Intervija ar Ugu Dumpi: priekšrocība vakcinētajiem būs veselība, nevis ceļošanas iespēja

​Kāds šobrīd ir mediķu kopējais noskaņojums? Nu jau gandrīz gads būs riņķī, kopš Latvijā ir Covid-19 vīruss.

Mediķiem noskaņojums, protams, ir drūms. Mediķi ir noguruši, nekas uz priekšu neiet, slodze tikai pieaug. Pozitīvā ziņa ir vakcinācija, ceru, ka tas vismaz uzlabos mediķu drošību. Taču tuvākajos mēnešos vakcinācija vien neuzlabos saslimstības rādītājus, masu līmenī jādara vēl kas. 

Kā jūs pats jūtaties? Pieļauju, ka ir sajūta, ka no kovida vajag atvaļinājumu.
Protams, ir tāda sajūta. Jau kādu laiku (smejas). Tik traki jau nav, es funkcionēju, tomēr labprāt pazustu no tā visa (smejas). 

Kad skatos filmas vai pārskatu bildes, piemēram, no mūsu organizācijas rīkotajiem ģimeņu pasākumiem ar masveida pulcēšanos, sāk jau likties, ka tas vairs nekad neatgriezīsies. Vai ir kāds mierinājums, kādi cerīgi vārdi, ko varat par šo teikt?
Pēc viena vīrusa epidēmijas, ja pareizi atceros, pēc spāņu gripas, sākās seksuālā revolūcija – cilvēka daba jau nemainās (smejas). Mēs arī vasarā redzējām, kā cilvēki skrēja visapkārt.

Ar profesoru Uga Dumpi sarunājas vecāku organizācijas Mammamuntetiem.lv vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.

Bet, zinot vīrusu dabu un arī to, ka daļa cilvēku neievēro noteiktos ierobežojumus, cik ilgu laiku cīņa ar Covid-19 mums vēl varētu aizņemt, kad mēs atkal varam cerēt uz pulcēšanos lielos pasākumos?
Tad tas šogad nebeigsies. Varbūt kritiskā masa tiks sasniegta vakcinējoties, un uzlabosies arī komunikācija, ko tad no cilvēkiem tieši sagaida, – signāli ir bijuši neskaidri. Jo, jā, sabiedrības uzvedība ir klibojusi. Ceru, ka šī vasara mums būs līdzīga pagājušajai. Ar ierobežojumiem, tomēr ne būtiskiem. 
Taču kopumā ļoti grūti paredzēt. Tas ir atkarīgs arī no vīrusa formām, kas varētu nākt, – ja nāk lipīgāki, tas visu var mainīt. Bet, ja vīruss ir tas pats, ar ko mēs cīnāmies, es tomēr domāju, ka uz vasaru, pateicoties vakcinācijai, vajadzētu būt kādām labām ziņām. 

Bet ar iespējamību, ka uz rudeni un ziemu atkal kovids ir atpakaļ?
Nē, tā nevajadzētu būt. No citu kļūdām nemācījāmies, no savām tā kā vajadzētu mācīties. 

Ja drīkst jautāt – vai jūs pats esat vakcinējies?
Jā, esmu.

Kādas bija sajūtas?
Priecīgs biju!

Vai bija sāpīgi?
Jā, mazliet sāpēja plecs – kā pie gripas vakcīnas. Pie otrās vakcinēšanās varētu būt vairāk sāpīgi. Bet kopumā minimālas sāpes – es sportoju, nekādā veidā vakcināciju nejutu. 

Padzirdēju datus, ka Latvijā gatavi vakcinēties tikai 30%; kopējai imunitātei tas noteikti ir par maz? 
30% ir tā sauktie inovatori, kas pēc būtības pirmie ir gatavi jaunām lietām. Tad ir neskaidrie, kuri šaubās, un atlikušie 30% ir negatīvie. Domāju, ka to šaubīgo daļu mēs diezgan ātri pārņemsim (smaida). Jo būs pozitīvi piemēri. Neticu, ka paliksim pie 30% – domāju, ka 50–60% noteikti tiks vakcinēti. 
Ļoti svarīgi arī, kas ir šie vakcinētie procenti. Ja vakcinēsim 30% riska grupas, būs mazāk smagu saslimšanu, mazāk nāvju. Ja vakcinējam tos, kas var izplatīt vīrusu, būs mazāka slimības izplatība. Rezultātā 30% var būt ļoti nopietns arguments; es pat pieļauju, ka 30% vakcinēto plus ierobežojumi, plus testēšana, plus kontaktu meklēšana un ar šo epidēmiju varētu tikt galā. Ķīnā nebija vakcīnas, un viņi tika galā. Tāpēc mums arī 30% vakcinēto varētu palīdzēt, nav tik traki, ka būtu vajadzīgi obligāti 80% vakcinēto, lai situāciju risinātu. Manuprāt. Jā, tas ir vēlams, taču pūļa imunitāte obligāti nav jāsasniedz, lai tiktu vaļā no infekcijas. 
Pūļa imunitātes principu parasti ievēro bērnu vakcinācijā, kā to var redzēt bērnu imunizācijas kalendārā. Ja uzliek par mērķi pūļa imunitāti, tad svarīgi arī, kas notiek citās valstīs. Piemēram, ja pie mums atved masalas, ir uzliesmojums. Grūti iedomāties, ka Covid-19 vīruss pazudīs. Taču ticu, ka tas pārvērtīsies par tādu, kas parādās kā gadījums laiku pa laikam. Varētu būt kaut kas līdzīgs sezonālam vīrusam. Varbūt iemācīsimies to vēl labāk ārstēt. 

Profesors Uga Dumpis ir „Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas” Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs, kā arī Imunizācijas valsts padomes loceklis.

Vai varētu būt, ka pret Covid-19 jāvakcinējas katru sezonu kā pret gripu?
Varētu būt, ka ir uzliesmojumi, ārstēšana, kontaktu meklēšana, lai noteiktu karantīnas. Bet valsts no tā kopumā necieš – kaut kas notiek, saslimušie ir, bet nav tā, ka atkal viss jāapstādina. 

Kā jums šķiet, kā var motivēt vakcinēties? Ar zināmu priekšrocību piešķiršanu, kā tas ir izskanējis?
Priekšrocība ir būt veselam. Tas ir galvenais uzsvars.

Jā, veselība kā priekšrocība, nevis ceļošanas iespēja.
Ceļošana diez vai. Jo vēl nav zināms, vai vakcinēšana pilnībā likvidēs infekciozitāti. Arī tagad jaunākās rekomendācijas ir par testu veikšanu pirms lidošanas, un neviens nesaka, ka vakcinētie var brīvi lidot. Taču vakcinētie cilvēki droši varēs dziedāt korī, piemēram. Es tagad fantazēju. Neesmu par to ļoti domājis. Arī runājot par sportistiem – komandu sporta veidu sportistus drošāk ir vakcinēt. Kaut kas tāds varētu būt sagaidāms. Vai, piemēram, tiem, kas gribēs startēt olimpiādē, būs jāvakcinējas. 

Kā jums šķiet, kāpēc daļa sabiedrības ir tik piesardzīgi pret vakcinēšanos? 
Latvijā kopumā cilvēki labi vakcinējas, taču šobrīd ir tādi juku laiki. Polarizēšanās, satraukums, bailes. Arī konspirācijas teoriju piekritēju procents tagad ir krietni augstāks, nekā ir bijis parastos laikos. Šobrīd ir labvēlīga augsne meklēt citādas ziņas; paralēli ir arī neticība pastāvošajai varai, psiholoģiskas problēmas... Jā, tas ir sarežģīts jautājums. 

Izstāstiet, kā tās vakcīnas strādā.
Ir dažādi mehānismi, ir trīs tā sauktās mesendžera RNS (messenger RNA – angļu val.). Viena mesendžera RNS ieiet šūnā un palaiž sintēzi, šūna sāk ražot specifisko pīķa olbaltumu, kas izraisa imūno atbildi. Pati mesendžera RNS uzreiz iet bojā. Organismā paliek imūnā atmiņa, kas iznīcinās īsto vīrusu, ja tas parādīsies. 
“Astra Zeneca” vakcīna ar adenovīrusu ir nedzīvs izmainīts vīruss, kurā ir no tā, kas producē minēto proteīnu, – mēs it kā inficējam cilvēku, un attīstās imūnā atbilde. 

Vēl ir tādas vakcīnas, kuru sastāvā ir sintezēti olbaltuma gabaliņi no vīrusa – pēc vecās tehnoloģijas. Būs arī inaktivēto vīrusu vakcīnas. Pieejas ir ļoti dažādas. Pirmā vakcīna ar mesendžera RNS savā ziņā bija pārsteigums – ka rezultāti ir tik ātri un labi. Tā kā visām trim dažādajām vakcīnām rezultāti ir ļoti labi, mums nav pamata apšaubīt, ka izvēlētā pieeja ar mesendžera RNS ir aizdomīga, lai gan iepriekš tādu vakcīnu nav bijis. Starp citu, šī pieeja ir izmantota onkoloģijā.

Ja vakcīnu ir reģistrējusi Eiropas Zāļu aģentūra, atzīst to par efektīvu un drošu, tad cilvēkiem par drošību nav jālauza galva. Kāda ir pieejama, tādu var izmantot, neredzu nekādu atšķirību.

Ja jums būtu bijusi iespēja, kuru no trim vakcīnām būtu izvēlējies?
Man vienalga. Ja vakcīnu ir reģistrējusi Eiropas Zāļu aģentūra, atzīst to par efektīvu un drošu, tad cilvēkiem par drošību nav jālauza galva. Kāda ir pieejama, tādu var izmantot, neredzu nekādu atšķirību. Pēc tam kad pret šo vīrusu būs pieejamas ļoti daudzas vakcīnas, tad cilvēki var sākt studēt, bet līdz tam vēl ilgi jāgaida. Ir jāsaprot, ka iedarbību un drošību garantē Eiropas Zāļu aģentūra. Par ķīniešu vakcīnu “Sputņik V” es nezinu, bet par šīm, kas reģistrētas Eiropā, mums ir pārliecība, ka tās ir drošas. 

Proti, ka ekspertīze ir tik augsta, ka parasts iedzīvotājs pats vakcīnai nevar būt eksperts. 
Tieši tā. Jo tiek studēta ne tikai vakcīna, bet arī tas, kā notiek ražošanas ķēde, tiek pārbaudīts, vai tas, kas uzrādīts pētījumā, ir atbilstošs tam, ko saražo reālajā dzīvē. Nevieni medikamenti netiek tik skrupulozi pārbaudīti kā vakcīna. Es šiem ekspertiem uzticos pilnībā, kas, starp citu, ir pilnīgi neatkarīgi, no dažādām valstīm. Tāpat vakcīnas vērtē arī atsevišķas valstis, piemēram, Skandināvijas valstis ir īpaši piekasīgas, arī Nīderlande. Tāpēc arī tik ilgi notiek šī vakcīnu apspriešana. 

Daudzi kā argumentu min, ka pārāk jauna vakcīna. 
Runājot par modernajām vakcīnām, tas ir, par pēdējo 30 gadu vakcīnām, nav tādas, par kurām pēc gadiem atklātos kaut kas ārprātīgs, kādi vēlīni efekti. Dažreiz parādās kādas nianses, piemēram, nesakrīt serotipi, var variēt, kādā intervālā tās efektīvāk vakcinējamas, var pamainīt prioritārās grupas, taču nekas tāds, kā dēļ būtu jāpārtrauc vakcīnas lietot. 

Uz cik ilgu laiku no šīs vakcīnas tiek prognozēta imunitāte?
Labs jautājums. Pētījumi ir sākušies jūlijā, un vēl īsti nav zināms, tomēr pagaidām izskatās, ka nebūs tā, ka vakcīna nepieciešama reizi gadā, kā pret gripu. Jo vīruss nav tik mainīgs. Taču to nevar izslēgt, mēs vēl redzēsim. 

Saprotu, ka vakcinācija tiek rekomendēta arī tiem, kas Covid-19 ir jau izslimojuši?
Jā, tas ir pilnīgi droši zināms. Vismaz šīm mesendžera RNS vakcīnām atbilde ir daudz spēcīgāka, nekā tas ir pēc pārslimošanas. Taču vakcinēties nevajag uzreiz pēc pārslimošanas; ražotāji iesaka ne agrāk kā pēc mēneša, Pasaules Veselības organizācija saka, ka var pat līdz pusgadam nevakcinēties. Pēc tā, ko mēs zinām tagad, es teiktu, ka vēlamais laiks vakcīnai ir trīs mēneši pēc pārslimošanas. Tātad ne agrāk par mēnesi un ne vēlāk kā pēc pusgada. 

Ko šīs vakcīnas nodrošina? Tikai to, ka būs vieglāka saslimšanas gaita, taču saslimt vienalga var?
To, ka nevarēs inficēties vai citus inficēt, mēs droši vēl nezinām, tāds nebija pētījumu mērķis. Visticamāk, kādas saslimšanas vakcinēto vidū būs, taču vieglā formā. Tāpat ir ar gripas vakcīnu – tā pasargā no smagiem slimības gadījumiem. Atbildi zināsim ļoti drīz, tas ir pusgada jautājums, un šajā brīdī nav tik aktuāls. 
Praktiski tas nozīmē to – ja mēs atbildi droši vēl nezinām, arī vakcinētajiem rekomendējam turpināt lietot sejas aizsargmaskas un distancēties. Tāpēc šobrīd par vakcinētajiem nevaram teikt, ka viņi droši drīkst ceļot, lidot lidmašīnā bez sejas maskām un tamlīdzīgi. Ar laiku tas noskaidrosies. 

Tātad Covid-19 vakcīnas mērķis bija, lai nebūtu smagi saslimušo un mirstības?
Tieši tā.

Šobrīd jau vakcinējas arī grūtnieces Latvijā, mediķes. Nekādi kaitīgumi tur nav paredzami.

Kas par vakcinēšanos būtu jāņem vērā alerģiskiem cilvēkiem?
Ar abām vakcīnām, kas ir reģistrētas, – “Moderna” un “Pfizer” – jāuzmanās tiem, kam ir multiplas, visāda veida alerģijas, kuriem iepriekš dzīvē ir bijusi anafilakse, tas ir, smaga alerģiska reakcija. Tas nenozīmē, ka viņi nedrīkst vakcinēties, tomēr slimības anamnēzi nevajag slēpt, tā ir jāpārrunā ar ārstu. Pēc vakcīnas saņemšanas visus cilvēkus vēro 15 minūtes, un tiem, kam ir alerģijas, vēro pusstundu. Tiem, kam ir vairākas alerģijas, piemērotāka varētu būt nākamā vakcīna, kas ienāks Latvijā, tas ir, “Astra Zeneca”. Alerģiskās reakcijas uz vakcīnām ir ļoti reti, tie ir daži gadījumi uz miljoniem. Tas nav nekas ikdienišķs, tomēr, zinot šo faktu, mums par to ir jāinformē. 

Tā kā šobrīd ar vēzi slimo arī gados jauni cilvēki, tad no vecākiem esam saņēmuši jautājumus arī par to, kas attiecībā uz vakcināciju jāzina vēža slimniekiem, kā arī tiem, kas audzēju ir izslimojuši.
Nekas nav jāņem vērā. Tās nav dzīvās vakcīnas. Vakcīnas pret Covid-19 vēža slimniekiem ir rekomendējamas vairāk nekā veseliem cilvēkiem. 

Tātad ieteicamas gan tiem, kas šobrīd slimo ar vēzi, gan arī tiem, kas ir pārslimojuši?
Jā, šīs nav dzīvās vakcīnas. Par dzīvajām vakcīnām vēl varētu būt diskusijas. Nav nekas tāds, kas šīs pacientu grupas izslēgtu vai liktu uzmanīties. Vakcīnas tiek pētītas uz ļoti dažādām grupām; vienīgi pētījumi par grūtniecēm vēl nav publicēti, taču tas nenozīmē, ka viņas nedrīkst vakcinēties. Šobrīd jau vakcinējas arī grūtnieces Latvijā, mediķes. Nekādi kaitīgumi tur nav paredzami.

Ko jūs pats sev šajā posmā novēlētu?
Labu veselību! (Sirsnīgi smejas.) Visa veida labu veselību, arī garīgo.