Sievietē jābūt mazliet no mammas, draudzenes mīļākās un... drusku ķertai!

Kā?! Dzīves jēga, lai bēni veseli, lai izaug par labiem cilvēkiem utt. Bet psihologs neatlaižas, tincina un tirda —  bet ko Tu pati gribi, ko Tev vajag?
Izgāju no kabineta pilnīgi sagrauta, jo, ko tad var gribēt no bērniem, ja pati māte nezina, ko grib, kāda ir viņas dzīves jēga, utt..
Tā izmisīgi prātodama, atjēdzos Čaka ielas krustojuma vidū, kad zaļā gaisma dega papildus sekcijā, bet man — sarkanā un taurēdama virsū drāžas smagā mašīna...
Dzīva tiku līdz trotuāram, devos tuvākajā Laimas veikalā un iepirku 100 gramus šokolādes konfekšu un zefīru šokolādē.
Iedama pa ietvi (nu jau uzmanīgi), tos iesāku tiesāt un man nezin kāpēc likās, ka nav nemaz tik svarīgi, vai dzīvei ir jēga vai nav...  Un kas gan ir dzīves jēga — ne darbs, ne slava, ne nauda, tas viss taču var zust vienā mirklī...
Un daudzi meklē visu mūžu dzīves jēgu un varbūt tā arī ir tā jēga, to meklēt?

..fantastiska sajūta sajust sev blakus vīrieti, kurš vēro Tevi ar apbrīnu un iekāri, kurš novērtē Tevi kā mammu un sievieti, kurš ir lepns, ka viņam ir tāda sieviete.

Tikai pēc daudziem gadiem, kad satiku vīrieti, kas mani atmodināja kā sievieti, sapratu, ka mana dzīves jēga ir būt mīlētai un mīlēt. Mīlēt bērnus un būt gatavai viņu dēļ izdarīt jebko — kā lauvenei, kā hiēnai sargāt viņus no visa un mīlet savu vīrieti un sargāt arī viņu no visas pasaules, sargāt savu māju, savu pavardu. Izklausās smieklīgi, bet es izbaudu to pavarda sargāšanu kā mājas tīrīšanu un ēst taisīšanu, dažādu viesību rīkošanu un tradīciju ievērošanu.
Un ir fantastiska sajūta sajust sev blakus vīrieti, kurš vēro Tevi ar apbrīnu un iekāri, kurš novērtē Tevi kā mammu un sievieti, kurš ir lepns, ka viņam ir tāda sieviete.

Nav jau tā, ka viņš man to katru dienu skaita, bet caur viņa rūpēm un raizēm par mani, caur viņa smieklīgajiem tekstiem, kuros viņš mani rāj, kad es sabēdājos par lietām, kuras nevar šobrīd mainīt, un arī, kad viņš man skaidri saka, cik esmu viņam svarīga, es saprotu, ka galvenais ir būt laimīgai un darīt arī apkārtējos laimīgus — tā ir mana sievietes būtība un jēga. Un nav svarīgi, cik ilgi tas kuram ir lemts.
Man galvenais ir dzīvot saskaņā ar sevi — just, ka cilvēks, kas ar mani ir kopā, ir laimīgs tāpēc, ka ir kopā tieši ar mani un es esmu laimīga kopā tieši ar viņu.

Es rakstu savam vīrietim īsziņas, ka gribu, lai viņš nāk mājās no darba, ka esmu noilgojusies un vispār gribu viņu ievilk gultā un, ja viņš nenāks, iešu piketēt plika pie viņa darba!

Par sievišķības noslēpumiem — hm, manuprāt, būt patiesai, patiesai līdz patiesībai. Tas nav viegli, jo patiesāka esi, jo vairāk vīrietim šķiet, ka Tevī ir vēl tik daudz nezināma. Runāt par visu. Arī tas nav viegli. Vieglāk ir attiecības, kurās nerunā. Vai varbūt tieši tad, ir grūtāk...
Vēl jācenšas pamazām atbrīvoties no aizspriedumiem. Par tiem man ir citi stāsti, jo ar tiem esmu pilna kā suns ar blusām, ar tiem katru dienu cīnos un urdu sevi.
Mana sievišķība izpaužas arī tā, ka jautāju vīrietim, ko viņš grib, lai velku mugurā, ko viņš gribētu vakariņās? Es rakstu savam vīrietim īsziņas, ka gribu, lai viņš nāk mājās no darba, ka esmu noilgojusies un vispār gribu viņu ievilk gultā un, ja viņš nenāks, iešu piketēt plika pie viņa darba (par laimi to vēl nav nācies darīt!)!
Un, kad mans vīrietis pirmo reizi pajautāja, vai man ir melnas zeķes ar mežģīnēm, es atbildēju — protams, lai gan savu mūžu nebiju tādas vilkusi un pirmā reize, kad tās stīvēju kājās, bija gana smieklīga! :-) Apsmējos par sevi riktīgi..
Nezinu, manuprāt, attiecībās jābūt tādai kāda esi, lai ir drusku no mammas, draudzenes, mīļākas.. un drusku ķertai arī jābūt! Tādai, lai pašai ar sevi nav garlaicīgi, tad jau arī citiem nebūs garlaicīgi!

Autore: Amber, stāstu konkursa "Mana sievišķā būtība" dalībniece