"Pēdējos gados neesmu saaukstējies, un tas mani biedē!" - Dr. Tereško par tējām un brīnumlīdzekli, kas būtu jālieto katram

Pirms sarunas sapratu, ka neko par jums nezinu. Jūsu tējas dzertas gadiem, bet, kā jūs līdz tām nonācāt, nav ne jausmas. Jūs esat kaut kā veiksmīgi palicis visiem zināms ar savām tējām un vienlaikus – pilnīgi nezināms kā cilvēks.

Izmācījos par ārstu, sāku strādāt. Viss it kā bija labi, bet manī no intereses par Austrumiem un adatu terapiju bija arī interese par augiem. Austrumu medicīnai ir divas daļas sū-čī un hvei čan-čan – viens ir “adata” un otrs – “augs”. Mācoties profesors Kā-Čans mums lika pie sirds arī to, ka adata ir kā pātaga zirgam, bet augs (auzas) kā barība. Tā nu 1988. gadā, kad vēl strādāju Cēsu slimnīcas terapijas nodaļā, sākām abi ar sieviņu ievākt augus tējās. Devu tās saviem vājiniekiem, lai viņi ātrāk atlabtu, nodaļas vadītāja bija tam lojāla.

Mums bija diētas māsa Ausma, kas gatavoja tējiņas, un dzēra tās gandrīz visa nodaļa. Dzīvojot Priekuļos, abi ar sieviņu Baibu pulksten sešos no rīta ar velosipēdiem, jo mašīnas vēl nebija, braucām uz pļavām lasīt augus, mājās ar šķērēm sīki sagriezām, uz balkona kaltējām. Tā ļoti romantiski. Fasējām pašu līmētās kulītēs. Vēlāk jau mums kulīšu dizainu iepakojumam izdomāja Cēsu tipogrāfijā “Jāņa sēta”, starp citu, tas joprojām tieši tāds pats arī saglabājies. Tad ar savām tējiņām joka pēc aizbraucām uz vienu izstādi, un tur mūs pamanīja kāda no lieltirgotavām. Tagad jau mūsu produkcija nopērkama pilnīgi visās Latvijas aptiekās. Un, protams, ir arī ražotne.

Ražotnē strādā septiņi cilvēki pastāvīgi, vasarās piesaistām arī jauniešus. Ir vairākas zemnieku saimniecības, kas specializējušās ārstniecības augu audzēšanā mums, ir arī individuāli audzētāji. Gadā apmēram 10 tonnas sausās produkcijas saražojam. Lai iegūtu vienu kilogramu sausu drogu, jānovāc vismaz pieci seši kilogrami augu. Pārsvarā viss arī paliek Latvijas tirgū, uz ārzemēm aiziet apmēram tonna.
 

Ar kādām tējām sākāt?

Mana koncepcija nāca no adatu terapijas, kur ir piecu stihiju struktūra: daba, uguns, zeme, gaiss un ūdens. Attiecīgi arī krāsas iepakojumam, starp citu. Sākumā bija astoņas tējas, tagad ir jau trīsdesmit divas.

Kādas tējas jūs pats ikdienā dzerat? Tās, kas garšo? Vai varbūt pieejat zāļu tējām kā zālēm?

Nē, nē, tā nav! Ikdienā es bieži vien iedzeru vīgriežu tēju, īpaši tagad kovida laikā. Man gan ir arī speciāls maisījums pret šo slimību. Un ugunspuķes tēja man ļoti patīk. Īpaši fermentēta, tā kļūst ļoti garšīga. Reizēm pelašķi iedzeru.

Vīgrieze ir nomierinoša?

Ne tikai. Tā arī stiprina asinsvadus, regulē asinsspiedienu, padara asinis nedaudz šķidrākas un samazina iekaisumzāļuus. Bet es par to pārāk nedomāju, man vienkārši garšo. Es pat reizēm iedzeru tēju sievietēm un zinu, ka ar mani nekas slikts nenotiks.

Un kuras no jūsu tējām ir tās populārākās?

Pašreiz topā ir imunitātes tēja, nieru tēja un tēja sirds veselībai. Nieru tēja ir ļoti efektīva, to bieži vien ārsti iesaka.

Esat teicis, ka peļņa bija lielāka, kad uzņēmums bija mazāks.

Man arī tagad ir stipri vairāk darba nekā agrāk. Godīgi sakot, es spēcīgāks jūtos radošā darbā, nevis saskaroties ar visādām birokrātiskām lietām, reģistrācijām un papīriem, tad man reizēm nolaižas rokas. Es pamēģinu vienreiz, otrreiz un tad nosaku: labi, ja jums nevajag, tad es pagaidīšu, kamēr vajadzēs… Bet ideju man ir daudz.
 

Jūs pats, visu laiku dzerot tējas, vienalga kādreiz saaukstējaties?

Jāsaka, ka diemžēl pēdējos četrus gadus neesmu slimojis ar saaukstēšanos. Un patiesībā tas mani biedē.

Kāpēc?

Jo normāli cilvēka imūnā sistēma var trenēties tikai caur nelielu saaukstēšanos. Vismaz iesnām kādreiz vajadzētu būt.

Varbūt jūs čagas tēju daudz dzerat, tā taču esot īsts brīnumlīdzeklis.

Čagas tēju es iedzeru reizi pa reizei. Tagad ilgi neesmu dzēris. Bet ko es kovida epidēmijas sakarā tiešām bieži lietoju – betulīnu. Katru dienu. Betulīns ir bērza tāss ekstrakts. Domāju, daudzi Latvijā par to jau zina, bet ne visi lieto. Ļoti iesaku.
 

Bet vēl par bērza čagu. To vispār var dzert ilgi un bieži?

Jebkuru tēju nevajadzētu dzert bezgalīgi ilgi, vajag uztaisīt pārtraukumu. Bērza čagā ir spēcīgs sastāvs, daudz dažādu aktīvu vielu, tā ne tikai stiprina imunitāti, bet palīdz arī pret audzējiem. Krievu zinātnieki nopietni pētījuši arī tās iedarbību pret kovidu. Un rezultāti ir ļoti cerīgi. Bet arī pret kovidu un vispār vīrusiem efektīvs izrādījies tieši betulīns. Jakutskā veikts jau trešās fāzes pētījums, tātad klīniskais, ar divām salīdzinošajām grupām: viena saņēma betulīnu kopā ar Islandes ķērpi, otra nesaņēma. Un rezultāts bija tāds, ka betulīna saņēmēju grupā cilvēki četras reizes retāk slimoja ar kovidu un arī saslimstot ātrāk atveseļojās.

Kad šis trakums sākās, es ilgāk nekā mēnesi no vietas sēdēju pie datora un pētīju, kādas iespējas ir mājas apstākļos sevi pasargāt no kovida. Rezultātā izveidoju savu shēmu, to publicēju arī interneta vidē, to arī tagad var atrast manā mājaslapā fitoterapija.lv. Jo viena lieta mani joprojām satrauc, manuprāt, ambulatorā līmenī kovids netiek ārstēts pareizi.

Ģimenes ārstiem vadlīnijās nav pateikts, kas viņiem vispār jādara. Jo šī slimība nav plaušu un respiratorā slimība, kovids ir asinsvadu slimība.

Tas vīruss burtiski ielien iekšā asinsvados un izsauc vissīkāko asinsvadu – kapilāru – iekaisumu. Galvenokārt tas notiek plaušu kapilāru pinumos ap plaušu gaisa pūslīšiem – alveolām –, kur notiek gāzu apmaiņa. Kad šie asinsvadi iekaist, tajos veidojas trombi, tie ir ciet. Cilvēks vairs nevar dabūt iekšā skābekli un izelpot CO2 un ne tikai to. Tāpēc, tiklīdz cilvēks saslimst ar kovidu, viņam vajadzētu lietot preparātus, kas samazina asins recēšanu. Antikoagulanti un antiagreganti – tās ir vielas, kas neļauj salipt asinsķermenīšiem. Tādi preparāti ir, tos ārstiem būtu slimniekiem jādod ambulatori, tikko cilvēks sasirgst. Un ir arī dabā. Analogs aspirīnam, piemēram, ir kārkla mizas novārījums. Dzeltenajā amoliņā ir kumarīns, kas darbojas kā antikoagulants. Un mums ir vīgrieze, kas satur salicilātus. Šie te būtu jālieto, tas ir pirmais. Kad cilvēks jau nokļūst slimnīcā un asinsvadi ir ciet, tad ir grūti ko izdarīt. Var likt aparātu vai nelikt, cilvēks smok nost. Pie kovida ir arī galvassāpes – tas arī norāda uz to, ka ir skābekļa bads smadzenēm. Un slikti darbojas nieres, cilvēki nečurā dienām ilgi. Nevar pacelt roku, lai iedzertu ūdeni, – tātad reakcija notiek visā ķermenī. Un par to būtu ļoti jādomā jau no pirmās saslimšanas dienas.
 

Bet ko lietot profilaktiski?

Katru dienu jāiet svaigā gaisā. Un, vēlams, uz priežu mežu, kur ir daudz fitoncīdu, īpaši vasarā, ziemā to ir mazāk. Tad pavairojas “killeršūnas”, kas pirmās sastop vīrusu un to vienkārši “apēd”. Ir arī pierādīts, ka D vitamīns nedrīkst būt zemāk par 40 vienībām, kamēr mums stāsta, ka pietiek ar 20 vienībām. Nē, nepietiek! Un C vitamīns, ko vasarā uzņemam ar zaļbarību, ja tādu ēdam, bet ziemā tā trūkst. Ziemā C vitamīns vajadzīgs 1 grams dienā. Tad vēl arī cinks un selēns, bet ar to nedrīkst pārspīlēt.
 

Un jūsu pretkovida tēja palīdzēs arī profilaktiski?

Jā, to šajā laikā jebkuram ieteicams dzert. Tajā ir vīgrieze, bērza lapas, kalmes sakne, lakricas sakne, mazliet vērmele un dzeltenais amoliņš, lai neliptu trombocīti. Un vēl tur ir kārkla miza, bet to varētu arī vārīt un dzert atsevišķi. Tā satur salicilskābi – vielu, kas līdzīga aspirīnam. Neļaus izveidoties trombam.
 

Kā tad pareizi zāļu tēju pagatavo – aplejot vai vārot?

Ja tējā ir tikai ziedi un lapas, tad pietiek ar apliešanu. Ja ir saknes, vēlams pavārīt. Bet vēl labāks paņēmiens – divas ēdamkarotes ieber termosā, uzlej apmēram 80–90 grādus karstu ūdeni, patur 12 stundas un tādu tēju dzer visas dienas garumā siltu.
 

Ilgāk pastāvot, vērtīgās vielas tējā pazūd?

Īpaši jau nepazūd, bet tējai ir tendence saskābt. Daudz aktīvu vielu, mazliet olbaltuma, mazliet gļotu, un tēja sāk bojāties. Tēja katru dienu jāgatavo jauna.

Jūs kovidu uztverat visnotaļ nopietni, vai ne?

Vīrusi ir jāuztver nopietni. Bet man tomēr ir sajūta, ka labākais variants būtu kovidu viegli pārslimot, lietojot visus vajadzīgos preparātus un nepaļauties tikai uz vakcinēšanos. Es pats jau esmu vakcinējies ar Astra Zeneca vakcīnu. Un tagad lasu, ka pēc pusgada paliek tikai kādi 30–40 % aizsardzības… Tas nozīmē, ka jāvakcinējas būs atkal un atkal. Tāpēc mana nostāja tomēr ir, ka ārstiem un zinātniekiem jau preventīvi jāveido kovida ārstēšanas shēmas, kas varētu gan pasargāt no saslimšanas, gan saslimstot neļautu nonākt smagā stāvoklī. Un tādas shēmas ir. Ir arī tāda ārstu alianse, kas domā līdzīgi man, – FLCCC, starptautiska alianse, kas veido savu ārstēšanās protokolu. Tajā apvienojušies ārsti un zinātnieki, un protokols visu laiku mainās, tiek uzlabots. Tagad Delta varianta ārstēšanai tur ir iekļauti glikokortikoīdi, antikoagulanti, C vitamīns, melatonīns, D vitamīns un antihormonālā terapija vīriešiem, lai samazinātu testosteronu, jo pierādījies, ka tieši tas vīriešiem liek slimot smagāk.

Kovida gadījumā kapilāros veidojas trombi – nekad agrāk tas vispār nav bijis aktuāli! Vienmēr mēs runājām par trombu veidošanos artērijās, kas izsauc insultu, infarktu. Bet tagad trombu veidošanās notiek vissīkākajos kapilāros.

Kas jums tagad nākamais padomā?

Es piedalos projektā kopā ar Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta zinātniekiem, pētām iespēju to pašu betulīnu pārvērst ūdenī šķīstošā formā. Tad tā pieejamība būtu daudz augstāka. Tagad betulīnam jāiziet caur gremošanas sistēmu, kur tas tiek sašķelts, – ja enzīmi un fermenti cilvēkam nav gana spēcīgi, betulīns vāji iedarbosies. Tāpēc plānos ir izveidot nanoformu, tad betulīns brīvi spēs aiziet uz visām šūnām. Tad tas būs varens līdzeklis! Manuprāt, tam būs tikpat liela nozīme kā savulaik penicilīnam. Penicilīnu atklāja pagājušā gadsimta divdesmitajos gados, bet praksē ieviesa tikai pēc 20 gadiem – cerams, ka betulīnam šajā ziņā veiksies labāk.

Un vēl mani interesē pētījumi par jūras dzīvniekiem. Ir tāda viela šūnās kā plazmalogēns, vēl reti dzirdēts, bet tas ļoti labvēlīgi iedarbojas uz smadzeņu darbību. Tas varētu līdzēt cilvēkiem depresijā, panikas lēkmēs, Alcheimera slimības gadījumā. Pēc kovida tas būtu īpaši noderīgi, jo šī slimība nevienu gudrāku nepadara.

Jūs par betulīnu stāstījāt ar tādu aizrautību, ka pilnīgi gribas to no šodienas sākt lietot. Bet kam tad to vajadzētu?

Manuprāt, visiem. Tā ir ļoti aktīva viela, tajā pašā laikā pilnīgi nekaitīga. Ļoti universāls darbības mehānisms. Piemēram, ja iedzersiet betulīnu un dosieties uz ballīti, kur lietosiet alkoholu, tad ilgi nereibs. Nekādu eiforiju neizdosies sasniegt, tāpēc būs vējā laiks un līdzekļi.

Pie C hepatīta, lietojot betulīnu kopā ar interferona preparātiem, nav blakusparādību un notiek 100 % izārstēšanās. Arī otrā tipa cukura diabētiķiem betulīns tā palīdz, ka pat var pārtraukt lietot medikamentus. Un arī holesterīna līmenis samazinās. Vienīgi, kā jau teicu, jābūt labai gremošanas sistēmai, lai tas šajā formā iedarbotos. Arī tad, ja slikti darbojas vairogdziedzeris, betulīns nepalīdz.

Visiem citiem kāpēc labs? Betulīns aizkavē novecošanos. Mums ir izveidoti pieci dažādi uztura bagātinātāji ar betulīnu, katram pievienots vēl kas – vai nu cigoriņš, vai pienenes sakne, vai Islandes ķērpis, vai vīgriezes ziedi, vai vilkābeles ziedi. Bet pamatā visos ir 100 miligrami betulīna, dienā vajag 200 miligramus. Es ieteiktu visus piecus veidus piecu mēnešu laikā arī lietot un nomainīt.

Kurš augs visbiežāk izmantots jūsu tējās?

Mēs lietojam 120 augus. Man jau liekas, ļoti universāla ir ugunspuķe, daudzās tējās ir bērzu lapas, arī gārsu daudz lietojam kā organisma attīrīšanas līdzekli.
 

Un kuru augu iegūt ir visgrūtāk?

Lakrica mums atceļo no tālienes. Grūti ir zeltsakni izaudzēt, tai ir jāaug 3–4 gadus, pirms tā kļūst lietojama. Un arī ceļmallapas grūti salasīt vajadzīgā daudzumā. Jo vajag jau arī, lai tīrā vietā aug. Ceļmallapas slikti padodas kultivēšanai. Bet kliņģerītes neviens negrib vākt, jo tas ir rokudarbs. Kumelītes, piemēram, ar kombainu ātri savāc, bet kliņģerītes neizdodas, tā nu sanāk dārga droga, jo ar rokām vākta.

No kā jūs pats esat sajuties jūtami labāk, vai gluži otrādi – sliktāk?

Es ap 60 gadu vecumu sajutos noguris. Un tad sāku meklēt, kā no tā noguruma atbrīvoties. Palietoju ženšeņu, zeltsakni, bet tas man ne visai patika. Tad arī uzdevu sev uzdevumu: atrast kaut ko pilnīgi nekaitīgu, kas neceltu asinsspiedienu, kam nebūtu nekādu kontrindikāciju, kas augtu pie mums un kam būtu universāla iedarbība. Tas izrādījās jau pieminētais bērza tāss ekstrakts betulīns. Es to sāku lietot un atgriezos ierindā ar pilnu jaudu.
 

Bet jūs pirms sarunas pieminējāt arī pumpurus.

Tas man tagad ir darba stadijā – gemmoterapija. Pumpuru terapija. Pasaulē tas kļuvis ļoti populāri, jo pumpuri satur ļoti aktīvas bioloģiskas vielas. Tiek uzskatīts, ka pumpurs darbojas trīs reizes spēcīgāk nekā auga ziedi vai lapas kopā. Ir jau izpētīts, kāda veida pumpuri kādām kaitēm palīdz. Domāju, līdz jaunajam gadam man apmēram divpadsmit pumpuru preparāti būs gatavi. Pudelītēs ar dozatoru, pilināmi. Piemēram, upeņu pumpuri pret locītavu sāpēm, bērzu pumpuri nieru problēmām, ceriņi pret dažādām infekciju slimībām, alkšņi gremošanas sistēmai. Tos varēs arī savienot vairākus kopā. Es tiešām ļoti aizrāvos ar to. Man jau arī visam, kas mani interesē, nepietiek laika.

Es tagad zinu, ka liepai un kļavai ir ļoti garšīgi pumpuri. Arī upenēm. Toties ceriņi un jasmīni ir rūgti. Ievas pumpuri ir ļoti universāli. Vispār ieva ir ļoti nenovērtēts ārstniecības augs. Palīdz pat audzēju profilaksei.

Būtu iedomīgi teikt, ka latvieši ir vareni zāļu tēju dzērāji?

Nē, tā tiešām ir. Vēl varenāki par mums gan ir lietuvieši. Igauņi arī cenšas. Un poļiem veikali pilni ar zāļu tējām. Ļoti labas tradīcijas ir Austrijā, arī Vācijā. Bet slikti ir dienvidu valstīs: Grieķijā, Itālijā, Francijā, Spānijā. Tur ir kafija un cigaretes.

Jūs kādreiz “nododat” savas tējas un iedzerat melno vai zaļo tēju?

Jā. Un arī kafiju kādreiz iedzeru un kakao. Bet vienreiz dienā tomēr iedzeru savu tēju. Kāda nu mājās ir attaisīta, tādu iedzeru. Cilvēkam patiešām daudz šķidrums jādzer, lai viņš nebūtu tāds sakaltis. Jo vecāks cilvēks, jo sausāks viņš paliek. Tēja te labi palīdzēs.

Vai ir kāda tēja, ko tomēr nevajadzētu ļoti ilgi no vietas dzert?

Nevajadzētu visu laiku imunitātes tēju dzert. Jo pārāk spēcīga imunitāte nav nemaz tik vajadzīga. Daudzi ārsti atzīst, ka labs rādītājs ir rudenī dabūt vienas kārtīgas iesnas – tad cilvēks paliek spēcīgāks. Nebaidieties no saaukstēšanās, jo tā trenē cilvēka imunitāti!