Ņem seniorus zem rokas un ved pastaigā gar jūru! "Ja redzu potenciālu, tas ir jādara," saka fizioterapeite Alise Pētersone
Par pilntiesīgu jeb sertificētu fizioterapeiti Alise sevi sauc kopš 2021. gada. Pirmās iemaņas šajā darbā gūtas vienā no Rīgas veselības centriem, taču, kad jaunā mājvieta atrasta Saulkrastos, pēc apmēram pusgada nomainīta arī darba vieta. Alise ir fizioterapeite Saulkrastu veselības un sociālās aprūpes centrā.
“Mans ikdienas darbs ir saistīts ar klientiem, kuri pie manis nāk vingrot, arī uz masāžu. Visbiežāk pie manis vēršas pēc kādām traumām, hronisku slimību gadījumos vai vienkārši labsajūtas uzlabošanai,” stāsta Alise un piebilst, ka, strādājot reģionā, ir jātiek galā ar daudz dažādiem gadījumiem. Un Alise tiek. To apliecina gan kolēģu teiktais, kuri sauc viņu par čaklo bitīti, gan Alises aprūpē nonākušie cilvēki, īpaši seniori.
“Daļu dienas pavadu lejā, aprūpes nodaļā, kur pārsvarā uzturas seniori. Viņi šeit saņem īslaicīgu medicīnisku sociālo aprūpi, piemēram, pēc slimnīcā pavadītā laika. Cilvēks ir palaists mājās, taču viņš vēl nespēj pats sevi aprūpēt, tad šis ir kā starpposms,” atklāj speciāliste. “Tā ir arī iespēja radiniekiem, kuri mājās kādu kopj, izrauties, piemēram atvaļinājumā. Te pacienti tiek apčubināti, viņiem ir sabiedrība, un reizēm mājās dzīvojošam senioram šāda vides maiņa pat ļoti nāk par labu. Savukārt es viņiem lieku kustēties. Kaut mazliet, bet izkustinu.”
Pacienti viņai pretī nerunā un visu izpilda, izņemot uzdotos mājasdarbus. Taču Alise nebēdā, jo, piemēram, pastaigā pa gaiteņiem, tepat uz tuvējo veikalu vai pat gar jūru visi labprāt piekrīt doties.
“Protams, cilvēka dabā ir slinkot, un daļa tam ļaujas, bet ir arī ļoti apņēmīgi seniori. Bijuši dikti mazkustīgi, gandrīz guloši, kuri ar cītīgu darbu kļuvuši tik spēcīgi, ka var doties ārā,” viņa atklāj.
Labie rezultāti gan nav panākami ar kustību vien. Teju katrs, kuru Alise kaut reizi izvingrinājusi, gaida nākamo tikšanos ar viņu. Jo gaišmatainā, sirsnīgā sieviete vienmēr gatava sniegt ne tikai palīdzīgu roku, bet arī apjautājas, kā kuram šodien klājas, kas jauns noticis... “Svarīgi aprunāties, kaut vai tikai par laikapstākļiem,” saka Alise, “ir, kuri atceras, ka man ir kaķis, un pajautā, ko tad šodien tas sadarījis mājās. Tad es izstāstu kādu stāstu, jo ar kaķiem tādu ir daudz un katru dienu jauni.”
Šāda parunāšana pie sirds iet arī tiem, kuri ir noslēgtāki un paši nevēlas daudz komunicēt, taču uzklausīt kādu stāstu ir gatavi. Alise to ņem vērā un ir gandarīta par prieka dzirksti kāda klusāka seniora acīs, kad viņa pastāsta, piemēram, ko amizantu no sava kaķa ikdienas.
“Šī labā atgriezeniskā saite man dod enerģiju un vēlmi darboties. Ja cilvēks pasaka paldies, pasmaida – šīs labās emocijas uzlādē.”
Alise atklāj, ka medicīna viņu interesējusi jau no 9. klases: “Sākumā gribēju kļūt par sporta ārstu, bet laikam nobijos no tā, ka tad ir ilgi jāmācās. Taču savu profesiju vēlējos saistīt ar sportu, jo agrāk spēlēju volejbolu, plus vēl mani interesēja medicīna, un tad izkristalizējās profesija – fizioterapeits.”
Brīvajā laikā viņa turpina apgūt plašo fizioterapijas pasauli, lasot rakstus un skatoties kādus jomas video, lai uzzinātu par jaunām un interesantām aktivitātēm, kuras piedāvāt saviem senioriem.
“Varbūt kādreiz iestāšos doktorantūrā un apskatīšu tēmu, kas saistīta ar senioru aprūpi – gan medicīnisko, gan sociālo, gan rehabilitāciju. Kā to visu iekļaut, jo ne visos sociālās aprūpes centros ir pieejams fizioterapeits vai radīta iespēja uzturēt fiziskās aktivitātes, taču pierādīts, ka tā ir diezgan laba metode, kā uzturēt sevi ne tikai fiziski labā stāvoklī, bet arī garīgi. Tāpēc ir svarīgi padomāt par to, lai visi seniori varētu būt fiziski aktīvi savu spēju robežās.”
Alise atklāj, ka nereti daudzi baidās no vingrošanas vien tāpēc, ka domā – būs jāvelk sporta tērps un uz ierastā vingrošanas paklājiņa jāveic monotoni vingrinājumi. “Tā nav. Es vienmēr domāju, kā šīs nodarbības padarīt interesantākas. Ļoti laba lieta ir bumba. To var driblēt, mest, ripināt, un tā patīk visu vecumu cilvēkiem. Tāpēc, nē, fiziskās aktivitātes nav garlaicīgas.”