7 bērnu tētis Jānis uzrunā jaunās ģimenes: nebaidieties no atbildības, ģimenē viss ir brīnišķīgāk!

Jānis (48 gadi) piedzima Bulduros, kur nodzīvoja līdz 20 gadu vecumam. Pēc tam viņš pārcēlās dzīvot uz Rīgu un tur 26 gadu vecumā iepazinās ar sievu Ivetu. Viņas dzimtā pilsēta ir Rēzekne, bet, kad Ivetai bija aptuveni 7-8 gadi, ģimene  pārvācās uz Limbažiem.

Iepazīšanās laikā Iveta Rīgā strādāja par medmāsu un studēja ekonomiku, bet Jānim bija darbs Valsts policijā un studijas Policijas akadēmijā. Savstarpēji iepazinušies un iemīlējušies, jaunieši pēc kāda laika nodibināja kopīgu ģimeni.

90. gadu beigās un 2000. gadu sākumā Rīga piedzīvoja strauju nekustamo īpašumu cenu kāpumu, bet pārim radās iespēja doties dzīvot uz mazpilsētu Limbažiem. 2000. gadā piedzima viņu pirmā meitiņa, kuru nosauca par Barbaru. 2002. gadā ģimenei pievienojās Katrīna, bet 2005. gadā viņi sagaidīja savu pirmo dēlu Jāni Jēkabu. Vēl pēc diviem gadiem piedzima Anna.

Klikšķis, ka vēl nebūs "stop"

"Tad bija klikšķis. Mēs sapratām, ka ir trīs meitas un viens dēls, ka tas tā nebeigsies, ka nebūs "stop" - dabā jābūt līdzsvaram," ģimenes galva atceras un piebilst, ka tajā laikā pāris piedzīvoja arī nelielu neizpratni no radu puses.

Radinieki brīnījās, ka mūsdienu nestabilajā ekonomikā ar dažādām krīzēm un burbuļiem ģimene plāno paplašināties. Apkārtējie ļaudis pauda mūsdienu pasaulei raksturīgos stereotipus par mazāku bērnu skaitu.

2008. gadā pasaulē un Latvijā pārplīsa nekustamo īpašumu tirgus burbulis, bet 2009. gadā Menkes ģimenē piedzima Mārtiņš. Pēc nedaudz ilgāka pārtraukuma - 2013. gadā - pasaulē nāca Jete, bet 2017. gadā piedzima pastarītis Dominiks.

Neplāno desmit bērnus

Kad viņiem piedzima piektais un sestais bērns, radinieki vairs nebrīnījās par kuplo ģimeni. Līdzcilvēki bija pieņēmuši ģimenes atvērtību uz bērniem un reiz pat prasījuši, kad viņiem būs desmit bērni.

"Mēs ar Ivetu abi esam gandrīz piecdesmitgadnieki, tāpēc laikam vairāk bērnu ģimenē nebūs," Jānis iezīmē ģimenes nākotnes plānus, taču atklāj, ka viņi sprieduši par kādu pieņemtu bērniņu, bet pagaidām šo ideju nav īstenojuši. "Mēs neizslēdzam tādu iespēju."

Čakli strādā un noraida mītu par nelabvēlīgu ģimeni

Menkes saimes bērni nav dārziņā un skolā jutuši negatīvu attieksmi tikai tāpēc, ka viņi nāk no daudzbērnu ģimenes un saistībā ar to varētu būtu nelabvēlīgi. Jānis uzsver, ka daudzbērnu ģimenes nedrīkst uzreiz saistīt ar sliktiem dzīves apstākļiem.

"Vajadzētu stipri nodalīt daudzbērnu ģimeni no nelabvēlīgas. Mums abiem ar sievu ir augstākā izglītība, mēs vienmēr esam daudz strādājuši, dažkārt pat divos un trīs darbos. Mums ir bijis liels atbalsts arī no maniem un Ivetas vecākiem.

Īstenībā tas ir ļoti liels mīts, ka daudzbērnu ģimenēs ir ekonomiskas problēmas,"

 viņš uzsver un piebilst, ka saime saņem arī atbalstu no valsts. Vienmēr var gaidīt kaut ko labāku, bet patlaban atbalsts nav slikts, piemēram, ir nodokļu atlaides, pabalsti un vietējās pašvaldības pretimnākšana.

Ar busiņu izbraukāta visa Eiropa

Jānis arī akcentē, ka visi viņu bērni ir apmeklējuši mūzikas skolu, mākslas skolu vai sporta pulciņus. "Ar ģimenes mikroautobusu esam izceļojuši visu Eiropu gan atsevišķi, gan kopā. Esam virzījuši bērnus dažādos projektos.

Pēdējos 7 gadus mums ir savs lauku īpašums, kurā mēs esam nodibinājuši bioloģisko saimniecību. Tajā mēs nodarbojamies ar biškopību, augļkopību un aitkopību. Mēs visi esam sabiedriski aktīvi."

Jānis ir devies izdienas pensijā un šobrīd galvenos spēkus novirza savai saimniecībai. Viņš pensionējās šogad un sarunas laikā bija atvērts dažādiem piedāvājumiem. Savukārt Ivetai ir savs grāmatvedības pakalpojumu uzņēmums. Abi dzīvesbiedri ir aktīvi mazie uzņēmēji.

Bērni ir apdāvināti un aktīvi

Jānis uzsver, ka vecāki nav nekad uzspieduši bērniem darboties konkrētos pulciņos, piemēram, norādījuši, ka atvasei jābūt sportistam, māksliniekam vai mūziķim. Bērni paši izvēlējušies savām sirdīm tuvākās un patīkamākās nodarbes.

Piemēram, Jetei ļoti labi padodas flautas spēle un viņa brīnišķīgi dzied. Savukārt Jānis Jēkabs un Katrīna pabeidza Limbažos mākslas skolu un jau ir izvēlējušies savu nākotnes profesiju. Katrīna mācās pēdējā kursā Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā par tērpu dizaineri, bet Jāņa Jēkaba mācības ir Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā, kur viņš apgūst web dizainu.

Savukārt Anna trenējas basketbolā un Rīgā mācās par modeli. Bet Mārtiņš mācās mākslas skolā un nodarbojas ar vieglatlētiku. Vecākā meita Barbara pabeigusi mūzikas skolu Limbažos un prot spēlēt akordeonu, bet tagad studē Latvijas Universitātē. 

Meklē kvalitatīvāko, nevis tuvāko izglītību

Daļa ģimenes locekļu dzīvo un mācās Rīgā, jo vecāki galvaspilsētā saskata lielākas un labākas izglītības iespējas. "Visu cieņu mazpilsētas dzīvei, bet, ja gribam izglītības izaugsmi, tad tomēr jāskatās nedaudz citi virzieni."

Iepriekš viņi sprieda par Vidzemes Augstskolu un Valmieras izglītības iestādēm, taču pēc savas un apkārtējo cilvēku pieredzes saprata, ka Rīgā ir kvalitatīvākas iespējas.   

Pandēmijas laiks - ļoti smags periods

Jānis neslēpa, ka Covid-19 pandēmijas laiks ģimenē bija grūts. Gandrīz visi inficējās ar koronavīrusu, bet vissmagāk slimoja tieši ģimenes galva. "Visi izslimoja ļoti viegli: pāris dienas bija temperatūra un iesnas, bet nevienam nepazuda oža vai garša. Man bija visgrūtāk, bet esmu slimojis ar daudz nopietnākām kaitēm."

"Attālinātās mācības bija ļoti smags un sarežģīts laiks. Bērniem pasliktinājās sekmes, trūka uzmanības, viņu uzmanība tika novērsta no mācībām, mēs abi bijām darbos un nespējām visu kontrolēt un palīdzēt. Tas mums radīja diezgan lielas problēmas mācībās."

Jānis pauda apņēmību būt elastīgiem pandēmijas turpinājumā šoruden. Tā kā šobrīd viņš ir izdienas pensijā, tad attālināto mācību laikā var vairāk laika pavadīt mājās, palīdzēt un kontrolēt, lai bērni tiešām mācītos, nevis novirzītu uzmanību citur.

Acis skrāpē arī divu bērnu ģimenē

Kā lielākos daudzbērnu ģimenes plusus Jānis minēja savstarpēju atbalstu, palīdzību un draudzīgumu. "Vecākās meitas ir bieži uzņēmušās rūpes par jaunākajiem bērniem." Protams, gadās arī pa kādam kašķim, bet tas nav saistīts ar bērnu skaitu ģimenē. 

"Arī tad, ja ģimenē ir divi bērni, viņi var skrāpēt viens otram acis ārā."

Pozitīvi, ka ģimene daudz laika pavada laukā, aktīvi darbojoties. "Mēs visi aktīvi sportojam, svaigā gaisā uzturamies gan ziemā, gan vasarā. Ziemā slidojam un slēpojam, bet vasarā peldamies. Cenšamies arī ceļot gan pa Latviju, gan kaimiņvalstīm un Eiropu (īpaši agrāk, kad bija vairāk iespēju)."

Tāpat ģimene draudzējas ar citām daudzbērnu saimēm, piemēram, sazinoties un braucot ciemos. 

Vienlaikus Jānis pieļāva, ka tik lielā ģimenē katram bērnam netiek veltīta pienācīga uzmanība. Iespējams, kaut kas paslīd garām, jo abi vecāki aktīvi un daudz strādā. Viņi gan cenšas savu aizņemtību kompensēt brīvdienās, izbraukumos un svētkos.

Tētis lepns par bērnu panākumiem

Jānim kā tētim lielu prieku sagādā bērnu panākumi. Atmiņā palicis kāds īpašs brīdis, kad saņemts zvans no mākslas skolas, ka viņu bērns ar savu darbu uzvarējis kādā Latvijas konkursā. Tā kā vecāki bija pieraduši, ka Katrīnas darbi bieži tika slavēti, viņi iedomājās, ka arī tajā reizē runa ir par meitas veikumu. Taču nē, šoreiz runa bija par Jāņa Jēkaba zīmējumu! Puikam bija tikai 8 vai 9 gadi, bet tētis, pētot dēla darbu, nosprieda, ka viņš nekad mūžā neko tādu nevarētu uzzīmēt.

Savukārt Mārtiņš reiz pārsteidza tēti ar fantastisku masku, ko izveidoja Ziemassvētkos. "Es skatījos uz masku un redzēju, ka tā ir "bomba"! Viņa ieguldījums, radošums ir superīgs!"

Vecākiem katra bērna izaugsme un došanās par savu ceļu sniedz vislielāko gandarījumu. Turklāt viņi priecājas, ka bērna talanti izpaužas dažādos veidos.  

Citi apbrīno viņu spēju tikt galā

Jānis nav īpaši domājis, vai ir viegli ikdienā vadīt tik lielu ģimeni, bet ir saņēmis apbrīnas pilnus vārdus no citiem vecākiem,  kuri teikuši, ka netiek galā pat ar savu vienu vai diviem bērniem. "Es nedomāju un neuzskatu, ka katrai ģimenei jākļūst par daudzbērnu ģimeni. Katram ejams savs dzīves ceļš.

Mēs katru bērnu uzskatām par Dieva dāvanu. Ja Dievs mums viņu ir devis, tad mēs laidīsim viņu pasaulē un rūpēsimies. Tā ir ļoti liela mūsu atbildība." Viņi ir ticīgi cilvēki, un tas dod spēku arī ikdienas gaitās.

Mana sieva - visskaistākā!

Jānis arī pastāstīja: sabiedrībā valda mīts, ka sievietes pēc vairāku bērnu laišanas pasaulē ir nolaidušās, nesakoptas un bez seksapīla. Viņaprāt, tā nav patiesība: "Mana sieva ir visskaistākā pasaulē!"

Aicina atvērties bērniem

Sarunas noslēgumā Jānis izteica vēlmi uzrunāt 20-30 gadu vecus cilvēkus, īpaši vīriešus. Viņš bieži dzirdējis, ka ģimenē nevēlas bērnus, jo pastāv mīts, ka viņi izjauks pieaugušo komfortu. "Esmu dzirdējis ne vienu vien tādu gadījumu: man šobrīd ir ērti tā, kā man tagad ir; esmu pabeidzis augstskolu; man ir sieva vai draudzene, ar ko dzīvoju kopā; man ir savas intereses, piemēram, sports, moto, auto vai citas aktivitātes; man ir savs bizness un sievai ir kursi vai nodarbošanās, piemēram, reiki vai joga; man ir ērta šī komforta zona, un bērns, ienākot manā dzīvē, būs traucēklis vai izjauks to visu.

Es negribu likt akcentu, ka visiem jākļūst par daudzbērnu ģimeni. Es tikai gribu pateikt to, ka bērns, kurš ienāks jūsu ģimenē, jūsu prieku un laimi divkāršos, trīskāršos un pieckāršos."

Viņš uzsver, ka bērna piedzimšana nemazina brīvā laika pavadīšanas iespējas. Tieši otrādi - tās kļūst vēl interesantākas. Piemēram, ja iepriekš vīrietis brauca makšķerēt viens pats, tad pēc bērna piedzimšanas to var darīt kopā ar dēlu. Ja iepriekš sieviete vingroja viena, tad vēlāk viņa varēs izkustēties kopā ar meitu.  

Tās ir muļķības!

"Laika jums pietiks visam. Prieks un laime tūkstoškāršosies," Jānis saka un uzsver, ka daļā sabiedrības pastāv ļoti liels stereotips un pašapmāns, ka bērns būs traucēklis. "Tās ir muļķības! Ģimenē viss ir daudz, daudz brīnišķīgāk. Nevajag baidīties no atbildības."

Viņš akcentē, ka jaunie vīrieši, kļūstot par tēviem, noteikti nezaudēs savu vaļasprieku, piemēram, moto vai auto braukšanu, kā arī biznesu. "Protams, viņi to nezaudēs. Viņiem būs vēl lielāks stimuls to darīt."

Jānis uzskata, ka sēdēt mājās, grauzt čipsus, dzert alu un skatīties televizoru nav dzīvesveids, uz ko vajadzētu tiekties. Bet noskatīties vai pat uzspēlēt hokeja spēli ar dēlu ir lielisks laika pavadīšanas veids.

Vissvarīgākais - mīlēt savu sievu

Lai gan Jānim ir septiņi bērni, viņš pauž uzskatu, ka vīrietim un ģimenes tēvam vissvarīgākais ir mīlēt savu sievu un bērnu māti. "Vīriem ir jāmīl savu bērnu māte un jābūt kopā ar ģimeni. Viņam ir jādara savs darbs un jāīsteno savs aicinājums. Visi nevar būt ārsti vai tālbraucēju šoferi. Vīrietim ir jāiet tur, kur viņu sauc sirds.

Es būtu priecīgs, ja daudzi atgrieztos Latvijā un nemeklētu laimi pasaulē, aizbildinoties, ka šeit nevar nopelnīt. Nav tā, ka bagātība un labklājība, kam tu skriesi pakaļ, ir svarīgākais.  Tev sakārtosies dzīves apstākļi, ja tu ar mieru sirdī, paļāvību uz Dievu un mīlestību darīsi savu darbu. Tad taciņa tavā priekšā sakārtosies. Nevajag skriet uz ārzemēm un iedomāties, ka tur būs daudz labāk."

Nav labs risinājums: sieva Latvijā, bet vīrs ārzemēs 

Vienlaikus viņš piekrīt, ka īslaicīgs darbs un studijas ārzemēs ir pieņemams risinājums, bet kopumā nav labi, ka sieva un vīrs ilgstoši dzīvo šķirti viens no otra.

"Manuprāt, tā ir liela kļūda, ka ģimenes dzīvo šķirti, ka sievas un vīri dzīvo dažādās vietās, ka vīri atbrauc mājās reizi pa diviem vai trim mēnešiem. Es domāju, ka tas tā īsti pareizi nav."
 

Izvēlos būt šeit kopā ar ģimeni

Vai viņam pašam nav gribējies braukt prom no Latvijas un pamēģināt nopelnīt ārzemēs? "Ja nu vienīgi īslaicīgi. Arī šobrīd man ir piedāvājumi, bet es izvēlos būt šeit, kopā ar ģimeni. Es ar sirdi jūtu, ka man ir jābūt šeit, kopā ar ģimeni.

Gan sievai, gan bērniem es esmu svarīgs. Tēvi ģimenēs rada drošības sajūtu. Tas nav maz," viņš vērtē un aicina arī citas Latvijas ģimenes atvērties bērniem un būt kopā.

*Foto projekts "Ģimene 21" tapis ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu par valsts budžeta līdzekļiem, kur tika dota iespēja bez maksas fotografēties 21 Latvijas daudzbērnu ģimenei ar 7 un vairāk bērniem.