļošana

Sports, pie kam dažāds, ir vienojošais Lailas ģimenes elements. Ar to nodarbojas pilnīgi visi - vīrs amatieru līmenī spēlē volejbolu, jaunākais dēls Edmunds – futbolu, dēls Mārtiņš brauc ar BMX, bet pati Laila peld, apmeklē trenažieru zāli un aerobikas nodarbības, reizi nedēļā arī jogas nodarbības, vasarā patīk paskriet pa mežu. Laila divas reizes nedēļā darba laikā var sportot, jo ik gadu karavīriem jākārto fiziskās sagatavotības pārbaudījumi, tādēļ formā jābūt nemitīgi. Ar ģimeni iespēju robežās tiek arī ceļots, lai gan gribētos vēl vairāk. Ir pabūts Slovākijā, Horvātijā, Ēģiptē, arī tepat kaimiņvalstīs daudz kas apskatīts - Sārema, Kuršu kāpa.

Laila ar saviem ģimenes vīriešiem kādā ceļojumā. (Foto no Lailas personīgā arhīva.)

Sievišķīgie prieciņi

Lailai, kura ikdienā ģērbjas karavīra formas tērpā, šad un tad tomēr uznāk vēlme arī uzpucēties. Tajās reizēs viņa jūtas sievišķīgi un forši, lai gan tad arī vairāk jāpiedomā pie uzvedības, kas vairs nebūt neesot ērti. Arī augstpapēžu kurpēs Laila nejūtoties “savā ādā”, tādēļ izvēlas vidusceļu, uzvelkot apavus ar nelielu papēdīti. Kad pucēties, tas esot atkarīgs no iekšējām sajūtām. Ikdienā gan Lailai par visu svarīgāk ir justies ērti, taču ir reizes, kad mēdz uzvarēt sievišķīgais, īpaši pavasarī un vasarā, kad prasoties tērpties košās krāsās. “Puķaina kleita vasarā – tas ir forši,” atzīst Laila. Skaistumkopšanas salonus Laila gan īpaši bieži neapmeklē. Bez tā varot iztikt. Laila saka,- ja jāizvēlas – aiziet uz kādu procedūru kursu skaistumkopšanas salonā vai kaut kur aizbraukt kopā ar ģimenīti, tad izvēlēsies otro.

Laila pat formas tērpā nespēj atteikties no nobildēšanās pie smaržīgajiem ceriņiem!

Lailai patīk rušināties pa dobēm, apčubinot savas stādītās puķes. Viņai patīk gan darbošanās dārzā, gan atrasties mežā. Laila arī ada. Piemēram, uz Ziemassvētkiem saadījusi 10 pāru zeķu, ko uzdāvinājusi tuviniekiem. Sēdēšana pie televizora ekrāna, Lailas izpratnē, ir liela laika nosišana.

Astroloģijas studijas

Vaicāju, kas Laila būtu, ja nebūtu karavīrs. Viņa smaida un atminas, ka savulaik interesējusi psiholoģija, bet tagad mācoties astroloģiju. Tas ļaujot uz lietām paskatīties citādāk. Lailai saskaņā ar zvaigznēm ir ļoti stipra Marsa ietekme, tāpēc arī armija ir īstā vieta, kur viņai sevi ieraudzīt. Viņai nav mērķa ar astroloģiju pelnīt naudu, bet gan palīdzēt sev un saviem tuvākajiem, draugiem. Tagad, izprotot šo zinātni, Laila arī no bērniem prasot tikai tik daudz, cik zvaigznēs rādīts, cik daudz bērni spēj. Cik ilgi vēl Laila dienēs? Viņa atbild uzreiz – līdz maksimāli atļautajam vecumam. Pēc tam jau redzēšot, ko dzīve sniegs.

Dēliem mamma ir mamma, nevis karavīrs

Parasti mazus zēnus ļoti interesē lietas, kas saistītas militārismu. Vai tā ir arī Lailas dēliem? Viņa saka, ka puikām tas neliekas nekas īpašs, ka mamma ir karavīrs. “Katra mamma taču kaut kur strādā, un maniem bērniem mamma vienmēr bijusi karavīrs,” saka Laila. Viņas ģimene dzīvo Mārupē, kaimiņos dzīvo ģimene, kurā gan mamma, gan tētis ir karavīri, un abas saimes cieši draudzējas. Tāpēc arī puikām formas tērps nav nekas īpašs, un arī nekādas pastiprinātas intereses par armiju viņiem neesot. Laila neplāno speciāli dēlus virzīt tā, lai dienās viņi izaugtu par karavīriem. “Man nav ambīciju, ko viņi darīs. Svarīgākais ir tas, lai viņi paši zinātu, ko grib,” bilst Laila. Ja vien nedēļā būtu vēl par vienu dienu vairāk, Lailai gribētos, lai puikas būtu Jaunsardzē, jo arī pašai patīk dažādi, ar izdzīvošanu saistīti piedzīvojumi, taču pagaidām dēli sporto un mācās, bet jaunsargiem laika neatliekot.

Laila (priekšplānā) kādās mācībās. (Foto no viņas personīgā arhīva.)

Vīrs nav greizsirdīgs uz sievas kolēģiem

Zināms, ka armijā dien daudz iznesīgu puišu, taču Laila ar vīru kopā ir 14 gadu un kopdzīves laikā nekādu strīdu nav bijis. Viņa atzīst:”Vīrs pret manu profesiju ir atsaucīgs. Laikam ne katrs tā varētu, un arī greizsirdīgs nav bijis”.

Uzziņai:Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas sniegto informāciju, uz šā gada 28.janvāri Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos dien 765 sievietes, kas ir 16,3% no visiem armijā dienošajiem vairāk nekā 4600 karavīriem. No armijā dienošajām sievietēm 399 ir instruktores, 205 – kareives/dižkareives, bet 161 daiļā dzimuma pārstāve ir ieguvusi virsnieka pakāpi.