"Jāatrod gudrība piebremzēt" - pēdējā intervija ar Mārtiņu Ķibildu
26. oktobrī, esot brīvdienās Amsterdamā, pukstēt pārstāja TV raidījumu vadītāja un veidotāja Mārtiņa Ķibilda sirds. Šoruden viņš, izveidojis jaunu LTV raidījumu "Kultūrdeva", atsaucās atbildēt uz žurnāla "OK!" jautājumiem. Kā tagad izrādās, tā bija viena no viņa pēdējām intervijām...
10 jautājumi Mārtiņam Ķibildam
Sākot jauno televīzijas sezonu, Latvijas Televīzija skatītājiem
piedāvā jaunu un aizraujošu raidījumu par kultūras aktualitātēm
"Kultūrdeva." No 10. septembra katru otrdienu pulksten 19.30
skatītājus sveicināja līdz šim ēterā kopā neredzēta trijotne –
Mārtiņš Ķibilds, Kristīne Komarovska un Aleksis Vilciņš.
Kādus apvāršņus skatītājam un jums personīgi pavērs
raidījums "Kultūrdeva"?
"Kultūrdeva" būs aktuālo kultūras norišu esence – atskats uz
aizvadīto nedēļu un ieskats nākamajā. Obligāta iztikas minimuma
deva katram, kas sevi uzskata par kulturālu. Tā ļaus uz kultūru
paraudzīties koncentrēti, ik nedēļu stundas garumā, un atrast
vērtīgāko sev. Ikvienam skatītājam un arī man pašam.
Vadot "Kultūrdevu", jums būs iespēja intervēt kultūras
personības. Vai ir kāda tikšanās, kuru gaidāt īpaši?
Kāpēc?
Katru un visas. Tāpat kā pie sevis uz mājām, arī uz "Kultūrdevu"
aicināsim ciemos tos, kurus paši degam satikt.
Kāds ir jūsu personīgais iknedēļas kultūrdevas
minimums?
Loģiski, tas mainās atkarībā no nedēļā notiekošā. Reizēm kas
svarīgs aizšvīkst gar ausīm ikdienas skrējienā nenoķerts, kā jau
mums visiem. Arī tāpēc ir vajadzīga "Kultūrdeva" – lai nepalaistu
garām.
Zinām, ka jūsu kaislības ir arhitektūra un vēsture. Ar ko
vēl jūs šo sarakstu papildinātu?
Cilvēki. Sabiedrība kā dzīvs organisms. Arhitektūrā mani neinteresē
“tikai mājas”, es pētu, kā arhitektūra atbilst tam, kam domāta,
proti, mums, cilvēkiem. Tāpat vēsturē – ne jau pagātnes gadskaitļi
ir svarīgākie, bet gan tā laika cilvēku domāšana un uzvedība, un kā
tā ietekmē mūs šodien. Nekas, kas notiek šodien, nenotiek atrauti
no vakardienas.
Neparastākā adrese, kur esat bijis? Kāpēc?
Man tās ir vietas, kur tāpat vien, bez sava darba un urķīgās
intereses, es nenokļūtu. Pie vecās Rīgas pils (tās, kuru pirms 500
gadiem sagrāva un vietā uzcēla esošo) pamatiem. Uz Doma gaiļa
smailes, kad gailis bija noņemts. Kolkas bākā – vienīgajā Latvijas
jūras “salā”. Stikla akvārijā Nacionālajā bibliotēkā pie oriģinālā
Dainu skapja. Vientuļā sādžā uz salas Teiču purva viducī.
Lielbritānijas Ārlietu ministrijas salonos, kur reiz uzņemts
Zigfrīds Anna Meierovics. Būts tik daudz kur, ka viena visspilgtākā
iespaida nav, ir neskaitāmi.
Kas jums palīdz “izvēdināt prātu”, restartēties, atgūt
harmoniju un līdzsvaru?
Man paveicies ar darbu – tas man patīk tik ļoti, ka nevajag no tā
speciāli “vēdināt prātu”. Vienīgi, kad darbu saskrien par daudz un
stress neļauj tos izbaudīt, tad jāatrod gudrība piebremzēt.
Princips, kuru dzīvē ievērojat?
Paškritika. Nevis nemitīga sevis šaustīšana, ka nekas nav labi, bet
ļoti augsts prasīgums pret sevi – jebkurā darbā, ko daru.
Lūdzu, nosauciet grāmatu, kuru jūs ieteiktu izlasīt arī
citiem! Kāpēc?
Tonijs Džads "Pēc kara" (Tony Judt - "Postwar"). Izcili –
detalizēti un saistoši – uzrakstīta Eiropas vēsture kopš 1945.
gada. Es pat to nesauktu par vēsturi, tas ir stāsts par to, kā
formējusies mūsdienu sabiedrība, tostarp mēs paši.
Nepiepildītas ambīcijas, ko gribētos īstenot?
Pats svarīgākais – ir jāizaudzina četri mani bērni. Bet tās nav
ambīcijas, tā ir pašsaprotamā dzīves lietu kārtība.
Notikums vai pieredze, kas jūs pēdējā laikā
aizkustinājusi?
Mans otrs vecākais puika, Brunis Mārtiņš, absolvēja ģimnāziju un
tika uzņemts labā augstskolā Nīderlandē. Brīnišķīgākais šīs vasaras
piedzīvojums visai mūsu ģimenei, pirmām kārtām jau pašam
Brunim.
15 FOTO
Mārtiņš Ķibilds
+ 11
Skatīt visus
No portāla Jauns.lv