Rūta Dvinska par bērnu bildēm internetā: "Daudzi noteikti brēks pretī, ka nedomāju par bērnu drošību"
Mammas, kas sociālajā vidē atspoguļo savu ikdienu kopā ar bērniem, bieži vien – pašām to nezinot – kļūst par citu vecāku sabiedroto, padomdevēju un atbalstu. Kā tas ir – būt par paraugu citām mammām? Un cik daudz mēs – sekotāji – drīkstam atļauties komunikācijā ar svešu, lai gan publisku personību... Stāsta Rūta Dvinska, meitu Grietas (2 gadi un 2 mēneši) un Doras (6 mēneši) mamma. Raidījuma Māmiņu klubs vadītāja. Instagram – 18,6 tūkstoši sekotāju.
“Instagram manā dzīvē ienāca pirms gadiem septiņiem, kad tur ievietoju savu pirmo fotogrāfiju. Tolaik pat nenojautu, ka šī platforma izaugs līdz tādam līmenim, kāds tas ir patlaban. Nopietnāk uz Instagram sāku raudzīties apmēram pirms gada, kad mani sāka dēvēt pagājušā gada nevārdā – par influenceri.
Līdz tam šo platformu uztvēru kā sociālo tīklu, kur eksponēt
daļu savas dzīves notikumu. Konts nav veidots ar nolūku atspoguļot
tikai mammas lomu. Tas ir mans – Rūtas Dvinskas – profils, kurā
kopš pirmsākumiem bija redzama mana dzīve, un bija tikai loģiski,
ka publicēju bērnu bildes, jo man piedzima bērni. Tie bija un ir
nozīmīgi manas dzīves notikumi.
“Instagram manā dzīvē ienāca pirms gadiem septiņiem, kad tur ievietoju savu pirmo fotogrāfiju. Tolaik pat nenojautu, ka šī platforma izaugs līdz tādam līmenim, kāds tas ir patlaban. Nopietnāk uz Instagram sāku raudzīties apmēram pirms gada, kad mani sāka dēvēt pagājušā gada nevārdā – par influenceri.
Līdz tam šo platformu uztvēru kā sociālo tīklu, kur eksponēt daļu savas dzīves notikumu. Konts nav veidots ar nolūku atspoguļot tikai mammas lomu. Tas ir mans – Rūtas Dvinskas – profils, kurā kopš pirmsākumiem bija redzama mana dzīve, un bija tikai loģiski, ka publicēju bērnu bildes, jo man pieĢimenē nekad neesam apsēdušies pie galda un apsprieduši, ko publicēšu savā profilā. Mēs pat neesam runājuši par šo tēmu. Mans mērķis bija un ir būt šajā platformā un atspoguļot dzīvi pēc iespējas patiesāku. Līdz ar to ir tikai loģiski, ka, ienākot ģimenē bērniem, es par viņiem runāju, rakstu un publicēju bildes.
Pašlaik lielu manas dzīves daļu piepilda bērni, līdz ar to viņi figurē arī Instagram kontā. Piemēram, tagad man ir aktuāli, ar ko piebarot zīdaini, un, ja man par to ir kaut kas sakāms, ar šo informāciju dalos Instagram. Dažreiz saņemu jautājumus no citām mammām un, ja man šķiet, ka atbilde varētu interesēt plašāku cilvēku loku, ne tikai jautājuma uzdevēju, savas domas atspoguļoju publiski.
Ik pa laikam dzirdu jautājumus par bērnu drošību un privātumu sociālajos tīklos, īpaši par fotogrāfiju izvietošanu, un tie mani vienmēr šaušalīgi uzvelk, jo, manuprāt, tā ir uzpūsta problēma! Jau varu iedomāties, ka pēc šiem vārdiem daudzi brēks pretī, ka nedomāju par bērnu drošību. Bet, ja man kāds Latvijā parādīs gadījumu, ka tādā profilā, kāds ir man, ir nozagtas bēbīša bildes, kuras pēc tam kaut kur ir izmantotas negatīvā nolūkā, es sākšu par to satraukties. Ļoti labi, ka preventīvi esam piesardzīgi, bet jautājumi par šo tēmu ir vienkārši kaitinoši.
Man ir arī jautāts, kā varu zināt, ka mani bērni grib, lai publicēju viņu bildes. Es to nezinu! Bet zinu, ka tie ir mani bērni, un es viņus audzinu vidē, kur abi vecāki ir izvēlējušies būt publiskas personas. Augot bērni to redzēs, un tā būs viņu vienīgā patiesība. Kad meitas paaugsies un pateiks, ka negrib, lai viņu bildes publicēju Instagram, es respektēšu viņas viedokli. Mēs izrunāsimies – izstāstīšu savu redzējumu un uzklausīšu viņu domas, un mēs pašas tiksim skaidrībā. Tas, ka sveši cilvēki par to uztraucas, ir dīvaini! Nu, kāpēc lai mani uztrauktu citu vecāku un viņu bērnu savstarpējā komunikācija? Savukārt pret to, ka paši bērni sāk lietot sociālos tīklus, gan izturos ļoti piesardzīgi un gribētu, lai tas notiek pēc iespējas vēlāk.