Rimi Rīgas maratons skolēniem ir skriešanas svētki, un tas devis stimulu izveidot savu skolas karogu

No sešiem skolotājiem līdz skolas komandai

2016. gadā sākām seši skolotāji, kuri nolēmām, ka skriesim mazāko distanci – 5 km. Nedēļu pirms maratona skrējām uz lietoto preču veikalu pēc vienādiem krekliņiem. Un tad sajutām to maratona garšu! Jo jau tikai ar apģērbu gribējām izveidot kopīgu sajūtu.

Kā regulāri dalībnieki un daļa no skriešanas kustības esam kopš 2020. gada, kad piedalījāmies Skolu kausā ar astoņiem dalībniekiem. Nākamajos gados, kad skolēni sāka dalīties ar pieredzi par skrējienu, iepirkām jau GoPro kameras, kuras devām skolēniem, lai viņi paši ir operatori trasē. Jo skolēniem ir savs redzējums par to, ko grib nofilmēt. Pēc skrējieniem pats montēju video, kuru pēc tam ievietojām sociālajos tīklos, lai arī citi redz.

Šobrīd esam jau 54 dalībnieki. Katrs esam ar savām spējām, saviem vājumiem. Daži spēj noskriet visu trasi, citi, baudot sportisko atmosfēru, nosoļot līdz finišam.

Kad izejam uz trases, varam sākumā konkurēt paši ar sevi, tad ar citiem, bet atgādinām, ka maratons ir skriešanas sacensības, kurās mums nav obligāti jācenšas uzvarēt.

Sākumā, pirms pirmā starta, bija izaicinoši paskaidrot skolēniem, ka ne visi var būt uzvarētāji. Bet sākam ar sevi, tālāk ar komandu un nākamajā reizē izvirzām savus mērķus augstāk. Skolēniem no sākuma bija bail, ko citi teiks, ja finišēs beidzamie. Bet ar katru noskrieto maratonu skolēni sāk saprast, ka uzvara nav vienmēr tas, ka esi pirmais. Uzvara ir tajā, ka vispār esi to izdarījis! Kad saņem savu medaļu, tad ir vienalga, kurā vietā esi palicis. Bildēs vai video esi ar savu medaļu un ikviens ir sasniedzis kādu savu mērķi.

Gatavošanās un pārliecināšana

Mums ir sporta nodarbības, kurās notiek gatavošanās arī maratonam. Neilgi pirms maratona, tiek pievērsta uzmanība vairāk skriešanai. Tad pakāpeniski, sākot jau ar rudeni, tiek pievērsta uzmanība iesildīšanās vingrinājumiem, elpošanai, pašai skriešanai un arī atsildīšanās vingrinājumiem. Tad sporta stundas labā laikā notiek arī ārā, kur varam skriet visi kopā.

2016. gada maratonā. 

Brīžiem ir nedaudz smagi! It sevišķi, kad nākamajā dienā kāds no skolēniem izjūt, ka viņa ķermenis kļuvis stīvāks, jo bijusi neliela pārpūle. Un tad ir jāstāsta, ka nevajag katru dienu sevi dzīt līdz izsīkumam, bet jātrenējas pakāpeniski. Skolēni saprot, ka vajag pavingrot, ja kaut kas sāp, viņi sāk izprast pirms un pēc skrējiena vingrojumu jēgu. Caur šādām mazām grūtībām esam nonākuši līdz tam, ka pavasarī visdrīzāk būsim vēl kuplākā skaitā. Jo arī skolotāji redz, ka tam ir pievienotā vērtība un ka skolēni nākamajā dienā vienkārši lido apkārt no prieka un sajūsmas, stāsta cits citam, kā ir gājis. Un tad tie, kuri nav piedalījušies, pavelkas līdzi, saprot, ka viņi arī taču to var, un vēlās piedalīties jau nākamajā skrējienā.

Mums ar katru jauno dalībnieku sakumā vienmēr ir pārliecināšanas process. Stāstām un pārliecinām, ka nav obligāti jāskrien, pieveikt distanci var arī ātri ejot, dejojot vai kā vien vēlies un vari. 

Galvenais ir kopības sajūta un cīņa pašam ar sevi! Pārliecinājām, ka jūdze jeb 1,6 km nav nemaz tik daudz. Bija arī dažas klases, kas aizbrauca uz vietas un izgāja trasi pirms maratona skrējiena, kā arī nostrādāja šis video, kad devām iespēju bērniem pašiem to visu iemūžināt. Tālāk jau informācija nokļuva līdz vecākiem par bērnu prieku un lepnumu par medaļām.

Sākumā vārds “maratons” biedē

Sākumā gan skolēniem, gan viņu vecākiem bija problēmas ar šo vārdu – maratons. Daudzus šis vārds sabiedē, jo asociējas ar gariem kilometriem, ar ātru skriešanas tempu un tūkstošiem cilvēku. Vecākiem, tāpat kā audzēkņiem, likās, ka distance ir jāskrien no sākuma līdz beigām. Bija jāpārliecina, ka vari būt savā tempā, skrienot vai ejot. Vecāki redz to, ka mēs, skolotāji, palīdzam bērnus sagatavot, uz vietas sagaidām, pirms starta uzmundrinām un pēc finiša kopā cits citu apsveicam, nofotografējamies, un tad varam doties katrs mājās priecāties par paveikto.

Kopības sajūta

Rimi Rīgas maratons mums ir kopības sajūta, ka esi daļa no kaut kā. Un mēs varam sev apliecināt, ka esam līdzvērtīgi citiem. Varbūt mums nav dabas dots sportiskais talants tik daudz kā citiem, bet mēs varam būt daļa no visa Rimi Rīgas maratona dalībnieku skaita. Tu ej tam pūlim līdzi un pavelcies. Tā ir tā vieta, kur mēs varam apliecināt savas spējas un varēšanu!

2023. gads, Rīgas 2. pamatskolas skolēnu komanda Pasaules čempionātā skriešanā. 

2022. gadā bijām Top 30 skola, pēc diviem gadiem jau Top 20 skola, kas liecina, ka aktivitāte aug. Skolotāji arī saprot, ka šī ir daļa no saliedēšanās, veidojam un attīstām sevi kopā. Pirms pāris gadiem daži mūsu skolēni startēja “Mēness aptiekas” komandā kā iekļaujošs maratons. Taču 2024. gadā skolēni nolēma, ka grib pārstāvēt savu skolu un pievienojās mums, esot ratiņkrēslos. Ir bijušas dažādas situācijas. Piemēram, pasaules čempionātā sanāca, ka skolēni skrēja DPD jūdzi un viena no meitenēm aizmirsa ūdeni. Distances pusē viņa sāka saļimt, bet komandas biedrs bija blakus ar pudeli, ziedojās viņas labad un palīdzēja, iedodot savu pudeli. Abi divi kopā arī nonāca līdz finišam.

Skolēniem tie ir skriešanas svētki. Tas ir masveidīgākais un lielākais pasākums, kurā piedalāmies.

Rimi Rīgas maratons mums šobrīd devis stimulu izveidot savu skolas karogu. Redzējām, ka citām skolām tādi ir un noskatījāmies ar vieglu skaudību. Radās ideja, ka mums arī vajag savu atpazīšanas zīmi, jo skolai paliek 100 gadi, un savs karogs vēl nav bijis. Tāpēc varbūt jau nākamajā maratonā varēsim startēt zem sava skolas karoga.

Novēlam maratonam vēl tikpat gadus. Vēl atvērtākus dalībniekus jebkuram izaicinājumam, kas rodas. Un turpiniet tikpat lielisku organizētības darbu, jo, lai kādas problēmas būtu radušās, neaizgājis rēķins, dalībnieku saraksta koriģēšana pēdējā brīdī vai vēl kāda maza ķibele, vienmēr spējat to atrisināt. Novēlam būt tikpat atvērtiem un sirsnīgiem kā līdz šim. Un pasākumu turpināt, noturēt to latiņu, kuru esat uzstādījuši. Jo, manuprāt, citiem ir, no kā mācīties!

Citus Rimi Rīgas maratona skrējēju pieredzes stāstus lasi ŠEIT.