Eh, vīriešu darba pasaulē zaudēju sievišķību

Jau no akmens lakmeta zināms, ka medīt dodas vīrieši. Savukārt sievietes sēž mājās, rūpējas par pavardu, bērniem, nodarbojas ar hobijiem u.tml. Es šos gadus esmu devusies medīt. Un tas manī ir attīstījis zināšanas biznesa jomā, problēmu risināšanu no pilnīgi citiem aspektiem, racionālu lēmumu pieņemšanu, tūlītēju rīcību, neapjukšanu nestandarta situācijās u.t.t. Lieki teikt, ka manai sievišķībai šādu skilu iegūšana dod triecienu. Tā ir bijusi tāda sevis laušana. Neesmu mācējusi arī pavienot savu sievišķību ar augsto prasību izpildi. Darbs ir vīriešu pasaule. Un, lai tajā iejustos un spētu pilnvērtīgi eksistēt, man ir nācies zaudēt daļu savas sievišķības. Jau vien auto tiesību nokārtošana bija veselas mocības! :) Un tagad apstājoties un uz to visu atskatoties, ko es varu teikt? Profesionālie panākumi sievietei nesniedz piepildījuma sajūtu. Jūtos iztukšota un tik daudz no sevis atdevusi, bet ieguvēja nejūtos.

Darbs ir vīriešu pasaule. Un, lai tajā iejustos un spētu pilnvērtīgi eksistēt, man ir nācies zaudēt daļu savas sievišķības.

Ko tālāk? Pirmais solis uz pārmaiņām ir bijusi problēmas apzināšanās. Otrais solis - izraušanās no vāveres riteņa. Trešais solis - katrā situācijā, pirms rīkojos, sev jautāju - vai tas man der kā sievietei? Kāds ir ceturtais? Vēlies doties uz Sieviešu semināru un atklāt sevī DIEVIETI, lai nekad vairs nezaudētu savu sievišķo noslēpumu. :)

Stāstu iesūtījusi Iveta Ozola