Portālā draugiem.lv var satikt savu lielo dzīves mīlestību!

Man bija 17 gadi, bet viņam 20. Tolaik modē bija — jo vairāk draugu, jo labāk! Tā nu pat neatceramies, kurš kuru uzaicināja! Neilgi pirms Ziemassvētkiem un Jaunā gada sākām sarakstīties, no sākuma gan par visādiem niekiem, lai kliedētu garlaicību, bet Jaungada vakarā uzzinot, ka viņš ir nokļuvis slimnīcā, kaut kas dziļi sirdī lika aiziet ciemos, jo dzīvojām vienā pilsētā (abi tur dzīvojām neilgi). Kādas divas dienas pēc svētkiem, par spīti karantīnai slimnīcā un tantes aizliegumu tuvoties slimnīcai, devos turp! Aizrakstīju, lai nāk lejā (viņš neticēja, ka esmu atnākusi, tāpēc ļoti lēni nāca un man nācās ilgi gaidīt!).

Februārī būs jau trešais gads kopš esam kopā. Šo gadadienu svinēsim trijatā!

Pirmā tikšanās – abi kautrīgi sēdējām un pa retam kaut ko ierunājāmies, bet ar to pietika, lai es viņā iemīlētos! Pēc izrakstīšanās no slimnīcas turpinājām tikties. Pēc gada paliku stāvokli un nolēmām, ka man jāpārvācas pie viņa. Tā nu mums ir dēliņš. Abi esam ļoti laimīgi, lai gan nebijām domājuši tik jauni kļūt par vecākiem — neko nenožēlojam. Februārī būs jau trešais gads kopš esam kopā. Šo gadadienu svinēsim trijatā!
Varam vien piebilst, ka neatkarīgi no tā, kur iepazīstaties — var izrādīties, ka tā ir jūsu dzīves lielā mīlestība!

Iesūtījusi Eve Guna Soopa, stāstu konkursa Mēs iepazināmies draugiem.lv dalībniece