Pusaudžu psihoterapeits par krīzes sekām: Pusaudži ilgtermiņā varētu būt viena no visvairāk skartajām grupām

Attālināto mācību laikā ļoti labi var redzēt, ka skolēni, kuri skolā mācījās labi, ātri tiek ar visu galā, bet tiem, kuriem bija grūtības, problēmas pieaug. Klientos redzu motivācijas trūkumu, nespēju tikt galā ar visiem darbiem, situāciju raksturo Pusaudžu resursu centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs.

Pirmajās nedēļās lielākā trauksme bija vecākiem, pusaudži izbaudīja šo notikumu. Situācija mainās, tagad pusaudži sajūt stresu un trauksmi. Skolās ir milzīgas atšķirības. Ir skolas, kuras ļoti sagatavotas situācijai, ir arī slikta pieredze.

Skola ir institūcija, kurai jāatvieglo vecāku ikdiena un konstruktīvā veidā jāpieskata bērni; šī ir cita situācija – neparasta, ekstremāla situācija, tā nevar funkcionēt ilgtermiņā, pauž Konstantīnovs.

Izlaidums un eksāmeni nodarbina pusaudžu prātus. Ir labi, ka tagad skolēni zina, ka eksāmeni notiks, tiem gatavojas, bet izlaidums ir kultūras lieta, tas būs pusaudžiem milzīgs zaudējums.

Pusaudžu vecumposms atšķiras ar to, ka ir svarīgi draudzēties ar vienaudžiem, tagad tas nenotiek. Tāpēc ir bažas, ka pusaudži var neapgūt nepieciešamās prasmes.

Tomēr nav zināms, kā situācija ietekmēs pusaudžus nākotnē. „Jaunākie pētījumi saka, ka digitāla pieredze pietiekami neattīsta nepieciešamās sociālās prasmes,”  uzsver  Nils Sakss Konstantinovs.

„Risinājums nav viegli atrodams. Pusaudži ilgtermiņā varētu būt viena no visvairāk skartajām grupām.”

Jebkurā krīzē cietīs visneaizsargātākā sabiedrības daļa. Ja būs ģimenes ar ekonomiskām problēmām, tur bērniem gaidāmas ļoti lielas psihoemocionālās grūtības, bet tam var gatavoties.

Labā ziņa ir tā, ka cilvēka smadzenēm ir vienalga, kas rada krīzi, smadzenes ir labi pielāgotas krīžu pārvarēšanai. Palīdz arī daba, jo ārā spīd saule un mēs varam justies labāk, uzmundrina pusaudžu psihoterapeits.