Es satiku mīļoto, kad viņš gulēja slimnīcā pēc smagas avārijas

Tas notika pirms 5 gadiem, kādu vakaru saņēmu vēstuli no puiša ar komplimentu par manu izskatu. Tā kā šādus komplimentus saņēmu diezgan bieži, tādēļ tikai izlasīju, bet neatbildēju. Tad apmēram pēc divām nedēļām pie manis ciemojās draudzenīte, kas ložņāja pa maniem draugiem, viņa izlasīja šo vēstuli un palūkoja šī puiša profilu. Secināja, ka ļoti simpātisks puisis un tad mani visu laiku ķircināja, lai viņam atbildu. Es jau nedomāju, ka tādiem varētu patikt, jo piebildīšu, ka šis puisis ir 5 gadus vecāks. Tomēr vakarā saņēmos un uzrakstīju viņam. Tā mēs sarakstījāmies katru dienu divu nedēļu garumā.

Mazliet par puisi
Viņš mājās gulēja uz gultas un nevarēja kustēties, jo bija pārcietis smagu autoavāriju, kurai sekoja ļoti nopietnas operācijas. Viņam nebija ko darīt, tādēļ sērfoja draugiem.lv. Protams, nebiju vienīgā kam tika šādas vēstules nosūtītas...

Pirmais randiņš
Tā nu pēc divām nedēļām izdomājām, ka beidzot jāsatiekas. Satikāmies pie Pulvertorņa. Tā kā biju ļoti, ļoti satraukusies, nokavēju veselu stundu, pat nemanot, kā laiks paskrējis, lai gan parasti nemēdzu kavēties.
Viņš nāca pretī tik smaidoš un nosauļojies (tā bija vasara). Es — samulsusi:) Tad ieraudzīju, ka viņam ir kruķi. Pirmajā brīdī nodomāju — droši vien kāja lauzta, bet — nē,  kaut kas vēl trakāks —  mākslīgā gūža.
Gājām pastaigāties pa Vecrīgu un nodomāju — bāc, viņam kruķi —  gribētos jau iet zem rociņas. Hi, hi!:)
Nonācām līdz parkam pie prezidenta pils.Tur piemetām savas pēcpuses uz krēsla, lai turpinātu pļāpāt. Trīs stundas nosēdējām parkā un pļāpājām līdz pat diviem naktī, pēc tam devos mājās. Saviļņojums bija liels — nu kā jau pēc pirmā randiņa! Visu laiku jūsmoju, bet tā kā puisim bija plānotas operācijas, nākamā satikšanās nebija paredzama, tad viņš vēl man teica, ka draugam kāzas un ka sanāks satikties pēc kādas nedēļas varbūt... Es jau neko necerēju, jo neticēju, ka mums kas sanāks.
Taču nepagāja ne diennakts un viņš man zvanīja un aicināja uz tikšanos. Tikāmies trīs mēnešus un bijām ļoti laimīgi, līdz izomājām, ka nevaram viens bez otra un sākām dzīvot kopā. Tas jau ir kas pa visam cits kā romantiski randiņi... Jo, dzīvojot kopā, tu redzi arī otra cilvēka niķus un vājības.

Raibā kopdzīve
Mēs sākām ļoti daudz kašķēties, mani neapmierināja viņa dzīvesstils, viņu — daudzi mani niķi un stiķi. Tā kā esmu daudz jaunāka, viņa draugiem uzreiz neiepatikos. Daudz reižu gāju prom no mājām, taču attiecības pārraut nevarēju, jo ļoti mīlu šo cilvēku. Nācās dzirdēt arī daudz negatīvā par mums, taču mēs neklausījāmies un dzīvojām tālāk, jo kopā tak ir tik labi.
Tā nu mēs esam nodzīvojuši kopā jau 4 gadus, šai laikā bijuši arī lieli strīdi, bet pats galvenais, ka mīlam viens otru ļoti un nu mūsu ģimenītē aug sešus mēnešus veca meitiņa, kas mūsu mīlestību stiprina vēl vairāk un tagad uz visiem kašķiem atskatāmies ar smaidu, jo tie tikai izkrāšņojuši mūsu dzīvi un likuši daudz mācīties.
Paldies draugiem.lv, jo zinu, ka šajā portālā sapazinušies ļoti daudz cilvēku un tik daudz mīlestības dzimušas šajā portālā.
Esmu padalījusies ar tik mazu daļiņu no visa tā, bet ceru, ka jums mans stāsts liks sajust mūsu mīlestību vienam pret otru kaut nedaudz.

Iesūtījusi Aija, stāstu konkursa Mēs iepazināmies draugiem.lv dalībniece

VISUS KONKURSA STĀSTUS LASI UN VĒRTĒ ŠEIT!