Rotaļlietu zīmola TakTil radītāja Ulla Krūmiņa: "Latvija ir pārāk maza, lai mēs kāptu viens otra lauciņā. Katram jādod iespēja, jāpalīdz"

Ulla vienmēr bijusi darbīga. Kad vecākā meita bija tikai astoņus mēnešus veca, viņa absolvēja Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultāti, vienlaikus noslēdzot mācības foto skolā. “Ja jau pagūstu izdarīt visu, kāpēc lai es to nedarītu?” smaidot retoriski jautā jaunā māmiņa.

Pavadījusi vasaru relatīvi brīvā režīmā, Ulla sajuta nepārvaramu vēlmi sevi nodarbināt. “Gribēju pilnveidoties, tāpēc nolēmu apmeklēt šūšanas kursus, lai iemācītos šūt kleitas un citus apģērbus meitai,” viņa stāsta, taču smejoties piebilst, ka tērpi meitām netiek darināti, toties kursos apgūtā prasme, kā darboties ar šujmašīnu, kļuva par neatsveramu ieguvumu turpmākajā darbībā.

Arī ideja par pirmajām attīstošajām grāmatiņām bērniem radās tieši šajā laikā. “Kursos izsniedza auduma uzskates materiālus, ko sašuvu kopā, izveidojot grāmatiņu. Tolaik 10 mēnešus vecajai Karolīnai ļoti iepatikās darboties ar manu veikumu. Viņa aizrautīgi spēlējās ar grāmatai piešūtajām pogām, rāvējslēdzējiem, kabatām un volāniem. Tā sāku šūt viņai grāmatiņas, izmantojot mājās pieejamos rokdarbu materiālus,” stāsta Ulla.

Karolīnai ļoti iepatikās darboties ar manu veikumu. Viņa aizrautīgi spēlējās ar grāmatai piešūtajām pogām, rāvējslēdzējiem, kabatām un volāniem. 

Risks, kas atmaksājas
Sākumā viņai nebija ne jausmas vai grāmatiņas, kas tik ļoti patīk pašas meitai, ieinteresēs arī citus bērnus, taču nolēma riskēt. Ar drauga ģimenes palīdzību tika izveidota mājaslapa, konti sociālajos tīklos un ievietotas pirmo paraugu fotogrāfijas.

“Pirms lapas palaišanas bija bail, nekādi nevarēju saņemties. Starta pogu nospiedu vakarpusē, jo šķita, ka šajā laikā to visdrīzāk neviens nepamanīs. Visiem par lielu pārsteigumu, no rīta mani gaidīja pirmais pasūtījums!” Ulla joprojām spilgti atceras, ar kādu entuziasmu veidoja pirmo pasūtīto grāmatiņu, uz kurieni to veda un cik priecīgi bija saņēmēji.

“Pirmās grāmatiņas nevar salīdzināt ar tām, kas top tagad. Sākumā ar grūtībām varēju nošūt taisnu līniju. Tagad izpildījums ir daudz precīzāks, pārdomātāks un kvalitatīvāks.” Idejas jauniem produktiem pie Ullas parasti atnāk naktī: “Veicot pasūtījumu, tiek precizēts bērna vecums un intereses. Ja vakarā vēl nezinu, ko varētu uztaisīt, no rīta, piedzīvoju “ahā!” momentu.”

Pēc panākumiem ar grāmatiņu Ulla realizēja ideju par aktivitāšu sedziņu. Nākamais loģiskais solis bija rotaļlietu izveide vecākiem bērniem: “Nolēmu šūt alfabētu. Prātojot, kā to ērti pārnēsāt, radās ideja par somu. To atverot, katrā kabatiņā ir tamborēta rotaļlieta – tās nosaukums sākas ar attiecīgo alfabēta burtu. Visam pa vidu tapa arī kalendārs, kuru izlūdzās kāda kliente. Sākumā nevēlējos šūt kalendāru, jo nebija ne jausmas par izpildījumu, bet, kad to izdarīju, izrādījās, ka tam ir pieprasījums. Paralēli sāku arī tamborēt pirkstiņlelles.”

Izmantoju kokvilnas audumus, kokvilnas vatelīnu, kokvilnas dzijas un dabisku aitas vilnu. Vienīgais materiāls, kas nav simtprocentīgi dabisks, ir filcs, par ko man pašai ir liela sirdssāpe.

TakTil rotaļlietas ir īpašas ne tikai ar unikālo dizainu un roku darba izpildījumu, bet arī ar kvalitatīvajiem materiāliem. “Izmantoju kokvilnas audumus, kokvilnas vatelīnu, kokvilnas dzijas un dabisku aitas vilnu. Vienīgais materiāls, kas nav simtprocentīgi dabisks, ir filcs, par ko man pašai ir liela sirdssāpe, jo vēlos piedāvāt vislabāko un kvalitatīvāko produktu. Ja pasūtītu dabisko filcu no Vācijas, tas uz pusi sadārdzinātu grāmatiņas cenu,” skaidro Ulla.

Viss tapis, vērojot bērnus
Kā divu bērnu māmiņai izdodas savienot uzņēmuma vadīšanu, kreatīvo darbu un rūpes par ģimeni? “Sākumā strādāju naktīs. Pēc tam centos kaut ko padarīt, kamēr vecākā meita bija bērnudārzā un jaunākā gulēja diendusu. Patlaban režīms ir mainījies, jo sāku darba gaitas, un mums palīdz auklīte. Parasti TakTil pasūtījumiem pievēršos vakaros, kad bērni ir devušies gulēt. Pirms Alvīnes piedzimšanas varēju strādāt visu nakti un lieliski funkcionēt nākamajā dienā. Tagad, kļūstot vecāka, tā vairs nespēju.”

Nav šaubu, ka mazajām māsiņām gluži labi iet pie sirds mammas nodarbošanās. Ulla stāsta, ka abas mēdz iešmaukt šūšanas telpā un apgriezt to kājām gaisā, sagādājot dažādus pārsteigumus. Mazās “palīdzes” ir arī Ullas lielākais iedvesmas avots, kas palīdz ģenerēt jaunas idejas rotaļlietām.

“Viss ir tapis, vērojot bērnus. Piemēram, jaunākajai meitai Alvīnei ļoti patīk mašīnas, tāpēc izveidoju grāmatiņu par šo tēmu, savukārt vecākā meita aizrāvusies ar puzlēm – tapa mājiņa, kuru var pilnībā izjaukt un salikt no jauna. Radot rotaļlietas alfabēta koferītim, vienmēr pārbaudu, vai vecākā meita var atpazīt dzīvnieciņus.”

Ullas raksturs neļauj stāvēt uz vietas, tāpēc kopā ar pieciem rotaļlietu ražotājiem izveidota biedrība Wonder Toys. “Lielais plāns ir saistīts ar rotaļlietu eksportu. Saistībā ar TakTil ir daudz ideju, un es tās pamazām īstenoju,” viņa apņēmīgi stāsta.
 

Viss ir tapis, vērojot bērnus. Jaunākajai meitai Alvīnei ļoti patīk mašīnas, tāpēc izveidoju grāmatiņu par šo tēmu, savukārt vecākā meita aizrāvusies ar puzlēm – tapa mājiņa, kuru var pilnībā izjaukt un salikt no jauna. 

Pagājušajā gadā visi biedrības pārstāvji devās uz Vāciju, lai piedalītos lielākajā rotaļlietu izstādē pasaulē, kur satiekas veikalu pārstāvniecības, bērnu centri un lielie izplatītāji. Lai gan konkurence ir milzīga, Ullai no tās nav bail: “Kalendārus un sedziņas piedāvā daudzi ražotāji, taču tāda alfabēta koferīša kā man nebija nevienam! No pakaļdarinājumiem nebaidos – oriģināls paliek oriģināls.

Arī pati nekad nekopēšu citu darbus. Ja atnāk klients ar īpašu pasūtījumu, kādu pati netaisu, aizsūtu pie cilvēkiem, kuri strādā viņam vēlamā stilā. Latvija ir pārāk maza, lai mēs kāptu viens otra lauciņā. Uzskatu, ka katram ir jādod iespēja un jāpalīdz.”

Avots: Linda Vesate, Žurnāls "OK!", Jauns.lv