Kad mēs varētu izskaust vēzi Eiropā? Atbild Eiropas Vēža institūtu organizācijas pārstāvis

Pērn rudenī un arī 2023. gada janvāra beigās, brīdi pirms Pasaules pretvēža dienas 4. februārī, vizītē Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā bija ieradušies OECI un IARC pārstāvji, lai sniegtu ekspertīzi par nacionāla mēroga vēža reģistru, skrīningu, kā arī virzību uz visaptverošu vēža centru un visaptverošu vēža aprūpes tīklu Latvijā, kas sekmētu vienlīdzīgas iespējas pacientiem. Savukārt 8. un 9. martā īpašā konferencē Latvijas veselības politikas veidotājiem prezentēs īpaši Latvijai piemērotas stratēģiskās rekomendācijas, kā uzlabot vēža aprūpes koordināciju un skrīningu, sekmējot vienlīdzīgu veselības aprūpes pieejamību vēža pacientiem Latvijā.

Projekta gaitu Latvijā aprakstīja Pasaules Veselības organizācijas Starptautiskās Vēža pētniecības aģentūras vecākais zinātnieks, minētā projekta vadītājs Andrē Karvalju (Andre Carvalho). Viņa galvenās intereses ir strādāt pie zinātnes ieviešanas un kapacitātes palielināšanas kā instrumentiem, lai uzlabotu vēža kontroli un kvalitātes nodrošināšanu. 

Eiropas Vēža institūtu organizācijas kvalitātes un akreditācijas direktors Saimons Obersts (Simon Oberst) sniedza ieskatu vēža apkarošanas iespējās. Viņš arī vada OECI zinātnisko iesaistīšanos vairākos ES projektos. 

Kādi, jūsuprāt, ir lielākie izaicinājumi, ieviešot šo projektu Latvijā?

Andrē Karvalju: Darbs pie ICCCS projekta ir sadalīts trīs virzienos – vēža reģistrs, vēža skrīnings un visaptveroša vēža pacientu aprūpe, kamēr augstākais mērķis ir integrēt šos elementus, lai uzlabotu vēža aprūpes efektivitāti Latvijā. Katrā no darba virzieniem tiek iesaistīti vietējie eksperti, taču izaicinājums ir lēmumu pieņemšanas process, kam jānotiek politikas līmenī. Projekta rezultātu ilgtspējas nodrošināšanai ir svarīga vietējo ieinteresēto pušu apņēmība, tāpēc viņu lēmumi ir izšķiroši procesam, un eksperti sagaida viņu atbalstu.

Saimons Obersts: Viena no lielākajām problēmām ir laiks – gan projekta īstenošana diezgan īsā laikā, gan arī aizņemto klīnicistu, pētnieku un vadītāju laiks. Vēl viens izaicinājums ir spējas dažādām organizācijām sadarboties visā veselības aprūpes un pētniecības jomā. Nākošais izaicinājums ir datu pieejamība klīniskā līmenī – elektronisko veselības datu pieejamība nav universāla.

Kā vēža reģistrs var būt nozīmīgs starptautiskā līmenī neatkarīgi no valsts?

Saimons Obersts: Eiropas vēža apkarošanas plāna kontekstā ir svarīga nepieciešamība salīdzināt vēža radīto slogu visās dalībvalstīs, un, lai to paveiktu, ir ļoti nozīmīgi izveidot efektīvu vēža reģistru.

Andrē Karvalju: Populācijā balstītie vēža reģistri apkopo datus noteiktā iedzīvotāju vidū noteiktā reģionā vai valstī. Šie dati tiek izmantoti, lai aprēķinātu rādītājus un veiktu analīzi, kas raksturo vēža slogu – saslimstību, mirstību, izdzīvotību, tendences – pēc vēža lokalizācijas, vecuma grupas, diagnozes stadijas utt. Šādi reģistri jeb PBCR (population–based cancer registries) ievēro starptautiskus standartus, kas ļauj iegūt rādītājus, kuri ir salīdzināmi starptautiskā līmenī un publicēti īpašās tīmekļa vietnēs, kas ir brīvi pieejamas lēmumu pieņēmējiem un sabiedrībai. Vēža sloga indikatoru un tendenču izpēte nacionālā un starptautiskā līmenī nodrošina iesaistīto dalībnieku lēmumu pieņemšanas procesu attiecībā uz prioritāšu noteikšanu, resursu sadali un vēža pacientu aprūpes progresa novērtēšanu.

Eiropas Komisija ir pasludinājusi vienīgo prioritāti medicīnā – onkoloģiju. Kādus rezultātus mums vajadzētu sagaidīt?

Saimons Obersts: Rezultāti attiecībā uz pacienta dzīves kvalitāti, izdzīvotību un pieredzi, visticamāk, nebūs tūlītēji – ir vajadzīgs laiks, lai panāktu kumulatīvas izmaiņas. Taču neapšaubāmi būs uzlabots vēža skrīnings, lielāks uzsvars uz personalizētu medicīnu, uzlabota piekļuve mērķterapijai, paliatīvajai aprūpei, palielināsies informētība un atbalsts pacientiem un viņu aprūpētājiem, mērķtiecīgāki un visaptverošāki dati par vēzi un pacientu iespējas. 

Šo darbību rezultātā pacientiem būs labāki izdzīvotības rādītāji un labāka dzīves kvalitāte.

Kad mēs, jūsuprāt, varētu uzveikt vēzi Eiropā?

Saimons Obersts: Tas ir ilgstošs kumulatīvs process, taču vēzis kā bioloģiska slimība vienmēr būs ar mums Eiropā. Vairāk nekā 50 % vēža gadījumu izraisa cilvēka uzvedība, un līdz šim viens no izplatītākajiem iemesliem ir smēķēšana.

Kādus mūsdienu instrumentus mēs varētu izmantot, lai noteiktu prioritāti cīņā pret vēzi?

Saimons Obersts: To nodrošinās daudz labāki dati no slimnīcām un pētniecības organizācijām. Asins analīzes vēža noteikšanai, izmantojot ģenētiskās analīzes. Tam palīdzētu mākslīgais intelekts diagnostikas iekārtās, jauna tipa ierīces skrīningam (piemēram, elpas testi), robotika ķirurģijā, augstākas kvalitātes staru terapija.

Kas ir molekulārais audzēju konsīlijs (molecular tumor board – MTB), kāds ir mērķis, galvenā ideja un kāda tam ir nozīme vēža ārstēšanā?

Saimons Obersts: Molekulārais audzēju konsīlijs ir ekspertu grupa, kas tiekas (parasti reizi nedēļā), kas izskata detalizētus molekulāros (parasti genomiskos) datus, kas sniedz detalizētu informāciju par to, kuri gēni ir mutējuši šī pacienta audzējā un kādu mērķterapiju var nozīmēt šim pacientam.

Kādi ir būtiskākie izaicinājumi no praktiskās dzīves, kādi resursi nepieciešami MTB (infrastruktūra, speciālistu izglītība, pacientu gatavība). Kāda ir onkologa loma?

Saimons Obersts: Ir nepieciešama laba genomika un proteomika (liela mēroga olbaltumvielu izpēte), labas laboratorijas, kvalitatīvi dati, bioinformātiķi, izglītoti un informēti onkologi, specializētas medmāsas.

Zināšanai

Pēdējos gados cīņa pret vēzi ir arī visas Eiropas Savienības prioritāte, un 2022. gadā arī Latvijā valdībā tika apstiprināts Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2022. – 2024. gadam, kas paredz virkni uzlabojumu, kam ir nepieciešams nacionāls finansējums. Savukārt šajā vēža aprūpes koordinācijas un skrīninga uzlabošanas projektā talkā nākuši visaugstākā līmeņa eksperti. Projekta ietvaros eksperti 18 mēnešu laikā izvērtē situāciju Latvijā, sniedzot rekomendācijas attiecībā uz vēža reģistru, vēža skrīningu un visaptveroša vēža centra veidošanu. Mērķis ir nodrošināt vienlīdz kvalitatīvu un pacientiem vienādi pieejamu vēža aprūpi visā Latvijā un pilnveidot gan klīnisko darbu, gan zinātni un  pētniecību.