G-punkts ir mīts! Tā apgalvo zinātnieki

Tomēr šis, tā sauktais G-punkts tā arī nekad nav precīzi identificēts kā bioloģiska vienība. Zinātnieki joprojām diskutē par to, kas tas ir un vai tas vispār pastāv.

Londonas Karaliskās koledžas pētnieki Lielbritānijā veikuši līdz šim apjomīgāko pētījumu šajā jautājumā, iesaistot 1800 sieviešu dvīņu pārus. Pētījuma rezultāti liecina par to, ka G-punkta eksistence nav ģenētiski pamatota, bet apkārtējās vides un psiholoģisko faktoru ietekmē sievietes tic šī punkta eksistencei. Kā viens no argumentiem minēts fakts, ka, ja viena no dvīnēm uzskata, ka viņai ir g-punkts, tad arī otrai dvīnei tādam būtu jābūt, jo viņu gēni ir vienādi. Taču praksē šis pieņēmums neapstiprinās. Jaunākais pētījums publicēts Seksuālās medicīnas žurnālā.

Pētījumā atklāta arī saistība starp personības komponentēm sievietēs, kuras atzinušas, ka viņām ir G-punkts. Piemēram, šīs sievietes biežāk ir ekstrovertas un atvērtas dažādām jaunām pieredzēm. Šis atklājums liecina par nepieciešamību izdarīt konkrētākus apgalvojumus par to, vai G-punktam nav psiholoģiska izcelsme.

Arī franču pētnieki ar ultraskaņas palīdzību atklājuši pierādījumus tam, ka G-punts rodas psiholoģisku faktoru ietekmē. Pētījumi veikti laikā, kad sievietes mīlējušās ar vīriešiem. Izpēte vēl nav galā, bet pētījumu plānots publicēt Seksuālās medicīnas žurnālā.

G-punkts nodēvēts par godu ginekologam, sieviešu ģenitāliju pētniekam Ernestam Grafenbergam. Viņš šo baudas zonu aprakstījis jau 1950.gadā. Bet īpaši populāru G-punkta jautājumu padarīja 1982.gadā izdotā grāmata „G-punkts un citi cilvēka seksualitātes atklājumi”.

Eksperti piekrīt, ka G-punkta ideja radījusi saspīlējumu gan sievietēs, gan vīriešos, kuri jūtas kā apslēpto dārgumu meklētāji. Tāpēc pētnieki iesaka sievietēm pašām iepazīt savu ķermeni un saprast, kas viņām sagādā baudu – tad nebūs nozīmes tam, vai to sauc par G-punktu, vai kādā citā dīvainā vārdā.

Avots: www.kasjauns.lv