Latvijā radīts “startup” uzņēmums – virtuāls rehabilitācijas asistents insulta pacientiem

“Vigo Health” ir Latvijas “startup” uzņēmums, kas attīsta digitālās rehabilitācijas programmu insultu pārcietušajiem – “Vigo”. Ideju aizsāka praktizējošs neiroķirurgs Jānis Šlēziņš, kam ir darba pieredze Lielbritānijā un Portugālē, un Kristaps Krafte, kas ieguvis maģistra grādu vienā no prestižākajām pasaules universitātēm Kopenhāgenā, apgūstot “Inovācijas veselības nozarē”. Kristaps atklāj, ka paralēli studijām arī pētījis insulta aprūpes organizāciju divās lielās slimnīcās – Dānijā un Rīgas Stradiņa slimnīcā Latvijā: “Šajā laikā sapratu, ka insulta ārstēšanā ir ļoti daudz organizatorisku un pieejamības problēmu, un viena no tām ir rehabilitācijas pieejamība. Satiku ļoti daudz pacientu, viņu tuvinieku, arī mediķu, kas visi teica vienu un to pašu – atgriežoties mājās no slimnīcas, insultu pārcietušam cilvēkam pieejams ļoti niecīgs atbalsts vai tāda pat nav vispār. Bieži ģimene grib palīdzēt, bet viņi nezina, kā to izdarīt. Pabeidzot pētījumu un studijas, sapratu, ka gribu palikt insulta aprūpes sfērā un dot pacientiem to, kā viņiem šobrīd ļoti trūkst.”

Digitālā terapija

Vigo ir augstas kvalitātes programmatūra, kas pieder pie nesen radītas medicīnas ierīču kategorijas – “Programmatūra kā medicīnas ierīce” jeb “digitālā terapija”. Pēc būtības tā ir lietotne, kura pieejama planšetdatorā. Un, kā saka Kristaps Krafte, Eiropas Savienībā Vigo jau ir reģistrēta kā medicīnas ierīce. Tāda ir oficiālā puse, taču praktiski tā ir virtuāls fizioterapeits, logopēds un viss cits, kas nepieciešams konkrētam cilvēkam pēc piedzīvota insulta, lai ātrāk atgūtu zaudētās spējas. “Insults rada daudz un dažādus defektus. Kādam būs skarts runas centrs, citam paralizēta ķermeņa viena puse, vēl kādam var būt traucēts balanss utt. Vigo pielāgo programmu katram cilvēkam individuāli, lai viņš mājas apstākļos var veikt šos uzdevumus un atlabt,” stāsta neiroķirurgs Jānis Šlēziņš. 
Bet kā Vigo zina, kas katram vajadzīgs? “Mēs noskaidrojam sākotnējo informāciju par pacientu un saslimšanu,” saka ārsts, un Kristaps Krafte papildina kolēģa teikto: “Tādēļ, lai pieteiktos Vigo, ir jāaizpilda neliela anketa, kas pieejama mūsu interneta mājaslapā, un tad speciālisti izvērtē to un arī sazinās telefoniski ar pacientu vai viņa ģimenes locekli, lai uzdotu precizējošus jautājumus. Tas palīdz saprast, vai Vigo ir piemērots šim konkrētam cilvēkam vai tomēr ne.”

Programma, imitējot fizioterapeita un citu speciālistu domāšanas veidu, novērtē pacienta fiziskos un emocionālos defektus un izstrādā vispiemērotāko rehabilitācijas plānu. 

Jānis Šlēziņš paskaidro: “Programma strādā pēc algoritmiem, kas imitē rehabilitācijas speciālista domāšanu – novērtē, vai pacients spēj staigāt, sēdēt vai tomēr ir gulošs utt. Kāds tieši ir viņa defekts – nekustas roka, kāja vai abi, cik lielā mērā. Ievāktā informācija par cilvēka fizisko un emocionālo stāvokli ļauj izveidot individuāli pielāgotu programmu, kas tālāk strādā automātiski.”

Kam piemērots?

Vigo nevar palīdzēt gulošiem insulta pacientiem, kuriem ir spēcīgi vispārēji fiziski un arī kognitīvi (domāšanas) traucējumi, taču tādos gadījumos lietotne var būt labs konsultants tuviniekiem, sniedzot padomus, kā vislabāk aprūpēt šo cilvēku. Tomēr pamatā lietotne jeb virtuālais rehabilitācijas speciālists paredzēts tiem insulta pacientiem, kuriem ir kāds defekts, bet viņi paši spēj veiksmīgi mijiedarboties ar šo tehnoloģiju. “Mūsu pieredze liecina, ka arī gados vecāki cilvēki to dara efektīvi. Veidojot lietotni, domājām par senioriem, kas ir insulta pacientu pamata grupa, lai arī viņiem viss būtu viegli saprotams. Tāpēc arī 80+ gadu veci cilvēki spēj veiksmīgi mijiedarboties ar šo programmu, un rezultāti ir ļoti labi,” uzsver Kristaps Krafte.

Arī ārvalstīs interese

To, ka Vigo ir noderīgs asistents, pierāda arī lielā ārvalstu insulta pacientu interese par to. Abi Vigo aizsācēji atklāj, ka starp programmas izmantotājiem ir ārvalstīs dzīvojoši latvieši, kā arī ir gana liela interese par lietotni no citu valstu pacientiem. “Piemēram, vaicā, vai Vigo pieejams Vācijā,” stāsta neiroķirurgs un piebilst, ka – patiesi – tiek domāts par došanos uz citām valstīm: “Latvija nav nekāds izņēmums ar rehabilitācijas nepieejamību. Daudzās valstīs, tostarp ļoti pārtikušās, arī Skandināvijā, rehabilitācija nav pieejama tādā apmērā, kādā vajadzētu. 

Insulta pacientu ir ļoti daudz, turklāt šī diagnoze rada visvairāk ilgtermiņa invaliditātes, salīdzinot ar citām slimībām. Un bieži tieši insulta pacienti veseļojas mājas apstākļos, tāpēc viņiem ir jāzina, ko un kā darīt.

Ieskats modernajā nākotnē

Lai gan vārdu salikums “digitālā terapija” šodien skan vēl visai neierasti un sveši, tomēr, kā uzsver Kristaps Krafte, tā ir ļoti strauji augoša industrija visā pasaulē. Un abi speciālisti ir pārliecināti – nav ne mazāko šaubu, ka nākotnē medicīna būs daļēji automatizēta, robotizēta. “Par to liecina tendences pasaulē – piemēram, cilvēku dzīves ilguma un skaita palielināšanās, sabiedrības novecošanās, mediķu hroniskais trūkums un proporcionā