Bija palicis pēdējais embrijs, un piedzima Marta

Anda uzsver, ka viņu ļoti sāpina, ja cilvēki saka – mākslīgā apaugļošana. “Es vienmēr izlaboju, jo tas ir ļoti aizskaroši un, manuprāt, arī neizglītoti. Mākslīgs skan ļoti rupji – it kā kāds manī būtu ievietojis kaut ko neīstu, modificētu un plastmasīgu. Es skaidroju, ka tā ir medicīniskā apaugļošana, jo mums medicīniski palīdzēja procesā, ar kuru paši nevarējām tikt galā. Tā taču ir mana olšūna, tas ir mana vīra spermatozoīds, tas ir mūsu bērns, kurš radīts ar medicīniski sniegtu palīdzību.”

Superšoks – olvadi jāizoperē

Andai jau no 14 gadu vecuma ir endometrioze, tautas valodā – cistas, kas neuzsūcās, dažkārt kāda plīsa, tāpēc vajadzēja saukt ātro palīdzību, gulēt slimnīcā. “Pusaudzes gados un jaunībā domāju, ka tas ir slikti, sāpīgi, bet neaizdomājos, ka šī diagnoze neļaus man tikt pie bērniņa.” Jaunība ir nemitīgs skrējiens – studijas, darbi, tusiņi. Andai bijušas vairākas ginekoloģiskas operācijas endometriozes un iekšējās asiņošanas dēļ, bet, līdzko viņa atkal jutās labi, tā aizmirsa par to, ka viņai ir noteikts dzīvot saudzīgā režīmā – neko smagu nenest, nestrādāt fiziski. 

“Kad man zināmu cilvēku bariņš sāka roņoties, es arī gribēju pamēģināt, jo man patīk izaicinājumi, turklāt par ielīšanu ledusaukstā ūdenī jau sen biju domājusi. Tā bija mana absolūtākā stulbība, jo nebiju savu ķermeni tam sagatavojusi. Turklāt nedrīkstēju to darīt savu ginekoloģisko problēmu dēļ. Vīrs Varis bija šausmās, kad sāku runāt par roņošanu, bet es nevienu neklausu un esmu ļoti spītīga! Aukstumpeldes piekopu veselu mēnesi. 

Protams, guvu ļoti lielu emocionālo prieku par pašu procesu, bet pēc mēneša olvados sākās milzīgas sāpes, ko izraisīja hronisks olvadu iekaisums. 

Turpmāk atlika tikai nomazgāt rokas pavēsā ūdenī, un atkal biju slima, mocījos sāpēs. Atceros tā gada vasaru, kad +25 grādos staigāju ar biezām vilnas zeķēm kājās.” 
 

Līdz tam Andai neviens ārsts nebija teicis, ka viņai varētu būt problēmas ieņemt bērniņu, vai runājis par neauglību. Viņai bija ap 30, arvien biežāk piezagās domas par bērniem, tāpēc, kad dakteris pateicis, ka ar tik bojātiem olvadiem dabīgā ceļā apaugļošanās nenotiks un ka abi olvadi vispār ir jāizoperē un jādomā par medicīnisko apaugļošanu, Anda piedzīvoja superšoku. “Aizgāju pie vēl viena ārsta, un viņš apstiprināja to, ko jau biju dzirdējusi. Man izoperēja abus olvadus.”

Vispirms jāsaražo olšūnas

Tā kā ģimene ļoti vēlējās bērniņu, tika nolemts veikt medicīnisko apaugļošanu. “Viss process ievilkās trīs gados ar astīti, un ceļš, līdz satikāmies ar mūsu mazo Lauviņu, bija asaru, pārdzīvojumu un emociju pārpilns.” Pirms medicīniskās apaugļošanas ir jāpārbaudās gan sievietei, gan vīrietim, un no rezultātiem ir atkarīgs, vai būs jālieto vitamīni vai jāveic vēl citas manipulācijas. Neatkarīgi no tā, kurš ir neauglīgs, sievietei jāiziet hormonu terapija, lai pavairotu olšūnu skaitu. Terapijas laikā regulāri jāatrādās ārstam, kurš dod norādījumus, kādus medikamentus lietot. Kad sonogrāfijā redz, ka olšūnu ir pietiekami daudz, tās narkozē izņem. Sonogrāfijā gan neredz, vai olšūnas ir veselas, bojātas vai pat nederīgas; to iespējams uzzināt tikai pēc tam, kad tās jau izņemtas. Paralēli vīrietim jānodod analīzes – spermas materiāls, lai olšūnu var apaugļot ar spermatozoīdu. 
 

“Hormonu terapija nozīmē, ka sievietei konkrētā laikā vēderā jāšpricē hormoni, iespējams, kādi medikamenti jālieto arī orāli un vagināli. Emocijas es tobrīd biju palikusi malā, rīkojāmies strikti, kā darbā – dari, paraudi, neizdodas, noskurinies, bet nākamajā dienā atkal ej tālāk. Kā tāds tanks... Terapijas laikā nomainījām ārstu, jo ar pirmo mūsu sadarbība nebija veiksmīga. Atceros vienus Ziemassvētkus un Jaungadu, kad knapi varēju paiet, jo ļoti sāpēja vēders un olnīcas. Šķiet, ka hormonu bija bišķīt par daudz,” Anda atceras.
 

Ģimene bija iestājusies valsts apmaksātas medicīniskās apaugļošanas rindā, un pirmo hormonterapiju veica par valsts līdzekļiem, bet tā nebija veiksmīga. Lāzo iestājušies valsts apmaksātā rindā atkārtoti, bet savu kārtu nav sagaidījuši, jo izlēmuši ceļu pie bērniņa turpināt ar dakteri Ievu Erciņu par saviem līdzekļiem. “Viss veicās ļoti labi, mēs tikām pie sešiem ļoti labas kvalitātes embrijiem, kurus sasaldēja.”

Visu stāstu lasi jaunākajā žurnāla “Patiesā dzīve” numurā, kas no 24. janvāra nopērkams preses tirdzniecības vietās!

Digitālā žurnāla versija pieejama zurnali.lv.