"Nepērciet kosmētiku ar mikroplastmasu!" Saruna ar ķīmiķi Līgu Brūniņu, kura ražo pasaulē inovatīvus sejas krēmus

Interviju sērija "Sieviete dara un rada" tapusi sadarbībā ar YIT LATVIJA.

Pašu radīti un ražoti – burtiski izauklēti – ir “Labrains” produkti, un tas viss notiek tepat Rīgā, Maskavas ielā, kur pie uzņēmuma ciemojāmies arī mēs, “Mammamuntetiem.lv”. Lai produkts nonāktu pie patērētāja, tas izdzīvo ap 1000 variācijām un izstrādes process prasa apmēram trīs gadus. Līga ir iekšā ķīmijā ar visām savām domām – ne tikai produktu izstrādē un attīstībā, bet arī domājot par mūsdienu dzīvesveidu. “Stress maina mūsu organismā tik daudz ko! Stress – tie ir arī hormoni, bet hormoni var izmainīt ne tikai to, kā emocionāli jūtamies, bet arī fiziski mūsu bioķīmisko sastāvu. Viss mūsu organisms ir saistīts, mēs nevaram atrauti skatīties arī ādas veselību vienu pašu,” uzskata Līga.

Ideja par uzņēmuma veidošanu radusies, jo pati saskārusies ar ādas problēmām un sapratusi, ka nav tāda produkta, kas viņai varētu palīdzēt. 

“Mēs nedarām tādu darbu, ko dara jau citi. Kādēļ lai es taisītu kaut ko, kas jau ir? Es taisīšu to, kā nav! Varbūt Dienvidamerikā ir šādi produkti, bet Eiropā – nē,” lepojas Līga.

Līga arī darbojas vides aizsardzības biedrībā “Baltijas krasti”, kopā ar vīru Ģirtu audzina piecus gadus veco dēlu Evertu. Pirms “Labrains” dibināšanas strādājusi ar dažādiem vides un zinātniskajiem projektiem. Tagad vada uzņēmumu, daudz enerģijas un laika velta arī klientu un interesentu izglītošanā – stāsta par ādu, tās kopšanu un veselību. “Kamēr uzņēmums ir mazs, mēs klientiem pieejam ļoti individuāli. Ir cilvēki, kas uzreiz grib nopirkt visus iespējamos līdzekļus ādas problēmu risināšanai, bet es mēdzu cilvēkus no tā atrunāt, es iesaku tomēr tam pieiet mierīgāk,” sarunā atklāj uzņēmēja.

“Labrains” vadītāja, ķīmiķe Līga Brūniņa. Foto: Artūrs Ķipsts, Mammamuntetiem.lv

Ko tu teiktu “Mammamuntetiem.lv” lasītājiem, kas neko nezina par “Labrains”, – kas ir “Labrains”?

Ar kosmētikas izstrādi un ražošanu mēs sākām darboties 2017. gadā, bet uzņēmumu reģistrējām 2018. gadā. “Labrains” ir pilnīgi unikāla, dabiskā sejas kopšanas kosmētika, un mūsu fokuss ir uz problemātisku ādu. Man pašai ir rozācija (hroniska ādas slimība ar noslieci uz apsārtumu – red.), bet mēs ražojam līdzekļus arī ādai, kuru skar akne, dermatīts, vai jutīgai ādai. Visi produkti ir mūsu pašu ķīmiķu komandas izstrādāti, pašu ražoti.

Kas ir paslēpts zem nosaukuma “Labrains”?

Zīmola nosaukumu es domāju ļoti ilgi – 8 mēnešus. Man bija svarīgi izdomāt un uzreiz piereģistrēt jau īsto. Taču, lai es varētu pasūtīt izejvielas, tās nevarēju dabūt kā privātpersona – bija jāreģistrē uzņēmums. 

“Labrains” sevī slēpj vairākas nozīmes: otrais “A” ir kā apgriezts “V”, un tad sanāk “LV BRAINS” – ‘Latvijas smadzenes’, jo šis produkts ir radīts Latvijā, mūsu pašu smadzenēm. Nosaukumu varam arī sadalīt kā “LAB RAINS” – tas ir kā ‘laboratorijas lieti’, jo galvenais no mūsu uzdevumiem ir padzirdīt mūsu ādu. Tas, ka mums trūkst ūdens, atsaucas uz mūsu ādas procesiem. Zem nosaukuma ir noslēpts arī “LAB RAINIS” – uz “N” ir punktiņš, kas veido “I”; tas ir kā laboratorijā radīts Rainis (lasi – Aspazija). 

Manuprāt, pasaulē nav vienas taisnības, katram pašam ir jāsaprot, kas ir viņa taisnība. Un, ja pasaulē nav vienas taisnības, tad arī nosaukumam nevar būt viena doma. 

Man tas bija ļoti svarīgi. Pēc tam es pamanīju, ka nosaukumā ir “ABRA” un apkārt “LINS” (LABRAINS). 

Uzņēmuma nosaukumā slēpjas daudz nozīmju. Foto: Artūrs Ķipsts, Mammamuntetiem.lv

Cik liels ir uzņēmums?

Kopā uz vietas “Labrains” ir apmēram desmit cilvēku, kur pieci no tiem ir ķīmiķi. Es pati studēju lietišķo ķīmiju un materiālzinātnes Rīgas Tehniskajā universitāte, un divas manas kursa biedrenes arī strādā “Labrains”. 

Cik viegli ir atrast darbiniekus šajā jomā?

Ķīmija un zinātniskā daļa ļoti ātri nokomplektējās, zināju, kur meklēt kolēģus, un man prieks, ka jaunā paaudze arī studē ķīmiju. Ar tirdzniecību un mārketingu gāja lēnāk. Es pati iepriekš neko nebiju pārdevusi, mums bija vides zinātniskie projekti, mēs Eiropā piedalījāmies konkursos, gatavojām piedāvājumus atklātiem iepirkumiem, tāpēc sākt pārdot publiski man bija ļoti grūti. Bet tagad pamatkomanda ir pilnīgi nokomplektēta. Galvenais komandas veidošanā bija atrast tādus cilvēkus, kuriem ar mani saskan gan prasības pēc kvalitātes, gan profesionalitāte. 

Uzņēmumam līdz peļņai vēl ir tālu, biznesa attīstīšanai ņemam kredītus no “ALTUM” un “SEB bankas”, produktu izstrādei – grantus. Tieši zinātnes daļai mums ir palīdzējis kompetences centrs, tika izstrādāts arī zinātniskais projekts, kas ļāva attīstīt inovatīvas idejas līdz komercializētai lietai. Sākotnēji mēs bijām kā maza daļa no “Baltline Globe”, līdz piereģistrējām uzņēmumu “Labrains”.

Interviju sērija "Sieviete biznesā" tapusi sadarbībā ar YIT LATVIJA.

Kas ir tie “mēs”? 

Jā, runājot par “Labrains”, es domāju – mēs. Mēs esam trīs līdzvērtīgi biznesa partneri – Elīna, es un mans vīrs. Katram ir sava atbildības sfēra. Elīna vairāk nodarbojas ar vides aizsardzības projektiem, es – ar kosmētikas lietām, vīrs kārto saimnieciskās lietas. Katram ir savs darbs, bet stratēģiskus lēmumus pieņemam kopā. Ar Elīnu mēs esam 19 gadus kopā, ar vīru ir 16, 17 gadi kopā. Viena no mūsu panākumu atslēgām ir, ka mums visu laiku ir plecs, uz kā balstīties. Esam izgājuši visām krīzēm cauri. 

Kas atšķir “Labrains” no citiem kosmētikas zīmoliem? 

“Labrains” kosmētika ir ar akcentu uz dažādu ādas problēmu risināšanu. “Labrains” ir dabiski dermokosmētikas produkti. Jā, tirgū ir daudz it kā dabiskās kosmētikas līdzekļu, taču ir nianses. Kosmētikā, manuprāt, nav daudz regulu un prasību, proti, to ir par maz. Ir daudz vielu, kas ietekmē veselību ilgtermiņā. Parasti kosmētikā veic pētījumu un skatās, kā līdzeklis ietekmē ādu viena vai divu mēnešu periodā. Par to, ko tas izdara aknām, ko nodara endokrīnai sistēmai, neviens nerunā, līdz laika gaitā neuzkrājas dati no blaknēm. Un tas ir pats trakākais! Mūsu mērķis ir mazināt risku organisma vispārējai veselībai – tāpēc arī ir dabiskā kosmētika. Paldies “Madara Cosmetics”, kas to visu aizsāka. 

Mēs atšķiramies ar to, ka sākām jau uzreiz strādāt ar problemātisku ādu, līdz ar to no 100 % dabiskās kosmētikas izejvielām mēs atlasām vielas, kas, mūsuprāt, neatbilst problemātiskai ādai, ir zinātniski pretrunīgas vai kairina un padara jutīgu ādu. Jau izstrādājot produktu, mēs to testējam uz problemātiskas ādas. 

Ne viss, kas ir dabisks, der jutīgai ādai. Benzoskābe, ko iegūst no dzērvenēm, ir dabiskas izcelsmes, bet var kost, kairināt un sārtināt ādu, un ne vienmēr to var uzreiz pamanīt. 

Līdz ar to mēs šādu benzoskābi, benzilspirtu, spirtu u. c., kas ir tradicionālais dabiskais konservants, neizmantojam. 

Līga sajauc “Labrains” unikālo produktu – sapropeļa gelu. Foto: Artūrs Ķipsts, Mammamuntetiem.lv

Tas, ar ko mēs vēl atšķiramies no dabiskās kosmētikas ražotājiem, – mēs neizmantojam standarta šķīdinātājus, kas nereti ir tradicionālie konservanti. Mums ir zinātniskais projekts par kristalogrāfiju, kur iegūstam vielas, kuras kristalizējam un kam pateicoties varam iegūt vielu šķīdību. Tā mēs varam izšķīdināt vielas, kuras nešķīst ne ūdenī, ne kādā citā dabiskā saudzīgā šķīdinātājā. Mēs iegūstam stabilu konservēšanas sistēmai A kritēriju bez neviena kosmētikas regulā uzskaitītā konservanta. Citur nekur šādu produktu neiegūsiet. 

Vai, izvēloties kosmētiku, ir kādi atslēgas vārdi, kas palīdzēs izvairīties no kosmētikas, kas nav videi un organismam draudzīgākā?

Te ir jābūt ļoti uzmanīgam, jo tāda atslēgas vārda nebūs. Jā, ir uzraksts “nesatur parabēnus”, bet tajā pašā laikā produkta sastāvā ir, piemēram, PEGus, kas ir mikroplastmasa, vai ko citu. Kosmētikas sastāvā ir ļoti daudz mikroplastmasas, ko var konstatēt pēc terminiem – dimetikons, silikons, akrilāts, neilons, vinils –, tieši šādi ir rakstīti nosaukumi, bet kurš šo lasa? Reizēm šo vārdu sakne ir apslēpta garā vārdā, līdz ar to ir grūti saprast. Tas, ko es iesaku, – skaļi nolasiet nosaukumu, varbūt paskatieties gūglē, lai saprastu, kas tas ir. 

Tie, kam ir normāla, jauna āda bez noslieces (ādas slimības ir ģenētiski predisponētas – izpētiet senču ādu) uz problemātiku, domāju, ka var droši lietot – bez īpašas iedziļināšanās sastāvdaļās – ikvienu dabisko kosmētiku, kas ir sertificēta, piemēram, ECOCERT. Jo ļoti bieži gadās, ka kosmētikai ir norādīts, ka tā ir “ar dabiskām vielām”, bet šīs te dabiskās vielas ir tikai 5 % no visa sastāva, pārējais ir vai nu plastmasa, vai sintētiskie konservanti. Piemēram, mēs zinām, ka medus ir ļoti labs. Bet, ja mēs paņemam 5 pilienus medus un tos ieliekam 100 pilienos spirta, kas tur sanāk? Medus taču ir super labs! Bieži ir tā, ka kosmētikas sakarā stāsta tikai par šo medu, bet par pārējo neko nepiebilst. Arī produkti, kas domāti bērniem, satur šīs ne pārāk labās, sintētiskās vielas, ja vien tā nav 100 % dabiska kosmētika. 

Ja jums ir normāla āda un jūs domājat par vidi un negribat piesārņot sevi, ieteiktu izvairīties no kosmētikas, kas satur mikroplastmasu. 

Mikroplastmasa uzkrājas mūsu organismā, bet, ja mēs to uzklājam uz ādas, tā neveicina ādas atveseļošanos, bet tikai nosedz to. Epidermas virskārtā veidojas biezāka kārtiņa (visbiežāk mikropietūkums), taču tā ir kā plāksteris. Ilgtermiņā mikroplastmasa uzkrājas aknās, un organisms cenšas attīrīties no tās ar intensīviem šūnu dalīšanās procesiem, kas rezultējas kā iekaisums vai pat onkoloģiskas slimības. Vielas, kas tiek pievienotas ne tikai mikroplastmasai, bet arī veido krēmus, lai tie būtu pufīgi, koši balti vai zīdīgi, var ietekmēt endokrīno sistēmu. 

Aiz loga paveras skats uz jaunajām “Labrains” telpām, kur tiks ierīkota gan jauna ražotne, gan veikals. Foto: Artūrs Ķipsts, Mammamuntetiem.lv

Man bija priekšstats, ka ķīmiķis ir cilvēks, kas strādā ar bīstamām vielām. Vai ķīmija un kosmētika ir nozares, kas “draudzējas”?

Ķīmiķis ir tas, kas skatās vielu pārmaiņu procesus – kā divas vielas, kas saliktas kopā, uzvedīsies un kas tur radīsies. Es mācījos 26 dažādas ķīmijas – ir neorganiskā, analītiskā, organiskā ķīmija… Krēmos ķīmiķis mēģina radīt stabilu produktu, ir jāizprot, kāda tipa vielas tās ir, vai tās savā starpā draudzēsies, vai viena otru nejauks ārā… Tāpat aktuāls ir jautājums, kā iešķīdināt kādu vielu krēmā. Ļoti bieži ķīmija un fizika ir uz robežas, un tad ir grūti nošķirt, kur viena beidzas un kur sākas otra. Tas, ko mēs, ķīmiķi, darām, – mēģinām izķert visas šīs nepilnības, kas gadu gaitā kosmētikas nozarē ir radušās – mūsdienās ir jaunas vielas, jaunas iespējas, zaļā ķīmija attīstās un strādā. Jā, tas ir lēni: viena kvalitatīva produkta izstrādei vajag trīs gadus, lai tas ir gatavs. 

Man patīk ķīmija. Esmu strādājusi organiskās sintēzes institūtā, bet es neesmu tas, kas var laboratorijā vai ļoti šauri ar kādu jautājumu strādāt. Lai kļūtu labs speciālists, ir jānostrādā savā jomā ap 10 000 darba stundu. Profesionālis ir, ja nostrādā ap 8000 darba stundu. Latvijā ir diezgan grūti tik ļoti fokusēties uz vienu lietu. Es apbrīnoju cilvēkus, kas eksperta līmenī ļoti dziļi iedziļinās lietās. Mani interesē viss, un ir grūti nodalīt, kura joma tieši būtu manējā.

Sūnu siena “Labrains” birojā. Foto: Artūrs Ķipsts, Mammamuntetiem.lv

Izklausās, ka esi savā vietā!

Jā, tā varētu teikt.

Kā tu jūties kā sieviete uzņēmējdarbībā? Produkts ir ļoti sievišķīgs, bet izstrādes process un uzņēmuma vadīšana reizēm tiek dēvētas par vīriešu jomām.

Manuprāt, tas ir stereotips, ka vadība ir vīriešu joma. Man šķiet, vīrietis vairāk satraucas par sava ego jeb spēka izrādīšanu, nevis par uzņēmuma kopējo labumu, un tas viņam var būt klupšanas akmens. 

Vīrieši taču jau kopš seniem laikiem ir mednieki: koncentrējušies uz vienu punktu un gaidījuši medījumu – tas ir eksperta darbs, tas nav projektu vadītājs. 

Sieviete staigāja pa mežu, meklēja sēnes, ogas, nesa bērnus, pārskatīja lauku kopumā. Gadu gaitā sievietēm ir uztrenēta šī maņa – sieviete svaida galvu šurpu turpu un skatās, kas notiek apkārt. Es nesaku, ka tas ir visām sievietēm, tomēr šādas tendences redzu. Ir svarīgi saprast, kur katram ir sava spēcīgā puse vai vājība. 

Es gan neesmu stingrā vadības stila piekritēja. Man kā vadītājai ir svarīgi, ka ir komanda, kurā katrs pats spēj sevi vadīt un organizēt ilgtermiņā un stratēģijas ietvaros. Vēl man ir svarīgi, lai man ar darbiniekiem sakrīt kvalitātes izpratne un profesionalitāte. Ja sakrīt šīs vērtības, mērķis, tad var būt izcila sadarbība un būt vadītājai ir viegli.

Tev ir piecus gadus vecs dēls, esi ieguvusi nopietnu izglītību – kā ir savienot darbu un ģimeni?

Es to mācos. Es esmu pārslodžu cilvēks, īpaši, ja uzsāku kādu jaunu lietu. Ar gadiem es vairāk cenšos izlīdzsvarot lietas un atrast laiku ģimenei. Tas ir grūti. Piemēram, mums bija “Labrains” pārgājiens. Tas notika sestdienā, un bija diezgan garš maršruts, kas manam puikam varētu būt par garu. Sanāca tā, ka es eju ar “Labrains” dāmām, bet vīrs ar dēlu iet citu maršrutu. Tad es pārdomāju – kā tad būtu bijis pareizāk? Nav vienas atbildes, es nezinu. Protams, ka man sirds grib būt pie vīra un bērna, bet, no otras puses, ir forši satikties ar cilvēkiem. Tad sāku analizēt un meklēt risinājumu. Domāju, ka turpmāk varam izstrādāt tādu maršrutu, kur no noteiktas vietas var pievienoties arī vecāki ar maziem bērniem. Noteikti vajag domāt, kā lietas atrisināt, nevis tikai gausties. Domāju, ka vajag arī vairāk par to runāt.

Arī kovida laiks nes labas izmaiņas – man šķiet, tas parādīja, ka ģimene ir pirmajā vietā. Ja man darbinieks saka: “Atvainojos, es šodien nebūšu, jo man bērns slims”, es brīnos – par ko tur atvainoties? Jā, ir jāpaziņo, bet par to nav jāatvainojas. Mazas lietiņas, kas palīdz noturēties šajā līdzsvarā; man šķiet, tās ir jāmeklē.

Lai arī Līga vadītājas lomā jūtas ļoti ērti, viņa uzsver, ka liela nozīme uzņēmuma vadīšanā ir veiksmīgā biznesa partneru un darbinieku izvēlē. Foto: Artūrs Ķipsts, Mammamuntetiem.lv

Tavā instagrama profilā pamanīju, ka tajā ir bildes ar skaistām tavas dzimtas sievietēm – mammu, vecmāmiņu, vecvecmāmiņu. Ko tev nozīmē tavas dzimtas sievietes?

Mūsu dzimtas sievietes ir ļoti spēcīgas! Te man pie sienas būs vecmāmiņa un mamma (norāda uz sienu). Man dzimtā ir ļoti daudz sieviešu, un gandrīz visas bez vīriešiem. Bet ļoti spēcīgas un katra ar savu raksturu. Mammai mēs esam seši bērni – 3 māsas un 3 brāļi –, es esmu vecākā. Līdz ar to man kāds bija jāpieskata un jākomandē. Sievietes ir mūsu dzimtas kodols – man patīk skatīties, ka es katrā no viņām varu ieraudzīt katru no mums un tajā pašā laikā nevienu. Tas ir tik interesanti, kā tas gēns mūsos ir. Mums visām ir kopīga izpratne un mērķis, bet izpausmes un uzvedības – pilnīgi dažādas. Viena ir asāka, cita maigāka. Mēs esam diezgan konstruktīvas un loģiskas sievietes, mums gandrīz visām ir inženiera domāšana.

Tu šķieti ļoti mērķtiecīga. No kā tev tas?

No visām manas dzimtas sievietēm (smejas). 

Ko esi mācījusies no savas mammas?

Vecmāmiņa man iemācīja disciplīnu un spēju pierādīt sevi. Regīna, viņas māsa, norādīja uz augstākiem mērķiem un nenoniecināt godkāri. Mamma vienmēr man ticēja, viņa deva man brīvību, viņa manī attīstīja radošo pusi. Viņa man iedeva to, ka es spēju sabalansēt mērķtiecību ar radošumu. Mamma tikai vienu reizi man lika pārģērbties, pārējā laikā es varēju ģērbties, kā vien vēlos. Tas bija 1994. gads, man bija 14 gadu, pati biju sagatavoju kļošenes un pārvilku pāri kleitu – tajā laikā neviens tā nestaigāja. Bet citādi viņa ļāva man visu un mācīja noticēt saviem spēkiem. Es daudz aizguvu no savām draudzenēm un māsīcām vai brālēniem. Ar māsīcu Daci man ir dziļas sarunas par medicīnu, bioloģiju un psihes ietekmi uz organismu – mums sakrīt šajā jomā. 

Sarunas sākumā teici, ka gribi taisīt tādu produkta, kāda nav. Kā var izdomāt to, kā nav?

(Smejas.) Turēt ausis vaļā, skatīties, meklēt, lasīt. Mēs arī esam uzlabojuši mūsu piegādātāju vielas. Piemēram, mums ražotājs piedāvā kādu vielu, bet mēs viņam pasakām – gribam šo vielu, bet citādāku, piemēram, bez kādas sastāvdaļas. Parasti ražotājs saka – nē, tā nevar. Tad es rakstu vēlreiz – varbūt tomēr var? Tā mēs esam dabūjuši jau padsmit vielu, kādu citiem nav. Es redzu, ka citiem ražotājiem ir šā ražotāja vecā viela, piemēram, ar spirtu, bet man – bez spirta.

Vai nav bail, ka šo ideju nozog?

Lai tik ir labāka kosmētika visiem! Lai cilvēki saprot. (Smejas). Bet recepte un izstrādes process ir ļoti garš. Ja tas ir liels uzņēmums, to ir grūti uzreiz nomainīt – tas ir viss ražošanas process, tas ir varbūt pat vieglāk un lētāk – ražot ar šo veco vielu. Cilvēki tāpat var nesaprast… 

Kā tu atpūties?

Vislabāk es atslēdzos kalnos, mēs nesen bijām Somijā, Lāču takā. Ar mazo (dēlu – red.) mēs neesam bijuši uz tālajiem kalniem. Man ļoti vajag būt kalnos, man patīk arī slēpošana. Ja kādreiz ar draugiem braucam uz siltajām zemēm, man šķiet, ka es tur neiederos. Man patīk mežs, kalni, takas… Bet ne vienmēr var dabūt visu, ko gribas. Man palīdz atslēgties kalni, jo tur cilvēks ir mazliet uz dzīvības robežas, un tad saproti, ka par pārējo visu tu tur nedomā.

“Šīs klavieres ir ļoti noskaņojušās, un tām ir vajadzīgs remonts. Tomēr reizēm, vakaros, kad birojā neviena nav, es piesēžos un spēlēju. Sākumā jūtu, ka spēlēšana ir saspringta, bet pēc laika jūtos jau mierīgāka, arī spēlēšana kļūst plūstošāka. Tad es zinu, ka mierīgi varu iet mājās,” atklāj Līga. Foto: Artūrs Ķipsts, Mammamuntetiem.lv

Ko tu gribētu iemācīt dēlam?

Šobrīd man vairāk pat bail nodot viņam kādus stereotipus, gribas, lai viņš ir brīvs. Tajā pašā laikā, lai viņš nav izlaists. Empātija, cilvēku mīlestība ir pats svarīgākais. Prāta asumu jau var uztrenēt, bet vērtību domāt ilgtermiņā – to gribētu nodot. Atceros, kā man teica, lai es izslēdzu elektrību, jo tas maksā naudu, – man tas neko nenozīmēja. 

Tāpēc es dēlam saku – lai to elektrību saražotu, daudzas zivtiņas aiziet bojā. Un tas viņam nostrādā, jo viņš saprot pamata būtību! 

Ne jau tava nauda ir svarīgākā, bet tas, ka tu iztērē dabas resursus, patērējot kaut ko lieku. To man gribas ielikt, bet saprātīgi – lai nav ar pompu. Lai bērns var saprast, ka nekas nav par velti. Ja tu kaut ko nopērc lētāk, tas ir uztaisīts lētāk uz kaut kā rēķina – vai tu ar produktu piesārņo vidi, vai ražošanas procesā veidojas piesārņojums. 

Ko tu novēlētu sievietēm, kas pārdzīvo par savu ādas stāvokli – nesen vēl bija pumpas, bet nu jau grumbas klāt?

Grumbas, man šķiet, ir pārāk pārspīlēts temats. Nevajag tik daudz uztraukties par to, bet domāt racionāli – vai es esmu pakļauta ādas problēmām? Turklāt jāsaprot, ka vecums mūs sagatavo kaut kam lielākam, bet mēs ar unikāliem produktiem trenējam ādu – liekam tai atcerēties, kā strādāt un nepakļauties priekšlaicīgai novecošanai. Ir labi mēģināt saprast, kāda ir tava āda, un sākt pamazām ieviest rituālus. Labākais ir saprast savas ādas vajadzības, dzīves stilu. Nebūs vajadzīgs uzreiz sapirkt visu produktu klāstu, bet izvērtēt, testēt. Pats svarīgākais ir rūpīga attīrīšana, tad jau mitrināšana. Tāpat kā diētu nevajag uzsākt strauji, bez sagatavošanās, tāpat arī ādas kopšanas paradumi jāmaina lēnām.

Ar “Labrains” vadītāju Līgu Brūniņu sarunājās “Mammamuntetiem.lv” redaktore Gunita Krilova.